05.10.2020

NRA: Eisaks un Zvaigzneskalns: Tukumā ir nestabila stabilitāte


Par vēsturiskām siltuma un OIK “sērgām”, kuras pārdzīvojis Tukums, par  “Kampara bibliotēku”, par joprojām neierīkotu autostāvvietu Kurzemes  ielā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar diviem Tukuma domes priekšsēdētāja vietniekiem ‒ Jāni Eisaku (Latvijas Zemnieku savienība)  un Agri Zvaigzneskalnu (Latvijas Zaļā partija).

Agris Zvaigzneskalns ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku 2018. gada izskaņā vēl vecās domes sastāvā, kas bija bezprecedenta gadījums, jo tanī brīdī bija opozīcijā. Pēc gada iepriekšējais domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans atkāpās, viņa vietā apstiprināja Normundu Reču un ievēlēja otru vietnieku Jāni Eisaku.

Administratīvi teritoriālā reforma Tukumā nozīmē, ka novads kļūs daudz lielāks - tam pievienos Kandavu, Jaunpili, Enguri. Kā Tukumā gatavojas šiem notikumiem?

Agris Zvaigzneskalns (A. Z.): Zināms, ka novadi vēl cīnīsies Satversmes tiesā. Kā tas beigsies, nezinām, bet, visticamāk, tas noslēgsies bez īpašiem rezultātiem. Mums jāpieņem, ka reforma notiks un būs apvienots novads, kurā visiem jāstrādā kopsolī.

Gan Latvijas Zemnieku savienībai gan Latvijas Zaļajai partijai rezultātiem jābūt labiem, jo arī tajos novados, kas Tukumam tiks pievienoti, ir mūsu domubiedri, kas savos novados strādājuši labi, lai cilvēki atbalstītu savus vietvaras līderus.

Interesanti, ka Tukuma novadam šobrīd ir mērs no Nacionālās apvienības, bet administratīvi teritoriālās reformas kontekstā Nacionālajai apvienībai pievienojamos novados domubiedru tikpat kā nav, jo nopietnākais politiķis Engures novada mērs paziņojis, ka no Nacionālās apvienības vairs nestartēs. Šobrīd ir pienācis brīdis uzsākt aktīvāku komunikāciju starp četru novadu vadītājiem par kopējo nākotni.

Jānis Eisaks (J. E.): Sociālajā sfērā jau ir sākušās sarunas. Ir sanācis kopā pašvaldību vadības bloks un dienestu darbinieki, lai saliktu kopā “visus ciparus”. Tukuma novadā ir sociālais dienests kā aģentūra, tāpēc nolemts, ka turpmāk līdzīgi kā blakus novados tas būs jāpārveido par iestādi. Tukuma novada sociālā dienesta komanda ar tās vadītāju Inu Balgalvi, manuprāt, ir paraugs Latvijas līmenī, un šo latiņu turpināsim turēt arī pēc novadu apvienošanas.

A. Z.: Arī novadu finanšu komisijas jau darbojas, bet tie ir saimnieciski jautājumi, ko valsts uzlikusi par pienākumu saskaņot. Bet, ja runājam par “globālākiem jautājumiem” - par turpmāko kopīgo dzīvi jaunajā apvienotajā novadā, par apvienošanās pamatiem, tad tur pagaidām nekādas sarunas nenotiek. Pagaidām vēl nav saprasts, kā turpmāk dzīvosim. 

Tukumā, spriežot pēc atsevišķu cilvēku redzamajām aktivitātēm sociālajos tīklos, risinās sprigana politiskā dzīve…

A. Z.: Jā. Saprotams, nākotnē pašvaldība būs liela un tā būs interesanta visiem politiskajiem spēkiem, piemēram, pašlaik Tukuma partija “Tukuma pilsētai un novadam” mēģina restartēt savu darbību. 

Ir parādījušies vairāki aktīvi censoņi, kuri izvērš tādu destruktīvu darbību. Viņi, protams, uzskata to par normālu un adekvātu ienākšanu politikā, jo domā, ka, uzrunājot cilvēkus caur “viss slikti” prizmu, gūs sev vajadzīgos rezultātus, lai iekļūtu jaunajā domes sastāvā. Visticamāk, uz vēlēšanām šī darbība tiks izvērsta vēl aktīvāk. Kaut gan pieredze rāda, kas notika ar Reformu partiju 2011. gadā un KPV LV pavisam nesen, kad reitingi nokrīt tūlīt pēc ievēlēšanas. Ar šādu kursu šobrīd cenšas daži indivīdi izcelties. 

