26.03.2015

Pilnībā funkcionējošs ES vienotais tirgus ir katras dalībvalsts mērķis un ieguvums


ienotā tirgus forums (turpmāk – Forums) Rīgā 26.martā pulcēja  gandrīz 200 dalībnieku – Eiropas Parlamenta deputātus, dalībvalstu  valdību pārstāvjus, uzņēmējus un NVO pārstāvjus, lai novērtētu, cik labi  ES Vienotais tirgus darbojas praksē un kā to padarīt efektīvāku  digitālā vienotā tirgus, pārrobežu pakalpojumu sniegšanas un  reglamentēto profesiju jomās.

 

Atklājot Forumu, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka ES Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomikas izaugsmes pamats un priekšrocība, kas ļauj ES uzņēmumiem būt konkurētspējīgākiem un veiksmīgākiem globālajā vidē. „ES Vienotais tirgus ir mūsu labklājības stūrakmens, un mūsu kopīgais uzdevums ir to stiprināt un attīstīt," uzsvēra D.Reizniece-Ozola.

 

Foruma atklāšanā piedalījās arī Eiropas komisāre iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu jomā Elžbeta Beņkovska (Elżbieta Bieńkowska) un Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Vikija Forda (Vicky Ford). 

 

Forums noslēdza Eiropas Komisijas konferenču sēriju, kas 2014.gadā un 2015.gada sākumā notika 16 Eiropas pilsētās. Noslēdzošā konference Rīgā bija 20 iepriekš notikušo diskusiju apkopojums. ES Vienotā tirgus foruma rezultāti būs svarīgs devums Eiropas Komisijas turpmākajā darbā, īpaši Iekšējā tirgus stratēģijas izstrādē, ko plānots publicēt šā gada nogalē.

 

Foruma paneļdiskusijā par Digitālo vienoto tirgu dalībnieki pārrunāja jautājumus par patērētāju drošību un uzticību digitālajai videi. Tāpat diskutēts par to, kā padarīt vieglāku pārrobežu iepirkšanos tiešsaistē, ko apgrūtina, piemēram, noteikumi veikt maksājumu tikai ar attiecīgās dalībvalsts bankas karti. Forumā ar uzņēmējiem apspriesti iespējamie risinājumi, kā vienkāršot uzņēmumu dibināšanu, pieeju finansēm un inovāciju radīšanu, lai veicinātu Digitālo vienoto tirgu. Vairāki diskusiju dalībnieki uzsvēra, ka būtiski iedrošināt uzņēmumus - īpaši mazos un vidējos - piedāvāt pārrobežu pakalpojumus tiešsaistē un izmēģināt jaunas jomas, izmantojot digitālo tehnoloģiju sniegto potenciālu.

 

Foruma dalībnieki kā galveno šķērsli pārrobežu pakalpojumu sniegšanai vairākkārt uzsvēra administratīvo slogu. Vienlaikus tika atzīts, ka dalībvalstis līdz ar Pakalpojumu direktīvas ieviešanu jau daudz paveikušas administratīvo procedūru vienkāršošanas un elektronizācijas labā. Uzņēmēji norādīja, ka būtiskus sarežģījumus rada arī informācijas trūkums – trūkst gan specializētu tirgus pētījumu pakalpojumu jomā, gan informācijas par administratīvām procedūrām angļu valodā.   

 

Foruma laikā notika arī apaļā galda diskusija par reglamentētajām profesijām. Diskusijas laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dalībvalstu labo praksi veiksmīgu reformu īstenošanā. Eksperti bija vienisprātis, ka ap 800 regulēto profesiju Eiropas Savienībā ir par daudz, un tā rada  nopietnus ierobežojumus kvalificētā darbaspēka brīvai kustībai.

 

Forumu organizēja Eiropas Komisija sadarbībā ar Latvijas prezidentūru un Eiropas Parlamentu.