KVP: Rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa
Apskatīt komentārus (0)


28.12.2017

Ārkārtas Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē tika secināts, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā ir atzīstamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

Šogad rudens lietavu un plūdu izraisītie postījumi ir radījuši jūtamas sekas visā Latvijā, tajā skaitā arī mežsaimniecībā. Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs un KVP priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Dūklavs, atklājot KVP ārkārtas sēdi norādīja, ka tas, kas notika lauksaimniecībā, kur bija būtiski redzams uzkrātais mitrums, ir arī novērojams mežsaimniecības nozarē.

KVP sēdē tika atzīts, ka saskaņā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas arī mežsaimniecībā  ir definējama kā valsts mēroga dabas katastrofa. Atzīstot šādu definējumu ir iespējams cietušajām personām mežsaimniecībā izmanot nepārvaramās varas atrunu līgumsaistību neizpildes gadījumos, kad tā radusies tieši rudens lietavu un plūdu ietekmē. Atzīstot šāda mēroga katastrofu, netiek paredzētas kompensācijas no valsts puses mežsaimniecībā strādājošajiem. Kā vienojās Krīzes vadības padomes sēdes locekļi, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā un ar to saistītie jautājumi nav atsevišķu uzņēmumu komercjautājums, bet gan tautsaimniecības nozares jautājums. 

KVP uzdeva Zemkopības ministrijai aicināt Valsts meža dienestu un Lauku atbalsta dienestu valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām mežsaimniecībā, kas tieši saistītas ar minētajām rudens lietavu un plūdu izraisītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā. Līdztekus aicināt arī kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošas personas nepiemērot soda sankcijas. 

Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents. Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.