Kā var noprast, viens no šiem aktīvajiem cilvēkiem nepieslienas kādiem spēkiem, kas jau pastāv, bet uzstājas kā jauns spēks?

A. Z.: Jā, viens ir paziņojis, ka dibinās jaunu partiju.

Tas ir tukumnieks Ruslans Straķis, kas asi kritizē pilsētas domi - vairāk gan to domi, kura bija iepriekš, kā arī norāda uz Kampara ietekmi pilsētā. Vēl ir dzirdēts, ka viņš saskāries ar milzīgu pretdarbību un draudiem…

A. Z.: Pie mums novadā ilgstoši pie varas ir bijusi “Vienotība” kopā ar partiju “Tukuma pilsētai un novadam”. Tas arī lielā mērā noteicis to, kādi cilvēki ieņem amatus domē un pakļautajās iestādēs. Esmu dzirdējis, ka viņam izteikti draudi, un par to arī nebrīnos, jo esmu strādājis opozīcijā salīdzinoši ilgi arī iepriekš. Katrā ziņā, ja cilvēks nevar justies droši savā pilsētā, tas ir satraucoši.

Šis cilvēks piemin politiķi Arti Kamparu. Ne tikai tukumnieki zina, ka tieši pretī pilsētas domes namam ir bibliotēka, par kuras nomu pilsēta katru mēnesi samaksā Kampara firmai diezgan prāvu naudu ‒ 11 vai pat vairāk tūkstošu eiro. Vai šāds bizness ir adekvāts?

A. Z.: Tas nav adekvāts. Tie lēmumi, ko Tukuma dome pieņēma 2008. gadā, ir apbrīnojami un diez vai atkārtojami šodien, jo mainījušies ir likumi un MK noteikumi, kā arī procedūras. Tādu ekskluzīvu līgumu ar uzņēmēju, lai viņš gadu gadiem var saņemt naudu no pilsētas, tagad nevarētu noslēgt - būtu konkurence un konkurss. Šis vecais līgums ar SIA “Ronis” joprojām ir spēkā un būs spēkā līdz 2023. gadam. Man personīgi ir idejas, ko varētu ar to darīt, taču šis un citi jautājumi ir izpildinstitūcijas kompetence. Šobrīd ir jauns izpilddirektors, ko steidzamības kārtā virzīja domes priekšsēdētājs, tāpēc sagaidu kādu rīcību vai līguma pārskatīšanu attiecībā uz šo. 

Pašvaldībā ir veikta administrācijas struktūras reorganizācija, bet joprojām nav pieņemti darbā jauno pārvalžu vadītāji. Esam šobrīd tādā kā iesaldētā stāvoklī. Pilsētā ilgu laiku nebija izpilddirektora, bet tad piepeši piektdien pēcpusdienā tika sasaukta domes sēde un izpilddirektore tika iecelta. Lai arī cik neveiksmīgā procesā un ar spiedienu no malas notika izpilddirektora atlases procedūra, ir arī viena labā lieta, ka, beidzoties šim ieilgušajam procesam, tagad iestāsies zināma politiska stabilitāte līdz pat nākamajām vēlēšanām. Un tas ir pozitīvi.

Kāpēc izpilddirektora nebija tik ilgu laiku?

A. Z.: Iepriekšējā amatpersona atstāja darbu pēc pašas vēlēšanās, un tam laikam bija daudzi iemesli. Tas ir domes priekšsēdētāja jautājums, un priekšsēdētājs ir uzņēmis tādu kursu, ka administrācija tiek pakārtota vistiešākajā veidā viņam vienam. Es gan uzskatu, ka arī deputāti, kas ir domes vadībā, ir ar vienlīdzīgām tiesībām strādāt un izteikt viedokli. Manuprāt, tā virzība, ko ir izvēlējies priekšsēdētājs, nav īsti solīda. Tādēļ šobrīd koalīcija ir saļodzījusies.

Izpilddirektoram būs liela atbildība - būs jābūt, piemēram, pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētājam.

A. Z.: Atbildība būs liela. Un būs daudz problēmu, kas nāk no agrākiem laikiem. Viena no smagākajām būs ar atkritumu apsaimniekotāju “Piejūra”, kuram par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu uzlikts uzrēķins četru miljonu eiro apmērā. Tā ir vēsture, kas nāk līdzi mums - jaunajai domes vadībai ‒ mantojumā no vecās vadības. 

Vai par to uzrēķinu vēl iespējams strīdēties vai arī nekas cits nav iespējams - un jāmaksā?

A. Z.: Ja piekrītam, ka tagad jāmaksā četri miljoni, tad tajā pašā brīdī uzņēmums arī jālikvidē. Šo uzņēmumu savulaik izveidoja deviņas pašvaldības, un tas veic pilnu atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas darbu ciklu. Par to ir bijušas diskusijas - Konkurences padomē, kas neuzskata, ka tā vajadzētu darīt, un pašvaldībai nevajagot nodarboties ar to, ko vajadzētu nodot privātam biznesam. Bet nu šāds uzņēmums ir savulaik nodibināts, tas netika dibināts pretlikumīgi. Ja tagad to likvidēs, rodas ļoti smags jautājums, kas būs vietā? Atkritumu glabāšanu privātie uzņēmēji parasti neveic. Kas to darīs? Tā kā kapitāldaļu pārvaldība ir izpilddirektora atbildība, sagaidām aktīvu rīcību. Cik zināms Kandavas novads grasījās izteikt neuzticību valdes loceklim, bet, manuprāt, tas ir pāragri.

Tukumā ir vēl viena skandaloza lieta par koģenerācijas staciju un krimināllieta par OIK izkrāpšanu. Kā tas varēja notikt?

A. Z.: Tā arī ir lieta, kas Tukuma pašreizējai vadībai ir mantojumā no iepriekšējiem laikiem. Savulaik uzņēmējs nāca ar priekšlikumu izveidot koģenerācijas stacijas un ieguva ekskluzīvu līgumu. Līgums tika noslēgts vēl 2013. gadā, uzņēmējs uzbūvēja vienu, pēc tam vēl vienu koģenerācijas staciju. Varētu analizēt un diskutēt, cik šī sadarbība ar uzņēmēju ir bijusi domei izdevīga vai nav bijusi izdevīga, bet krimināllieta (Krimināllikuma 177. panta trešā daļa) ir par ko citu - tā ir par līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā, un pirmās instances tiesa ir pieņēmusi notiesājošu spriedumu valdes loceklim - trīs gadi cietumsoda.

Kāds veikala īpašnieks Kurzemes ielā ir visādi izcīnījies, cenšoties panākt, lai rekonstrukcijas laikā viņam tiktu ierīkota vieta, kur varētu apstāties klientu un preču piegādes automašīnas. Taču pašvaldības iestādes viņam atsaka. Kāpēc tāds skarbums?

A. Z.: Jā, pie šī datorveikala “Means” iepriekš apstāšanās iespējas bija paredzētas. Grūti pateikt, kāpēc izpildvara nekādā veidā nesadarbojas un nenāk uzņēmējam pretī ne šodien, ne 2016. gadā, kad tika izstrādāts projekts. Pašvaldības pienākums ir veicināt un atbalstīt uzņēmējdarbību - arī šādu mazu veikaliņu. Es tiešām biju pārsteigts. Turklāt, kad domē aktualizējās šis jautājums, darbi tajā pašā dienā Kurzemes ielā kļuva īpaši intensīvi, lai tikai nerastos kāds alternatīvs risinājums. Radās iespaids, ka tas tiek darīts tīšām - lai ieriebtu. Šis jautājums tagad ir kļuvis politisks, lai gan to mierīgi varēja atrisināt saimnieciski, atrodot risinājumu, kā ierīkot pie veikala vietu, kur var apstāties kaut viena automašīna. 

Esmu vērsies pie projektētājiem ar lūgumu izvērtēt iespējamos risinājumus autostāvvietas izveidei, jo pašlaik vēl objekts nav nodots ekspluatācijā, līdz ar to vēl ir iespējas veikt izmaiņas vecā projekta ietvaros. Kad objekts būs nodots, būs nepieciešamas jauns projekts. Pašlaik autoruzraugs ir nācis ar priekšlikumu, kuru diezin vai varēs realizēt, jo tas, iespējams, apdraudēs satiksmes drošību. Nesaprotu, kāpēc viņš nāk ar šādu priekšlikumu. Es uzskatu, ka uzņēmējam bija jāpalīdz. Būvsapulcē, kur tika spriests par Kurzemes ielu, sākumā bija runa, ka objekta nodošanas termiņš ir 2. oktobris, tāpēc nevarēšot pagūt uzzīmēt autostāvvietas un dabā uzliet asfaltu. Bet pēc tam, kad šis darba kārtības jautājums tika nolikts malā, objekta nodošanas termiņu pagarināja par mēnesi - sakarā ar Covid-19.

Kā Tukums pārdzīvoja Covid-19 ārkārtas stāvokli?

J. E.: Pašvaldība veica visu, lai iedzīvotāji pēc iespējas mazāk justu šo sitienu - nodrošināja, piemēram, silta ēdiena piegādi trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērniem, un vecākiem tika piešķirti bērnu ēdināšanas pabalsti 15 EUR par katru bērnu mēnesī uz ārkārtas stāvokļa laiku. Visās pašvaldības iestādēs tika nodrošināti aizsarglīdzekļi un maskas. Mēs domes sēdēs vēl joprojām sēžam cits no cita, ieturot distanci. Darbi Latvijā izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā neapstājās ne uz mirkli. Bet, kā saka, ar Covid-19 nesaistās tikai sliktais. Pateicoties šai pandēmijai, parādījās iespēja saņemt valsts kases aizņēmumus objektiem ar augstu gatavības pakāpi. Tādā veidā Tukumā tika piesaistīts finansējums pārbūvei vienā no tranzītielas ‒ Kurzemes ielas ‒ posmiem un Progresa ielas pārbūvei uz asfaltbetona segumu. Attiecīgi valsts kasē akceptēti divi aizņēmumi par 612 tūkstošiem EUR un 275 tūkstošiem EUR. 

Tuvojas apkures sezona. Cik gatava tai ir Tukuma pašvaldība?

J. E.: Pilsētā ar apkuri problēmu nav, taču pagastos apkure iepriekšējās sezonās bijusi aktuāla un sāpīga tēma. Tas stāsts sākās jau 2012. gadā, kad Tukuma pašvaldība privātam komersantam nodeva lietošanā savas katlumājas četros ciemos ‒ Slampē, Džūkstē, Tumē un Degolē. Trīs gadus vēlāk ar šo uzņēmumu saistīts komersants noslēdza trīspusēju līgumu ar Tukuma novada domi un SIA “Komunālserviss “TILDe””, lai minētajos pagastos nodrošinātu apkuri, solot kvalitatīvāku pakalpojumu un lētākas cenas. Tolaik, ja nemaldos, pēc iedzīvotāju stāstītā, tika minēts, ka maksa būs ap 9 EUR par vienu megavatu, jo siltums ir koģenerācijas procesā saražotās elektrības blakus produkts. Taču pēc iepirkuma izrādījās, ka viena megavata cena ir 40 EUR un kopā ar sadales tarifu summa iedzīvotājiem bija jāmaksā lielāka. Toreiz iedzīvotājiem tika stāstīts, ka katlumājas esot savu mūžu nokalpojušas, īpaši Slampes un Džūkstes pagastā, un to atjaunošanā jāiegulda vairāk nekā 500 000 latu, izdevīgāk esot iznomāt šīs katlumājas uzņēmumam, kuram šie katli kalpos kā rezerves variants.

No iedzīvotājiem regulāri tika saņemtas sūdzības, bet lūzuma punkts bija pērnā gada apkures sezona, kad ziema bija netipiski silta, bet dzīvokļos auksts un apkures maksa, viņuprāt, nesamērīgi augsta.

Šajā pavasarī ar šo uzņēmumu tika lauzts līgums iepriekš minētajos pagastos. Šobrīd ir uzstādīti jauni apkures katli Slampē un Džūkstē, kur tobrīd situācija bija visbēdīgākā, bet pārējos pagastos katlumājas tika nedaudz uzpostas un sagatavotas jaunajai apkures sezonai. Visām daudzdzīvokļu mājām ir uzlikti siltuma skaitītāji, kas iepriekš nebija. Augusta domes sēdē deputāti apstiprināja 2020./2021. gada apkures sezonas siltumenerģijas tarifu Vienības ciemā, Tumes ciemā, Džūkstes ciemā, Slampes ciemā un Sēmes ciemā, ka šajā apkures sezonā tarifs būs 51,37 EUR par MWh (bez PVN) jeb tāds pats kā Tukuma pilsētā. Līdz šim Degoles pagasta Vienības ciemā siltumenerģijas tarifs bija 55,95 EUR par MWh (bez PVN), Tumē 54,59 EUR par MWh (bez PVN), Džūkstē 76,46 EUR par MWh (bez PVN), Slampē 62,94 EUR par MWh (bez PVN), bet Sēmē 65,84 EUR par MWh (bez PVN).