AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VISAS AKTUALITĀTES


   
78658

Nodokļu reforma ir līgums ar sabiedrību. “LA” saruna ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu
Apskatīt komentārus (1)


17.05.2017


Kāpēc Latvija neies Pasaules Bankas norādītās nodokļu reformas virzienā, kāpēc progresīvais nodoklis nav tik progresīvs, kā cerēja pati finanšu ministre, un kur ņemt naudu veselības aprūpei – par to intervijā “LA” finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

 

Kad jūs nodokļu reformas sakarā nācāt klajā ar priekšlikumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% līdz 20%, tad Finanšu ministrija steidzās visiem paziņot katra ieguvumus maciņā – no 20 līdz 30 eiro ik mēnesi. Un visi bija par. Kad jūs sākāt domāt, kur meklēt trūkstošos 462 miljonus budžetā, un piedāvājāt “kompensējošos mehānismus”, tad šāds skaidrojums izpalika un sajūsma noplaka. Tagad valdošais secinājums par nodokļu reformu – “ar vienu roku dod, ar otru roku ņem”. Aizmirsies ir sākotnējais nodokļu reformas mērķis. Atgādiniet!

Dana Reizniece-Ozola: – Darbu pie reformas sākām pagājušā gada sākumā, tiklīdz jaunā valdība stājās pie stūres. Sākām publiskas diskusijas, kādam jābūt reformas mērķim. Viedokļi bija dažādi: daļa runāja par to, ka svarīga konkurētspēja, daļa uzstāja, ka jāgūst papildu ieņēmumi, citi gribēja mazināt nevienlīdzību, vēl citi iestājās, ka jāpalielina konkrētu nozaru finansējums. Pirms ķeras pie konkrētu likmju piedāvājuma kādam nodoklim, jāvienojas par principiem un to, kādus mērķus vēlamies sasniegt.

Bija pasūtīts Pasaules Bankas pētījums, kura galvenais uzdevums bija ģenerēt, kur gūt papildu ieņēmumus. Pasaules Banka savu darbu paveica, bet nedomāja par konkurētspējas palielināšanu. Tāpēc tajā ir tādi piedāvājumi kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana līdz 29% salīdzinoši zemam atalgojuma līmenim – tiem, kas bruto saņem virs 1300 eiro. Arī nekustamā īpašuma sloga būtiska palielināšana. Vēl papildus 400 miljonu iekasēšana no akcīzes. Atteikšanās no dažāda veida atvieglojumiem uzņēmumiem. Tātad – kā vēl vairāk piegriezt skrūvītes.

Diskusijās ar uzņēmēju organizācijām un arodbiedrībām sapratām, ka tas nebūs pareizais ceļš. Mums uz stabilākiem pamatiem jānoliek konkurētspēja. Jāsaprot, ka pašlaik izaugsme balstīta uz ES fondu līdzekļiem. Tiklīdz šīs ārējās naudas pieplūduma nebūs, tā… Pagājušais gads bija tam piemērs, kad piedzīvojām kritumu ekonomikas attīstībā un būvniecība apstājās. Ja mēs gribam pietuvoties ES vidējam dzīves līmenim (igauņi jau pārsnieguši 75% no ES vidējā IKP uz iedzīvotāju, mēs vēl tikai ap 65% grozāmies), tad konkurētspēja jānoliek uz stabilākiem pamatiem.

Otrs. Mums tiešām ir liela nevienlīdzība ienākumos, īpaši strādājošo vidū. Tā statistikā parādās tik liela arī tāpēc, ka mums ir salīdzinoši liela ēnu ekonomika ar aplokšņu algām. Mums nav informācijas par patiesajiem ienākumiem. Tas ir blakus priekšnosacījums, kas jāņem vērā, domājot par nodokļu politiku nevienlīdzības mazināšanā.

Trešais. Jā, budžetā vajag vairāk resursu. Divas taktikas iespējamas: palielināt nodokļu slogu un iekasēt vairāk vai mēģināt to panākt, apkarojot ēnu ekonomiku un iekustinot tautsaimniecību. Ejam šo otru ceļu. Uz tā būvējam konkrēto nodokļu
piedāvājumu.

Pēc kā vadījāties, veidojot tieši šādu nodokļu piedāvājumu?

Reforma nenozīmē tikai nodokļu izmaiņas, bet arī piedāvājumus, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, kā uzlabot nodokļu administrēšanu.

Lai saprastu, ko darīt ar nodokļiem, ļoti vērtīgs bija mūsu nodokļu sistēmas novērtējums, ko veica Pasaules Banka. Tur nebija nekā jauna un pārsteidzoša, bet profesionālā analīzē tika secināts, ka pārāk liels ir darbaspēka nodokļu slogs, it īpaši mazo algu saņēmējiem, ka trūkst līdzsvara starp darbaspēka un kapitāla nodokļiem (kas noved pie ienākumu izņemšanas dividendēs un izmaksāšanas aplokšņu algās), ka mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiek izmantots nodokļu optimizēšanai.

 

Pasaules Banka taču ierosināja mikrouzņēmumu nodokļa režīmu likvidēt pavisam?

Jā, taču jāņem vērā, ka tas nav vienīgais – mums ir saimnieciskās darbības veicēja, autoratlīdzības, patentu maksa. Mēs izvēlējāmies skatīties plašāk un nekoncentrēties tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem.

Šos caurumus noteikti vajag aiztaisīt, bet, darbaspēka nodokļus mazinot, galvenais atrast pareizo proporciju, struktūru, lai slogu samazinātu mazāku algu saņēmējiem. Šo visu gribas izdarīt tā, lai administrēšana kļūtu vienkāršāka.

Tāpēc mēs nonācām pie secinājuma, ka jāizlīdzina darbaspēka un kapitāla nodoklis. Līdz 20%. Ar nelielu progresivitāti – atstājot 23% lielāko algu saņēmējiem (kaut gan uzņēmēju organizācijas un Latvijas Banka piedāvāja visiem samazināt).

 

Īss starpjautājums: arī ienākumiem no 3. pensiju līmeņa?

Jā, no kapitāla pieauguma tie paši 20%.

Progresivitāti vēl paredzam, dubultojot neapliekamo minimumu un atstājot diferencēto neapliekamo minimumu. Pēc konsultācijām ar politiskajiem kolēģiem mēs uzlabojām šo priekšlikumu par labu demogrāfijas atbalstam – par apgādībā esošu personu neapliekamo minimumu palielinājām no 175 līdz 250 eiro. Darbaspēka samazinājums nāk komplektā ar strauju minimālās algas palielinājumu no 380 līdz 430 eiro.

Ja vienkārši palielinātu minimālo algu, mēs dotu triecienu konkurētspējai reģionos, kur to bieži nevar samaksāt, bet komplektā ar likmju samazinājumu un neapliekamā minimuma palielinājumu var atļauties celt minimālo algu. Netraumējot konkurētspēju. Tas pierādījies Latgalē: kad vienkārši palielinājām minimālo algu, tur palielinājās to cilvēku skaits, kuri strādā nepilnu laiku. Respektīvi, palielinājās ēnu ekonomikas īpatsvars.

Kapitāla nodokļus nevis vienkārši palielinājām, bet mēģinājām atrast veidu, kā uzņēmējus padarīt konkurētspējīgākus, bet nodokļu administrēšanu vienkāršāku. Tāpēc pieņēmām lēmumu par 0% reinvestētās peļņas nodokli, kas dod iespēju atteikties no daudziem sarežģītiem uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Ieviests vienkāršs jēdzīgs princips: kamēr ieguldi attīstībā un nesadali peļņu, tikmēr nodokli nemaksā, bet, kad peļņu izņem, tad maksā lielāku nodokli.

Ar šo nodokļu piedāvājumu tiks radīts diezgan liels iztrūkums budžetā, kas tiek pildīts ar cerībām, ka to aizpildīsiet ar straujāku uzņēmējdarbības attīstību.

Patiesībā nodokļu ieņēmumi diezgan ātri nāks atpakaļ. Mēs to redzam pēc Igaunijas piemēra. Pēc reinvestētās peļņas nodokļa ieviešanas pirmajos četros gados par 20% pieauga investīciju apjoms, it īpaši MVU. Tiesa, jāņem vērā, ka tolaik investīciju pieplūdums bija daudz lielāks. Pašu kapitāla struktūra uzlabojas uzņēmumiem, un tie kļūst pievilcīgāki investoriem.

 

Bet tūlīt – 2018. gadā – par cik samazināsies nodokļu ieņēmumi no uzņēmumiem?

Sākumā diezgan būtiski. Jo vienlaikus atsakāmies no UIN avansa maksājuma (pašlaik jāmaksā nodoklis par prognozēto peļņu). Tādā veidā paredzamais deficīts ir 180 miljoni. Ņemot vērā, ka tiks ierobežots termiņš, kādā veidā varēs izņemt iepriekšējos gados uzkrāto peļņu, tas daļēji kompensēsies. Paredzams, ka uzņēmēji centīsies izņemt iepriekšējos trīs gados uzkrāto peļņu, trīs gadus varēs izņemt 10% apmērā no nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pēc tam 20% apmērā.

 

Kam atvieglosiet administrēšanu – VID vai iedzīvotājiem?

Diferencētā ienākuma nodokļa piemērošanā gribam atteikties no vienreizējās deklarēšanās un pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa saņemšanas nākamā gada sākumā. Gribam nodrošināt, lai jau katru mēnesi strādājošie maksātu mazāku ienākuma nodokli un saņemtu lielāku algu. Tas būs sarežģītāk VID, bet vienkāršāk iedzīvotājiem.

 

No pirmā acu uzmetiena nodokļu reforma vairāk atgādina lielveikalu atlaižu akcijas: lūk, te atlaide iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kas tiek plaši izziņota, bet vienlaikus citām precēm, tas ir, nodokļiem, ir augstākas likmes. Iedotai naudiņai jāatgriežas atpakaļ budžetā.

Jā un nē. Nodokļu reforma nenozīmē tikai nodokļu samazinājumu, bet pareizu strukturēšanu un godīgāku sadali. Tas ir svarīgs princips nevienlīdzības mazināšanai, jo turīgākie nedzīvo no algas. Tāpēc samazinām algas nodokli, bet palielinām kapitāla nodokli. Kompensācijas pasākumi ir citos nodokļos, piemēram, akcīze.

 

Par akcīzi. Tā palielinās ne tikai autobraucēju izmaksas, bet arī sabiedriskā transporta cenas un, visbeidzot, arī preces veikalā. Vai tas nav mīts, ka, palielinot budžetu, nodokļu reformas iespaidā iedzīvotājiem būs vairāk naudas?

Tiem, kas strādā, būs vairāk naudas. Lielā matemātika liecina – nodokļu samazinājumam neliekam pretī līdzvērtīgu nodokļu palielinājumu. Mēs to kompensējam daļēji – ar kapitāla un akcīzes nodokļiem, ar azartspēļu un 
izložu nodevu, saprātīgi tiks ierobežoti attaisnoto izdevumu atgūšanas limiti. Ceram, ka pārējo – ap 100 miljonus eiro – kompensēs lielāka ekonomiskā aktivitāte un ēnu ekonomikas apkarošana. Beidzot esam izkāpuši no lineārās jeb ekseļa tabulveida domāšanas, kas Finanšu ministrijai bijusi raksturīga, ka jebkuru nodokļu palielinājumu vērtē, neskatoties uz tā ietekmi tautsaimniecībā.

 

Kāpēc tad eksprezidents Andris Bērziņš saka, ka reforma paņems vairāk nekā iedos? Kāpēc Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka nevienlīdzība netiek pienācīgi mazināta?

Bažas ir pretējas un pretrunīgas. Vieni grib lielāku nodokļu slogu, otri – mazāku. Daļa sabiedrības vispār nemaksā IIN. Situācijā, kad piedāvā nodokļu atlaides, ieguvuma tiem nav. Acīm redzams, ka mazo algu saņēmēji iegūs visvairāk. Slogs no kapitāla būs mazāks nekā ieguvumi no IIN.

Piedāvājot nodokļu reformu, jūs to veicat pamatā vienā blokā no trim – tikai ienākuma nodokļiem. Jūs nevērtējāt ieteikumus pārlikt šo slogu no darbaspēka uz īpašumu vai patēriņu?

Mūsu piedāvājumā mēs skaram patēriņa nodokli – palielinām akcīzi.

 

Jūs esot izteikusies, ka varētu palielināt PVN?

Nē, es neesmu to nedz 
piedāvājusi, nedz pieļāvusi. Tieši otrādi: pat uz priekšlikumiem veselības finansējumam palielināt PVN esmu pateikusi, ka to darīt nebūtu pareizi. Piekrītu Latvijas Bankas prezidentam, ka PVN izmaiņas ir galējs risinājums, kas ir jātaupa krīzes situācijām.

 

Bet, ja šai trīsgadu periodā ekonomiskās izaugsmes prognozes nepiepildīsies un budžetā būs lielāks iztrūkums, tāda nepieciešamība var rasties…

To es negribu izskatīt kā opciju. Mūsu gaišākie prāti – makroekonomikas un nodokļu speciālisti – ir rūpīgi strādājuši, un izaugsmes prognozes ir piesardzīgas.

 

Plānotā 4% izaugsme ir lielāka, nekā Eiropas Komisija ar Valda Dombrovska muti nākamgad paredzējusi Latvijai – 3,5%.

Eiropas Komisija to paredz, neņemot vērā nodokļu reformas ietekmi. Jā, tai ir bažas un jautājumi par ēnu ekonomikas pasākumiem. Tāpēc EK budžeta deficīta prognoze ir lielāka nekā mūsējā. Šīs vasaras laikā, gatavojot nodokļu reformas likumprojektus, atšifrēsim konkrētus veicamos pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā.

 

Eiropas Komisija katru gadu kā mantru atkārto, ka nodokļu slogs jāpārliek no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu.

Jā, Eiropas Komisija iesaka daudz vairāk palielināt ieņēmumus no patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļiem. Tiesa, tā nevar ietekmēt nacionālas valsts nodokļu reformu, bet tikai izteikt rekomendācijas. Piemēram, EK iesaka, ka no NĪN vajadzētu iekasēt vēl par 0,5% (no IKP) vairāk, tas ir, apmēram 130 miljonus eiro. Šobrīd no šī nodokļa iekasējam nedaudz vairāk par 200 miljoniem. Tad iedomājieties, kādam jābūt nodokļa palielinājumam! Ja mēs šobrīd piedāvātu palielināt NĪN, pastāvot tik nesakārtotai sistēmai, sabiedrība nespētu to samaksāt. Tas pierāda to, ka pašiem jādomā ar savu galvu.

 

Nesakārtota sistēma bija arī ar mikrouzņēmuma nodokli, arī ar daudzajām dažādajām peļņas nodokļa atlaidēm, bet to ātri spējāt salabot un neatlikāt lēmumu pieņemšanu uz diviem gadiem kā ar īpašuma nodokli.

Piekrītu, bet jāņem vērā, ka šīs reformas darba slogs valdībā ir gūlies uz Finanšu ministrijas pleciem sadarbībā ar sociālajiem partneriem – uzņēmējiem, arodbiedrībām. Bet nekustamā īpašuma nodokļa reformu nevaram paveikt, pirms Tieslietu ministrija ir veikusi savu mājasdarbu. Tagad tā ir apņēmusies noteiktā laikā sakārtot kadastra sistēmu, un tikai tad, kad tas būs izdarīts, varēsim runāt par nodokļa pārstrukturēšanu. Mainīt nodokļa likmes ar tik ārkārtīgi lielām kadastrālo vērtību atšķirībām un nepareiziem vērtību apzīmējumiem nozīmētu radīt vēl lielāku nevienlīdzību. Nekustamā īpašuma nodoklis būs jāpadara progresīvāks un taisnīgāks, bet visu pēc kārtas!

 

Jūs iepriekš “LA” vairāk esat uzsvērusi, ka vēlaties panākt lielāku progresivitāti arī ienākuma nodokļos. Vai tas, kas tagad piedāvāts, ir tas, ko vēlējāties? Progresīvā nodokļa līnija tīši vai netīši ir novilkta virs Saeimas deputātu atalgojuma un tieši ministru algu līmenī – 3750 eiro mēnesī.

Tieši otrādi – ministru algas ir virs šī sliekšņa.

 

Nu jā, šogad 3828 eiro, kas nozīmē, ka 23% jāmaksā būtu no 78 eiro.

Nekur jau nepazūd otrs solidaritātes princips – mēs pārstrukturējām solidaritātes nodokli, atceļot šo maksājumu, kurš vienkārši papildināja budžetu. Mēs to padarām par patiesu solidaritātes nodokli – nosakot 2. līmeņa pensiju griestus, tā lielo algu saņēmēji maksās sociālās iemaksas, nesaņemot par to pretī visus sociālos pakalpojumus. Daļa naudas tiek tiem cilvēkiem, kam šobrīd vajag sociālos pabalstus. Tā ir patiesa solidaritāte.

 

Mans jautājums bija, vai piedāvātā progresivitāte nodokļos ir tāda, kādu to bijāt iecerējusi.

Es būtu gribējusi ambiciozāku progresivitāti, bet, tā kā nevienlīdzības mazināšana ir jālīdzsvaro ar konkurētspējas palielināšanu, tad šis ir optimāls risinājums. No nodokļu sloga samazinājuma visvairāk gūst mazo algu saņēmēji.

Nodokļu sloga ziņā pietuvojamies Baltijas kaimiņu līmenim. Tiesa, lietuvieši iet pretēju ceļu – viņi gatavojas samazināt vēl nodokļu slogu lielo algu saņēmējiem, jo sev par stratēģisku mērķi izvirzījuši kļūt par klientu apkalpošanas centru IT un finanšu pakalpojumos. Bet šajā “žurku skrējienā” neskriesim līdzi.

 

Jūsu piesauktā 29% likme ir augstākā no Pasaules Bankas piedāvātā. Zemākā ir 19% – kāpēc to nepieminat? Tā ir pat zemāka nekā jūsu piedāvātā.

Šī likme tika ierosināta algām līdz 360 eiro, bet ir dažādi veidi, kā progresivitāti nodrošināt: ar likmes dažādošanu vai ar neapliekamo minimumu. Mēs esam gājuši to otro ceļu – straujāku progresivitāti nodrošināt ar neapliekamo minimumu.

 

Vai tiesa, ka pie jums bijuši darba devēju pārstāvji – Līga Meņģelsone, Jānis Endziņš, baņķieris Ilmārs Rimšēvičs un no solidaritātes nodokļa daudzcietušais Juris Gulbis – un apsolījuši atbalstu reformai tikai ar nosacījumu, ka nebūs lielāks progresīvais nodoklis?

Mēs strādājam kopā ar Darba devēju konfederāciju, ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru un ar arodbiedrībām. Nav bijušas izolētas sarunas ar kādu no grupām bez pārējiem, bet atklātas, visām pusēm sēžot pie galda. Protams, uzņēmēju pārstāvji būtu priecīgāki, ja progresivitāte būtu vēl mazāka, bet mēs esam palikuši pie šādas. Jāsaprot, reāli iespējams ir tāds reformu plāns, par kādu var vienoties ar sabiedrību. Labākais plāns ir labākais realizējamais. Šis tāds ir. Šis ir jauns 
sociāls līgums, kurā ir svarīgi, lai uzņēmēji novērtētu, ka šis ir solis pretī viņiem, viņu konkurētspējai. Tad arī varēsim prasīt aktīvāku rīcību ēnu ekonomikas apkarošanai.

 

Darba grupa strīdējās un neatrada papildu finansējumu veselībai. “Vienotības” nosacījumi reformas pieņemšanai piespiež atkārtoti atgriezties pie šī jautājuma. Premjera Kučinska darba grupā tikšot iesniegts priekšlikums sociālās iemaksas palielināt par procentpunktu, pusi no tā uzliekot darba devējam, otru pusi – darba ņēmējam.

Tas vēl nav iesniegts, un darba grupa vēl nav sanākusi. Jāsaprot, ka vienīgais nopietnais ir Finanšu ministrijas piedāvātais variants iekļaut veselības finansējumu kā daļu no sociālajām iemaksām esošo likmju ietvaros. Ar aprēķiniem rādām, ka, pārstrukturējot solidaritātes nodokli, sakārtojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu un palielinot minimālo algu, sociālās iemaksas būs lielākas. Arī ar to, ka minimālās sociālās iemaksas būs autoratlīdzību saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, sociālā budžeta ilgtspēja stiprināsies. Papildu uzkrājums no tām būtu vairāk nekā 100 miljonu eiro gadā. Tāpēc viena procentpunkta iezīmēšanu veselībai varētu atļauties. Šis piedāvājums nav guvis atbalstu, jo Labklājības ministrija grib vēl stiprāku sociālo budžetu.

 

Tomēr koalīcijas partneris ir kategoriski noraidījis ideju veselību finansēt no esošajām sociālajām iemaksām.

Ja noraida kādu racionālu ideju, tad ir jāpiedāvā labāks variants. Uzņēmēji piedāvāja atteikties no samazinātā PVN medikamentiem, pret ko sākotnēji bija izteikti negatīva reakcija. Jebkuras idejas pieņemšana ir vienošanās starp lielu sabiedrības daļu.




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv