AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / NOVADOS


83399

Pierīgas pašvaldību apvienības valdes loceklis: Iespējams, citādā proporcijā jāsadala valstī iekasējamie nodokļi
Apskatīt komentārus (0)


08.01.2018


Pierīgas pašvaldību problēmas ir jārisina kompleksi sadarbībā ar Rīgas domi un ministrijām, bet nākotnē, meklējot jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, iespējams, ir jādomā par valstī iekasējamo nodokļu sadalīšanu citādās proporcijās, intervijā aģentūrai LETA pauž Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) valdes loceklis, Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS). Viņaprāt, administratīvi teritoriālo iedalījumu patlaban nevajadzētu mākslīgi reformēt, jo "dzīve pati parādīs, kāds ceļš ejams", bet no plānošanas reģionu pastāvēšanas pašreizējā veidolā lielas jēgas nav. "Ja plānošanas reģioniem atgrieztu vismaz daļu no to sākotnējām funkcijām, manuprāt, tas būtu racionālāk nekā veidot no jauna kaut kādas sadarbības teritorijas," uzskata Mežulis.

Jūs esat bijušais Smiltenes mērs, bet kāds jums īsti sakars ar Pierīgu?

Es personīgi pazīstu daudzus Pierīgas pašvaldību vadītājus, ar kuriem, būdams Smiltenes mērs, esmu sadarbojies Vidzemes plānošanas reģionā. Daudzi Pierīgas pašvaldību vadītāji ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedri, kuru intereses es pārstāvu kā Saeimas deputāts. Manas dzīvesbiedres vecvecāku mājas atrodas Baltezerā, pa nedēļas vidu arī es tur reizēm dzīvoju. Tā ir mana praktiskā saikne ar Pierīgu patlaban.

Vai PPA ir izdevies ne tikai apzināt savas aktuālās problēmas, bet arī panākt to praktisku risināšanu?

Tagad arī Ministru kabinets saprot, ka Pierīgas problēmas ir ļoti aktuālas, jo iedzīvotāju skaits tajās ar katru gadu palielinās, un šīs problēmas ir jārisina ne tikai PPA mērogā, bet kompleksi sadarbībā ar Rīgas domi un ministrijām.

Sastrēgumi, iebraucot un izbraucot no Rīgas, diemžēl ir ikdiena, tāpat kā rindas uz bērnudārziem un pārpildītas skolas. Pierīga un Rīga bez valsts atbalsta netiks galā ar izglītības iestāžu pieejamību un savstarpēju mobilitātes nodrošināšanu. Ir nepieciešams mērķēts izglītības infrastruktūras attīstības atbalsts no valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu puses, lai bērni nepaliktu bez bērnudārziem un skolām.

Bet ko šajā saistībā esat izdarījuši?

Esam panākuši, ka Pierīga ir izdalīta atsevišķi ES fondu apguvē. Aktīvi tiek risināti meliorācijas jautājumi, piemēram, ar Carnikavas polderu apsaimniekošanu saistītās problēmas. Sarunas ar Zemkopības ministriju kļuva produktīvākas, kad pie to risināšanas ķērās nevis atsevišķas pašvaldības, bet gan PPA kopumā.

Pierīgas mēri ir vienojušies par Rīgas metropoles areāla programmas izstrādi un īstenošanu, lai risinātu dažādus Pierīgas reģionā sasāpējušus jautājumus - sabiedriskā transporta maršrutu plānojumu, izglītības iestāžu infrastruktūru, sociālās aprūpes pakalpojumus, centrālās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifus.

Iedzīvotāju skaits Pierīgā turpina strauji augt, tāpēc šie jautājumi ir aktuāli visām reģiona pašvaldībām, un nepieciešams izstrādāt priekšlikumus, kā tos risināt valsts līmenī, veidojot dialogu arī ar Rīgu. PPA kopumā atbalsta ieceri par Rīgas metropoles areāla programmas izstrādi un uzskata, ka aktuālie problēmjautājumi ir jārisina politiskā līmenī.

