AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VIEDOKĻI


48219

U.Augulis: veselības nozares problēmas vēlas risināt uz pensionāru rēķina
Apskatīt komentārus (1)


23.09.2014


Joprojām Veselības nozares darba grupas vadītājas Ilzes Viņķeles izteikumi publiskajā telpā liecina, ka veselības nozares samilzušās problēmas vēlas risināt uz pensionāru un mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu rēķina. Kategoriski nepiekrītu veselības finansēšanai no sociālā budžeta, tādējādi uz vēlēšanu rēķina riskējot graut stabilu un sakārtotu sistēmu, kas ir paredzēta citiem mērķiem, uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

 

"Katrs priekšlikums līdz šim uzlabot pensionāru situāciju, indeksējot pensijas vai pārrēķinot krīzes laikā piešķirtās mazākas pensijas, atduras pret neizpratni un fiskālo disciplīnu. Tāpat katru iniciatīvu palielināt pensijas apmēru dēvē par populismu. Tajā pašā laikā bez jebkāda pamatojuma un ekonomiskās ietekmes izvērtējuma aizvien valdībā izskatīšanai vēlas virzīt priekšlikumu par veselības nozares finansēšanu no sociālā budžeta.

 

Tas notiek neraugoties uz to, ka pat pusprocenta novirzīšana citiem mērķiem apdraud sociālā budžeta stabilitāti un, iespējams, arī pensiju un citu pabalstu sekmīgu izmaksu ilgtermiņā. Vēlēšanu cīņu karstumā tiek maldināta sabiedrība, jo, īstenojot šādu nodomu, tiktu saplosīts sociālais budžets, tam noraujot 3% jeb 233,2 milj. eiro. Kā labklājības ministrs to nevaru pieļaut, jo man ir jānosargā sociālā budžeta stabilitāte un jāgarantē iedzīvotājiem sociālā drošība," akcentē U.Augulis.

 

Kā jau U.Auguliss iepriekš uzsvēra, protams, ir jārisina samilzušās veselības aprūpes problēmas, tomēr nevar vienkārši iegrābties sociālajā budžetā, kas tikai tagad ir sācis atkopties no krīzes. "Bijusī labklājības ministre noteikti atceras, ka sociālā budžeta stabilizēšanai bija jāpieņem arī daži pietiekami sāpīgi lēmumi, piemēram, pensionēšanās vecuma celšana. Ja jau ir uzskats, ka sociālais budžets ir tik bagāts un spēj finansēt visu pēc kārtas, tad, iespējams, nemaz nevajadzēja pacelt pensionēšanās vecumu?" jautā labklājības ministrs.

 

Vienlaikus Viņķeles kundze klaji melo, ka labklājības ministrs ir virzījis sociālo iemaksu samazināšanu par 0,5%. "Arī Labklājības ministrija šādu iniciatīvu nav piedāvājusi. Līdz šim esmu uzsvēris, ka vispirms kopumā jāsakārto nodokļu sistēma, vienlaikus ceļot minimālo algu un ar nodokli neapliekamo minimumu. Jāpanāk, lai cilvēkiem pēc nodokļu nomaksas paliktu reāli vairāk naudas maciņā, līdz ar to nodrošinot sev iespēju dzīvot veselīgāk, piemēram, lietojot kvalitatīvu pārtiku un nodrošinot adekvātu profilaksi, tādējādi nekļūstot par pacientu.

 

Šādā veidā samazināsies izdevumi veselības nozarē, jo iedzīvotājiem būs mazāk jāpatērē medicīnas pakalpojumi un slimības pabalsti. Mēs redzam, ka pēdējos gados cilvēku ar invaliditāti skaits ir dubultojies un tam pamatā ir gan zemie ienākumi, gan tas, ka krīzes laikā cilvēkiem ar invaliditāti pensija vai pabalsts bija vienīgie iespējamie ienākumi. Tāpat šo skaitu ietekmē veselības aprūpes nepieejamība, jo iedzīvotāji pie ārsta vēršas novēloti, savlaicīgi nesaņemot medicīnas pakalpojumus un rezultātā iegūstot invaliditāti," skaidro ministrs. 

 

Ja arī pusprocents izklausās kā sīkums, attiecībā uz sociālo budžetu tās ir lielas summas. Piemēram, ja veselības finansēšanai novirza 0,5% sociālā budžeta līdzekļus, tad tie ir apmēram 34,6 milj. eiro 2015.gadā. Savukārt veselības aprūpei novirzot 3% tie būtu vismaz 233,2 milj. eiro 2017.gadā, kas jau būtiski apdraud sociālā budžeta stabilitāti nākotnē. Šādā gadījumā būtu jādomā par atsevišķu sociālās apdrošināšanas veidu pārskatīšanu, tai skaitā jāvērtē turpmākās pensiju izmaksas iespējas.

 

Ministrs jau iepriekš uzsvēra, ka, iespējams, pastāv ilūzija, ka šis ir vienkāršākais veids kā ātri un nesāpīgi pārdalīt finansējumu. "Tādā gadījumā redzu būtiskas pretrunas, jo iepriekš man bija jācīnās par papildu finansējumu pensiju indeksācijai un jāpierāda, ka sociālais budžets to spēs nodrošināt. Tāpat diskusijas par iespējām pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās mazākās pensijas uztvēra kā nekoleģiālu rīcību. Tāpēc vēl jo vairāk pārsteidz, ka no sociālā budžeta var vienkārši dažus procentus jeb vairākus simtus miljonu eiro noņemt nost. Tādā gadījumā mēs nekavējoties varam atļauties indeksēt pensijas, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan 50% no vidējās iemaksu algas. Tāpat varam pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās pensijas, uzlabojot vairāk nekā 80 tūkst. pensionāru situāciju," akcentē U.Augulis.

 

"Aicinu rast ilgtermiņa risinājumu veselības nozares problēmu atrisināšanai. Kā jau iepriekš uzsvēru, vispirms jāsakārto pati veselības sistēma jau esošā finansējuma ietvaros un tā palielinājums jāpamato ar noteiktiem pakalpojumu veidiem, to apjomu un nepieciešamo sasniedzamo rezultātu. Faktiski runa ir par pakalpojumu groza definēšanu un skaidru valodu, ko valsts finansē un ko nē. Ir jāizvairās no esošās situācijas, kad uzskaitīto pakalpojumu klāsts it kā ir plašs, bet realitātē cilvēki vai nu gaida rindā vairākus gadus līdz pakalpojuma saņemšanai vai tāpat izvēlas saņemt maksas pakalpojumu, jo veselības stāvokļa dēļ nevar gaidīt rindā," pārliecināts ministrs.

 

Sociālais budžets veidojas no cilvēku veiktajām sociālajām iemaksām, kas proporcionāli sadalās pa konkrētiem sociālās apdrošināšanas veidiem. No sociālā budžeta tiek izmaksātas pensijas, dažāda veida pabalsti vecākiem, invaliditātes pabalsti, slimības pabalsti u.c. Vienlaikus budžetā tiek veidots uzkrājums kā drošības spilvens situācijām, kad ekonomisku svārstību gadījumā strauji samazinās sociālo iemaksu maksātāju skaits. Šobrīd sociālais budžets ir stabils un tajā pirmo gadu pēc ekonomiskās krīzes veidojas uzkrājums.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv