28.03.2015

U.Augulis: Sabiedrībai nepieciešama ticība vienotam mērķim


Labklājības ministra Ulda Auguļa runa centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” kongresā Jelgavā 2015. gada 28. martā

 

Man ir patiess gods jūs pirmo reizi uzrunāt ne tikai kā partijas priekšsēdētāja vietniekam un labklājības ministram, bet arī kā visas Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālo lietu ministru prezidentam. Jā, šis pusgads ir Latvijas prezidentūras zīmē, kas lielā mērā arī nosaka manu darba kārtību. Prioritātes sociālajā jomā Eiropas līmenī ir salīdzinoši ambiciozas – iekļaujoša nodarbinātība, sociālā dialoga attīstība un pensiju atšķirības. Tomēr ikdienas darbi un viesošanās dažādos novados joprojām ir ne mazāk svarīgi, jo risināmo jautājumu ir daudz. Tāpēc paldies Augustam par detalizēto ieskatu partijas un valdības darbā. Kā jau viņš minēja, aizvadītais gads tiešām bijis spraigs, idejām un izaicinājumiem bagāts. Tādēļ īpaši nozīmīgs šajā laikā ir bijis kolēģu, sadarbības partneru un partijas biedru atbalsts. Izmantojot izdevību, vēlos pateikties arī saviem kolēģiem valdībā – aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, veselības ministram Guntim Belēvičam, zemkopības ministram Jānim Dūklavam un ekonomikas ministrei Danai Reizniecei Ozolai. Strādājot valdībā un koalīcijā, īpaši nozīmīga ir bijusi līdzšinējā koleģiāla sadarbība. Arī šajā valdībā man ir tas gods pārstāvēt labklājības nozari, par kuru noteikti var teikt – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp vienādi. Mūsu pārziņā ir cilvēks – sākot no bērna līdz sirmam vecumam. Vajadzības ir visiem – gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan bezdarbniekiem, gan daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem un jauniešiem. Tāpēc īpaši rūpīgi budžeta veidošanas laikā izvērtējam prioritātes, un dažkārt rodas arī situācija, kad visiem spēkiem ir jāizlien caur adatas aci. Šodien īsumā atskatīšos uz līdz šim paveikto un ieskicēšu turpmāk veicamos uzdevumus sociālajā jomā.

PAVEIKTAIS

Būtībā šodien varu apliecināt, ka lielākoties priekšvēlēšanu solījumi jau tagad ir izpildīti. Darbs bijis spraigs, bet ražīgs. Pēc Saeimas vēlēšanām uz karstām pēdām ķērāmies klāt budžeta veidošanai un jāsaka, ne bez panākumiem. Sociālā joma bija tā, kurai, salīdzinot ar citām nozarēm, izdevās panākt vislielāko finansiālo pieaugumu jeb apmēram 100 miljonu palielinājumu. Tas novirzīts tādiem būtiskiem pasākumiem kā nodarbinātība, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, pensiju indeksēšana un atbalsts ģimenēm ar bērniem, kā arī ienākumu nevienlīdzības mazināšana.

Runājot par demogrāfiju, ir gandarījums, ka bērnu dzimstība kopumā ir palielinājusies un redzam pozitīvu tendenci. Pēdējo trīs gadu laikā Labklājības ministrijas finansētais atbalsts ģimenēm ar bērniem ir pieaudzis gandrīz par 25%. Būtiski pieauga īslaicīgo bērnu pabalstu apmēri, palielinājies atbalsts arī pakalpojumiem - brīvpusdienām, bērnu aprūpei. Vienlaikus palielinājies nodokļu atvieglojumu apmērs ģimenēm ar bērniem.

Tomēr joprojām demogrāfijas rādītāji nav pietiekami un jāturpina sekmēt dzimstību. Tāpēc šogad sperti vairāki soļi ģimeņu atbalstam. Proti, palielināts ģimenes valsts pabalsts, to diferencējot atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Par pirmo bērnu tie ir 11,38 eiro mēnesī, par otro bērnu pabalsts ir dubultā apmērā, bet par trešo un pārējiem - trīskāršojies jeb 34 eiro.

Savukārt būtisks atspaids ģimenēm ir šogad atceltie ierobežojumi maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Rezultātā jaunie vecāki bērna kopšanas atvaļinājuma laikā saņem pabalstu, kas ir līdzvērtīgs nopelnītajai algai.

Mani iepriecina arī pašvaldību iesaistīšanās ģimeņu atbalstā. Viesojoties novados esmu redzējis ne tikai atjaunotus bērnudārzus un skolas, bet pārliecinājies, ka vairākas pašvaldības pusdienas nodrošina skolēniem līdz pat 12.klasei. Valsts šobrīd apmaksā brīvpusdienas līdz 4.klasei un noteikti turpināsies diskusijas par šādu atbalstu arī citās klasēs.

Neraugoties uz minēto, iesāktais darbs pie ģimeņu atbalsta sistēmas jāturpina, kombinējot pabalstus ar pakalpojumu pieejamību, sniedzot drošības sajūtu cilvēkiem, kuri plāno ģimenes pieaugumu.  Tas nozīmē, ka valdībai kopumā galvenais uzdevums ir veidot ģimenēm atbalstošu politiku, nodrošinot mērķētu pabalstu politiku, kas sniedz atbalstu. Izglītības sistēma, kas veicina izglītības kvalitāti, kā arī tautsaimniecības izaugsmi, kas rada jaunas darba vietas un sekmē nodarbinātību.

Savukārt viens no priekšnosacījumiem nabadzības mazināšanā valstī ir nodarbinātība. Tāpēc pērn uzsāktas vairākas jaunas iniciatīvas, kuras veiksmīgi īstenotas. Latvija bija viena no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura ļoti labi uzsāka Jauniešu garantijas iniciatīvu, lai mazinātu jauniešu bezdarbu. Bet pēc piecu gadu pārtraukuma atkal atjaunojām skolēnu vasaras darbu, kas deva tūkstošiem bērnu visā Latvijā iespēju apgūt savas pirmās praktiskās iemaņas.

Nenoliedzami arī pensiju jautājums bija un joprojām ir aktuāls. Pērn pensijas indeksējām pēc jaunas formulas, ņemot vērā ne tikai inflāciju, bet arī 25% no vidējās algas pieauguma. Tas deva iespēju palielināt tieši zemākās pensijas. Arī šogad turpināsim pensiju indeksāciju, lai mazākās pensijas pēc iespējas ātrāk palielinātu. Protams, šajā kontekstā mums ar Finanšu ministriju vēl būs daudz diskutējumu jautājumu. Tāpēc jau tuvākajā laikā plānoju tikties ar finanšu ministru un tos pārrunāt.

Kopumā strādājot valdībā, šajā laikā viens no maniem galvenajiem uzdevumiem bija nosargāt sociālās apdrošināšanas budžetu. Pērn bija pirmais gads pēc krīzes, kad budžetā sāka veidoties uzkrājums. Tas, protams, radīja pievilcīgu augsni dažādiem priekšlikumiem, kuri man likās nepieņemami, Arī turpmāk būs svarīgi noturēt sociālā budžeta stabilitāti, neļaujot tajā ar dažādām idejām sist kā ar cirvi pa pulksteņa mehānismu. Ir jāapzinās, ka sociālais budžets ir sabiedrības ienākumu spogulis un tajā nevar veikt izmaiņas bez spēcīga sociālekonomiska izvērtējuma.

 

PLĀNOTAIS

PENSIJAS UN NĀKOTNES PENSIONĀRI

Lai arī pēc krīzes vērojama lēna tomēr ekonomiskā izaugsme, joprojām vairākas sabiedrības grupas ir uz nabadzības sliekšņa. Mūsu uzdevums ir par tām rūpēties. Visvairāk nabadzībai pakļauti ir tieši cilvēki pensijas vecumā. Tas nozīmē, ka sakām – ekonomika attīstās, krīze ir beigusies, bet tikmēr pensionāru dzīves apstākļi pasliktinās. Turklāt neraugoties uz to, esmu pārliecināts, ka visi man piekritīs – tieši pensionāri bieži vien ir tie, kuri visatbildīgāk maksā komunālos maksājumus un citus rēķinus. Dažkārt vēl cenšas palīdzēt saviem bērniem un mazbērniem. 

Tāpēc kā solīts jau šobrīd valdībā ir iesniegtas izmaiņas Pensiju likumā, kas paredz straujāku pensiju indeksēšanu šogad. Proti, indeksācijā ņemt vērā inflācijas pieaugumu un 50% no vidējās iemaksu algas. Šāds risinājums ir izvēlēts tāds, kas samēro gan speciālā budžeta iespējas, gan nodrošina pensionāru ar maziem ienākumiem visas pensijas indeksāciju.

Tāpat pēdējā gada laikā ir daudz diskutēts par to pensionāru situāciju, kuriem pensijas aprēķinātas krīzes laikā. Šobrīd valdībā iesniegtās izmaiņas likumā paredz arī pakāpenisku šo pensiju pārrēķināšanu, piemērojot pozitīvu kapitāla indeksu. Plānojam, ka šī pārrēķināšana notiktu pakāpeniski līdz 2018.gadam.

Pērn par pensiju sistēmu saņemts arī starptautiski pozitīvs novērtējums, proti, tā ir 9.stabilākā un ilgtspējīgākā sistēma pasaulē. Par to, protams, ir gandarījums. Bet man aizvien biežāk gan žurnālisti, gan pašvaldību pārstāvji, gan iedzīvotāji uzdod jautājumu par nākotnes pensionāriem, jo šobrīd liela daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju saņem salīdzinoši zemus ienākumus. Redzam, ka 32% iedzīvotāju veic sociālās iemaksās no minimālās vai līdz minimālajai algai. Tas ir liels skaits sabiedrības, kas nākotnē varētu potenciāli vērsties pēc sociālās palīdzības, jo nespēs sevi nodrošināt iztiku.

Tāpēc šogad ir izveidota īpaša darba grupa, kuras uzdevums ir strādāt pie minimālās pensijas noteikšanas modeļa. Ir notikušas jau pirmās diskusijas un sniegti pirmie priekšlikumi, par kuriem jau aprīlī Senioru lietu padomē diskutēsim.

Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vecumdienās cer uz valsts nodrošinātu pensiju. Pieaug arī to iedzīvotāju skaits, kuri apzinās pašu ieguldījumu nozīmīgumu nodrošinātām vecumdienām. Lielākā daļa jeb 67% iedzīvotāju domā, ka valsts nodrošināta pensija atbilstoši maksātajiem nodokļiem būs viņu galvenais ienākumu avots, sasniedzot pensionēšanās vecumu. Bet 36% plāno strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Tikai 28% paļaujas uz paša veiktajām iemaksām pensiju 3.līmenī. Kopumā 75% sabiedrības nav pārliecināti, ka viņu ienākumi pensijas vecumā nodrošinās viņiem tādu dzīves līmeni visā pensijas periodā, uz kādu viņi ir cerējuši. Tas ir signāls, ka tomēr nopietni ir jāstrādā pie iedzīvotāju ienākumu celšanas, ko garantē produktīvas un labi atalgotas darba vietas.

Tāpēc nonākam pie nākamā būtiskā darba virziena, kas ilgtermiņā sekmēs valsts labklājību. Tā ir nodarbinātība un jaunu, kvalitatīvu darba vietu radīšana.

 

NODARBINĀTĪBA

Runājot par nodarbinātību, jāuzsver, ka bezdarba līmenis valstī pašlaik ir salīdzinoši augsts – 9,2%. Tomēr pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem pieaug. Tāpēc produktīvu un kvalitatīvu darba vietu radīšana valstī un ienākumu nevienlīdzības mazināšana ir kopīgs valdības uzdevums. To paredz arī valdības deklarācijā noteiktās prioritātes - tautsaimniecības attīstība, cilvēku un ģimeņu labklājības celšana un drošība. 

Labklājības jomā nodarbinātības sekmēšanas kontekstā īpašu uzmanību pievēršam riska grupām – cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošajiem un pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, kā arī jauniešiem.

Kā labklājības ministrs savā darbā kā prioritāti esmu izvirzījis jauni8ešu nodarbinātību. Kāpēc? Tāpēc, ka strādāju ar skatu nākotnē, domājot ilgtermiņā. Tieši ieguldījums jauniešos ir būtiska investīcija valsts izaugsmē. Viņi būs tie, kas nākotnē būs darba devēji, darbinieki, uzņēmēji, veidos ģimenes un maksās nodokļus.

Tomēr jauniešu bezdarba rādītāji ir satraucoši. Vecumā no 15 līdz 29 gadiem nemācās un nestrādā kopumā 50 tūkstoši jauniešu. Tas ir satraucošs cipars. Ja šie jaunieši dzīvotu vienā pilsētā, tā būtu piektā lielākā valstī - lielāka par Valmieru vai Rēzekni. Statistika uzskatāmi norāda, ka jauniešiem, kuriem ir grūtības iekļauties darba tirgū, ir zems izglītības līmenis un praktiskās pieredzes trūkums.

Tas ir ļoti būtiski, lai jaunieši paliktu Latvijā, veidotu savas ģimenes un karjeru šeit. Tāpēc jāiegulda liels darbs, atbalstot jauniešus un dodot viņiem makšķeri, ar ko noķert savu zelta zivtiņu. Tāpēc arī īstenojam iniciatīvu Jauniešu garantija, ieguldot ievērojamus līdzekļus jauniešu bezdarba mazināšanā. Iniciatīvas ietvaros jauniešiem ir iespēja mācīties, apgūt pirmo praktisko pieredzi, strādāt subsidētajās darba vietās un izmēģināt spējas radošajās darbnīcās.

Tāpat šogad turpināsim skolēnu vasaras darbus, lai iepazīstinātu bērnus jau skolas laikā ar darbu un tam nepieciešamajām zināšanām. Kā labklājības ministrs dodos uz skolām un vadu lekcijas jauniešiem par karjeras izaugsmi un darba tirgum nepieciešamajām zināšanām.

Otrs būtisks virziens ir ilgstošo bezdarbnieku skaita samazināšana. Šobrīd ilgstošie bezdarbnieki ir 45,6% no kopējā bez darba esošo cilvēku skaita. Mūsu mērķis ir nodrošināt, ka ilgstošā bezdarba līmenis līdz 2020. gadam samazinās līdz 15%.

 

SOCIĀLĀS DROŠĪBAS SISTĒMA

Kā jau Augusts savā runā uzsvēra, labklājības joma ir viena no tām, kura lielā mērā ietekmē sociālo drošību valstī, jo sociālā atbalsta sistēma ir kā spilvens personīgās krīzes situācijā. Šajā ģeopolitiski sarežģītajā situācija tas ir īpaši būtiski – cilvēkiem paļauties uz valsts atbalstu grūtā brīdī.

Tāpēc palielinās pašvaldību un sociālo dienestu loma. To darbam pašvaldībās ir būtiska nozīme iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā, palīdzības sniegšanā un nabadzības mazināšanā.

Sociālais darbinieks ir cilvēks, pie kura iedzīvotāji vēršas pēc palīdzības brīdī, kad zaudēti ienākumi, radusies krīzes situācija vai nepieciešams padoms dažādu sociālu problēmu risināšanā. Tieši sociālais darbinieks pārzina būtiskākās problēmas savā pašvaldībā un piedāvā dažādas iespējas, kā vislabāk nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo materiālo vai psihosociālo atbalstu. Viesojoties daudzās pašvaldībās, esmu uzklausījis sociālo darbinieku aicinājumu celt dienestu kapacitāti. Ņemot vērā, ka šis darbs ir sarežģīts un atbildīgs, arī sociālajiem darbiniekiem nepieciešams gan profesionāls, gan materiāls atbalsts sekmīga darba veikšanai.

Tāpēc plānojam tuvāko gadu laikā ar valsts un Eiropas fondu atbalstu ieguldīt apmēram 8,5 milj. eiro, lai attīstītu sociālo darbinieku profesionalitāti, konkurētspēju, kā arī uzlabotu sociālo dienestu darbu. Plānojam nodrošināt dažādas mācības, kvalifikācijas celšanu, atbalstu iedzīvotāju apsekošanā, supervīzijas. Ir svarīgi, lai sociālie darbinieki profesionāli strādātu ar katru iedzīvotāju, kam nepieciešama palīdzība. Lai arī pašvaldības ir saņēmušas dažādus pārmetumus par sociālās palīdzības sistēmas nepilnībām, es tomēr uzskatu, ka tās ir jāatbalsta un jāpalīdz pašvaldībām īstenot sociālo palīdzību profesionāli.

Tāpēc arī regulāri tiekamies un diskutējam par neskaidrajiem jautājumiem. No pašvaldībām nevar tikai prasīt un noteikt aizvien jaunus pienākumus bez jebkāda papildu atbalsta. Līdz ar to rūpīgi sekoju līdzi Finanšu ministrijas darbam pie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa. Esmu arī lūdzis šī modeļa kontekstā izvērtēt sociālos aspektus.

         

Tādi īsumā ir galvenie mērķi un uzdevumi labklājības jomā. Bet nenoliedzami darāmā vēl ir ļoti daudz gan ārpusģimenes aprūpē, gan sociālo aprūpes centru pakalpojumu sakārtošanā, gan atbalstā ģimenēm un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā. Jo viens no maniem pamatprincipiem ir darbs ar skatu nākotnē, domājot par ilgtermiņa attīstību. Daudzas lietas nenotiek rīt uz pusdienlaiku, bet tām būs vērtīgs rezultāts, ko redzēsim tikai pēc daudziem gadiem.

Tāpēc spēcīgam kolektīvam, sadarbībai un stabilām, konservatīvām vērtībām ir liela nozīme šajā izaicinājumu un darbu bagātajā ceļa uz labāku nākotni. Mūsu kopīgā attieksme pret darāmajiem darbiem ir būtiska.

Esmu pārliecināts, ka spējam rast kompromisus sarežģītos jautājumos. Tieši tas ir šobrīd nepieciešams sabiedrībai – ticība, ka kopīgi strādājam vienam mērķim. Spējam strādāt kopā un nespēlēt futbolu, uzņemties atbildību par saviem vārdiem. 

Mūsu vērtības un ideoloģija ir cieši saistīta ar iedzīvotāju vērtībām. Pēdējie gadi ir parādījuši, ka partijas pieredze un zināšanas, profesionālā komanda tiek novērtēta. Sabiedrībai šobrīd ir nepieciešama partija ar saknēm un tradīcijām. Esmu gandarīts, ka mums ir mērķi un ticība, ka spējam panākt pozitīvu ietekmi svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tāpēc turpināsim kopīgi strādāt un lai rezultāti runā par mūsu darbiem!