Ar ko konkrēti nodarbosies jūsu vadītā starpresoru darba grupa, kas izveidota ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) rīkojumu?

Darba grupā ir iekļauti Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas (SM), Ministru prezidenta biroja, PPA, Rīgas domes, Autotransporta direkcijas un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji. Tā izstrādās un sniegs Ministru prezidentam priekšlikumus par pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā, lai virzītu tos izskatīšanai Ministru kabinetā. Patlaban jau ir izkristalizējušās vairākas aktuālas problēmas, pie kurām šī darba grupa strādās.

Viens no galvenajiem darbiem šogad būs arī Rīgas areāla rīcības plāna izstrāde. Pierīgai un Rīgai ir savas specifiskas problēmas, kuras saistītas ar iedzīvotāju skaita svārstībām, satiksmes infrastruktūru, izglītību, taču šobrīd mums ir tikai dokumenti, kur visas šīs problēmas aprakstītas, bet rīcības, kas situāciju mainītu, nav, un tas steidzami jāmaina. Lai darba grupa neaizietu tikai parunāties, manuprāt, uzreiz nav vērts aktualizēt vairāk par trim vai četrām problēmām.

Sadarbībā ar Rīgu un SM sāksim pasažieru pārvadājumu problēmas risināšanu. Šobrīd lielās pilsētas un reģioni transporta kustību plāno atsevišķi, turklāt lielās pilsētas to dara pašas, bet pārējām pasažieru pārvadājumus plāno Autotransporta direkcija.

Ko šajā jomā mainīsiet?

PPA mērķis ir panākt, ka sabiedriskā transporta plānošanu nosaka politiķi, tādēļ tiks izstrādāts darbības plāns, kas vēlāk tiks prezentēts valdībai. Patlaban atsevišķās vietās pārklājas starppilsētu pārvadājumi, "Rīgas satiksmes" maršruti un skolēnu pārvadājumi. Bieži vien nav koordinācijas starp vilcienu satiksmi un autobusu maršrutiem. Tas nav racionāli.

Manuprāt, piemēram, Lielupē varētu izveidot lielu stāvlaukumu, lai cilvēki no automašīnām varētu pārsēsties elektrovilcienos un nokļūt galvaspilsētā daudz ātrāk un ērtāk. Vilcieniem nav sastrēgumu, to kustību var plānot pa minūtēm.

Pirmīt minējāt arī skolu un bērnudārzu pieejamību Pierīgā. Kas jums padomā šajā jomā?

Izglītības iestāžu attīstība ir otra aktuālākā Pierīgas problēma, kuras risināšanā nepieciešama valdības palīdzība. Nemitīgi pieaugošais iedzīvotāju, tajā skaitā bērnu, skaits rada arvien lielāku pieprasījumu pēc bērnudārziem un skolām. Ja citur Latvijā daudzas pustukšās skolas nākas slēgt vai reorganizēt, Pierīgas novados nākas būvēt jaunas skolas vai paplašināt esošās. Sākotnēji Pierīgai nebija paredzēts ES fondu finansējums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai. Redzot, cik strauji aug iedzīvotāju skaits Pierīgā, pēc PPA pieprasījuma tika izdalīta ES fondu nauda šīs problēmas risināšanai.

Par kādām naudas summām šeit var runāt?

Līdzekļi nav pārāk lieli. Ja jaunas skolas celtniecībai ir nepieciešami 8-10 miljoni eiro, piecām Pierīgas izglītības iestādēm tika piešķirti proporcionāli katrai 2-2,5 miljoni eiro. Pašvaldībām izglītības iestāžu sakārtošanai ir jāizmanto savi finanšu līdzekļi un jāņem kredīti.

Mūsuprāt, ir jāpārskata ES fondu izmantošana. Ja kādā nozarē ieplānotie līdzekļi nevar tikt savlaicīgi apgūti, pēc PPA domām, tos varētu novirzīt Pierīgas izglītības iestāžu sakārtošanai. Daudzus vidusskolēnus no Pierīgas vecāki ved uz Rīgas vidusskolām, bet bērnudārziem un sākumskolām jāatrodas dzīvesvietu tuvumā, un vieta tur jānodrošina visiem bērniem. Izglītības iestāžu celtniecību atvieglotu un palētinātu standartizētu izglītības iestāžu būvprojektu esamība. Atceros, kā ādažnieki brauca pie mums uz Smilteni, lai apskatītu mūsu jaunuzcelto bērnudārzu, un lūdza atļauju izmantot šo projektu savā ciematā. Pašvaldībām naudas ir tik, cik ir, tāpēc, manuprāt, nav jēgas censties vienai otru pārspēt, labāk ir kooperēties un pārņemt jau gatavus projektus, kurus atliek tikai piesaistīt konkrētai apbūves teritorijai.

Pierīgā veidojas arvien jauni ciemati, tiek reorganizētas izglītības iestādes. Tas viss ir cieši saistīts ar pasažieru pārvadājumu attīstību.

Vai arī Pierīgai ir aktuāla skolu tīkla optimizācija?

Kamēr nav mainīta pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēma, katra pašvaldība cīnās, lai bērni mācītos vietējā skolā. No otras puses, Pierīgas pašvaldībām vienmēr ir bijušas koleģiālas attiecības, tāpēc bērni var mācīties tajā skolā, kur viņiem ir izdevīgāk. Piemēram, Carnikava šobrīd paplašina bērnudārzu, sākumskolu, attīsta mūzikas un mākslas skolu, bet nedomā attīstīt vidusskolu, jo turpat blakus Ādažos ir spēcīga vidusskola, kurai tūlīt sāksies piebūves celtniecība.

Cik es zinu, Pierīgas pašvaldības vairāk domā par pirmsskolu un sākumskolu. Daudzi vidusskolēni tiek vesti uz mācībām Rīgā. Bērnu intereses ir dažādas, daudzi mācās mākslas un mūzikas vidusskolās.

Cik viegli Pierīgas pašvaldībām veidojas sadarbība ar Rīgas domi?

Tas visu laiku bija ļoti sāpīgs jautājums. Tika apgalvots, ka Rīgas domes vadība neieklausās Pierīgas pašvaldību vajadzībās. Šobrīd esam panākuši, ka Rīgas dome ir gatava sadarboties un ir izvirzījusi savus pārstāvjus darba grupā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), tiekoties ar premjerministru Kučinski, ir apliecinājis, ka sadarbosies ar Pierīgas pašvaldībām kopīgo problēmu risināšanā. Pie tādām kopīgi risināmām problēmām pieder arī jautājumi par mājokļu attīstību, ielu apgaismojumu, ūdens apgādi, kas nebeidzas pie Rīgas robežas. Domāju, ka tie ir būtiskākie jautājumi, kuru risināšanā kopā ar Pierīgas pašvaldībām ir gatava iesaistīties arī Rīgas dome.

Cik zinu, PPA līdz šim nav izdevies tikties ar Rīgas mēru Ušakovu, uz sarunām savā vietā viņš pēdējā brīdī atsūtīja izpilddirektoru Juri Radzeviču (GKR).

Kā jau teicu, ir notikusi Kučinska un Ušakova tikšanās, un viņš ir devis piekrišanu strādāt kopīgajā starpresoru darba grupā. Tagad jautājums par Pierīgas pašvaldību un Rīgas domes sadarbību ir aktualizēts valstiskā līmenī.

Gan Rīga, gan Pierīga apzinās, ka eksistē problēmas pasažieru pārvadājumu, izglītības iestāžu, mājokļu attīstības un komunālo jautājumu jomā. Atrisināt tās var tikai kopīgiem spēkiem.

Vai Pierīgai un Rīgai varētu būt kādas finansiālas pretenzijas vienai pret otru?

Pašlaik mēs vēl neesam līdz tādam jautājumam nonākuši. Pirmajā darba grupas sēdē, kurā piedalījās tikai PPA, ministriju un premjera biroja pārstāvji, tika nosprausti tikai turpmākās darbības virzieni. Detalizētākas diskusijas par konkrētiem jautājumiem būs tālākajās darba grupas sēdēs. Nākamā darba grupas sēde paredzēta jau šomēnes. Tajā tiks pārrunātas pasažieru pārvadājumu problēmas. Sarunā piedalīsies arī Rīgas domes pārstāvji. Tāpēc patlaban runāt par iespējamām finansiālām pretenzijām vēl ir pāragri.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir nākusi klajā ar ierosinājumu noteikt pašvaldību sadarbības teritorijas. Kāda ir PPA nostāja? Un ko, jūsuprāt, vajadzētu darīt ar plānošanas reģioniem?

Savulaik plānošanas reģioni tika izveidoti ar plašām funkcijām. To pārziņā bija nodota veselības aprūpe, pasažieru pārvadājumi, ceļu tīkla uzturēšana un remonti, par kuriem priekšlikumi tika iesniegti SM. Plānošanas reģionu pārziņā bija nodota profesionāli tehniskā izglītība, tūrisma attīstība, zināmā mērā arī ES fondu izmantošana. Laika gaitā plānošanas reģionu funkcijas ir būtiski sašaurinātas. Faktiski no tām gandrīz nekas nav palicis pāri. Profesionālā izglītība pilnībā ir pārgājusi valsts pārziņā, kura ir izveidojusi kompetences centrus. Es uzskatu, ka tas ir labi, jo Latvijā nebija vajadzīgs tik daudz profesionālās izglītības skolu, jo skolēnu skaits, kā zināms, samazinās. Racionālāk ir ieguldīt naudu modernu profesionālās izglītības centru izveidē, uz kurieni jaunieši var braukt mācīties un dzīvot.

Plānošanas reģionu pārziņā vairs nav ne veselības aprūpes, ne pasažieru pārvadājumu. Ir palikuši tikai daži maznozīmīgi projekti, kas reģionā tiek finansēti ar ES fondu līdzdalību. Ja plānošanas reģioni būtu turpinājuši attīstīties tā, kā sākotnēji bija iecerēti, nebūtu jārunā ne par kādām sadarbības teritorijām. Likums jau tagad pašvaldībām atļauj izlemt, ar ko tās sadarbosies un ar ko nē. Piemēram, mans dzimtais Smiltenes novads sadarbojas ar Apes novadu. Smiltenes pašvaldības policija un būvvalde apkalpo arī Apes novadu. To neviens no augšas nav nolēmis, abas pašvaldības pašas par to vienojās. Daudzas citas pašvaldības rīkojas līdzīgi.

Kas mainīsies, ar likumu nosakot sadarbības teritorijas?

Cik saprotu, tās netiks uzspiestas kā obligātas, bet tikai kā ieteicamas. Praktiski katrai pašvaldībai jau tagad ir sadraudzības pilsētas, ar kurām tās draudzējas, dodas savstarpējos pieredzes apmaiņas braucienos. Vai tāpēc ir jāmaina likums? Ja iecerētās sadarbības teritorijas tiek noteiktas kā otrā līmeņa pašvaldības, tās būs lielas papildu izmaksas. Arī plānošanas reģionu uzturēšanai no valsts budžeta patlaban tiek atvēlēti pāris miljoni eiro. Bet jāatzīst, ka patlaban īsti jēgas nav ne no plānošanas reģioniem, ne no iecerētajām sadarbības teritorijām.

Kā, jūsuprāt, būtu tālāk virzāma administratīvi teritoriālā reforma?

Manuprāt, patlaban administratīvi teritoriālās reformas sakarā nevajadzētu darīt neko. Dzīve pati parādīs, kāds ceļš ejams. Ja mazākie novadi vairs nevarēs pildīt savas funkcijas, ja iedzīvotāju skaits tajos vēl vairāk samazināsies, viņi paši meklēs partnerus, ar ko sadarboties vai apvienoties. Bet tas nebūs noteikts ar likumu. Nevajag cilvēkus tracināt! Pirmo administratīvi teritoriālo reformu mēs taisījām kādus desmit gadus. Domāju, ka dažu gadu laikā novadu savstarpējās attiecības sakārtosies.

Ja runājam par plānošanas reģioniem, tad pašreizējā veidolā no to tālākas pastāvēšanas lielas jēgas nav. Ja plānošanas reģioniem atgrieztu vismaz daļu no to sākotnējām funkcijām, manuprāt, tas būtu racionālāk nekā veidot no jauna kaut kādas sadarbības teritorijas.

Kā, jūsuprāt, būtu pilnveidojams Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, kurā Pierīgas pašvaldībām jāiemaksā būtiskas summas?

Ir jāmeklē jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Pierīgas pašvaldībām ik gadu palielinās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, bet, lai nodrošinātu savu novadu attīstību, pašvaldības ir spiestas aizņemties. Savukārt nabadzīgākajām pašvaldībām esošajā finanšu izlīdzināšanas sistēmā līdzekļu nepietiekamība arvien palielinās.

Ko tad vajadzētu darīt lietas labā?

Iespējams, citādākā proporcijā ir jāsadala valstī iekasējamie nodokļi, bet saprotu, ka to nav tik viegli izdarīt. Pagaidām neko jaunu neviens nav spējis izdomāt.

Pierīgā un Rīgā lielu daļu no pašvaldību ieņēmumiem veido nekustamā īpašuma nodoklis, savukārt lauku pašvaldībās - ļoti mazu daļu. Iespējams, ir jāpārskata arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana, varbūt lietderīgi būtu ieviest kādu koeficientu sistēmu, lai kaut nedaudz izlīdzinātu pašvaldību ieņēmumus.

Jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanu plānots īstenot 2020.gadā, un, ņemot vērā visus aspektus, tā būs sarežģītākā reforma valsts vēsturē. Galvenais mērķis ir valstiski rast risinājumu katras pašvaldības finansiālajai izaugsmei un stabilitātes nodrošināšanai. Pastāv būtisks risks - ja valdība palielinās savu daļu finanšu izlīdzināšanā, Pierīgas reģionam var draudēt būtisks ieņēmumu samazinājums no valsts puses.

Kā Pierīgas pašvaldības varētu sevi aizstāvēt šajā situācijā?

Mūsuprāt, daļa problēmu būtu risināma, izstrādājot un virzot Rīgas metropoles areāla programmu. Galvenie investīciju projekti šajā programmā varētu būt saistīti ar izglītības pieejamību iedzīvotājiem iespējami tuvāk dzīvesvietai, kā arī dzīvojamo platību un publiskās infrastruktūras izveidi.

Vai, jūsuprāt, pašvaldībām, kas lielā mērā dzīvo no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas, nebūtu stingrāk jāierobežo līdzekļu izlietojums, piemēram, futbola komandu uzturēšana?

Manuprāt, pašvaldībās, kuru finanses ir ierobežotas, būtu jāsamazina štati, ko datorizācijas laikmetā ir viegli izdarīt.

Arī man reizēm nav saprotams, kādiem mērķiem pašvaldības tērē dotācijas līdzekļus. Manuprāt, tie, pirmkārt, būtu jāizmanto pašvaldības pamatfunkciju nodrošināšanai. Kas attiecas uz futbola komandu uzturēšanu... Es kā sporta fans saprotu, ka reģionos futbola, volejbola, basketbola komanda bez pašvaldības finansiāla atbalsta nevar pastāvēt. Pašvaldības dotācija parasti sedz apmēram pusi no komandas izmaksām. Ja šī atbalsta nebūs, reģionos daudzas sporta aktivitātes nenotiks, iedzīvotājiem nebūs ko iet un skatīties. Patlaban pašvaldības pašas nosaka savas prioritātes.

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv