01.08.2016

FM: Latvijas ekonomika ir uz stabila attīstības ceļa


IKP otrā ceturkšņa ātrais novērtējums liecina, ka IKP otru ceturksni pēc kārtas uzrāda 2.1% gada izaugsmi, ierindojot Latviju starp straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā (ES). Izaugsmes dati apstiprina, ka Latvijas ekonomika ir uz stabila attīstības ceļa.

Otrais ceturksnis bija ļoti labvēlīgs rūpniecības izlaidei, kas uzrādīja 7% gada pieaugumu, tādējādi nodrošinot rūpniecības izlaides rekordapjomu pēckrīzes periodā. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecības izlaidi radīja izaugsme apstrādes rūpniecībā. Turklāt, rūpniecības straujāka attīstība notiek nozarēs, kas ir orientētas uz eksportu. Līdz ar to sagaidāms, ka arī preču eksporta dati varētu būt daudz labāki nekā pirmajā ceturksnī. Pēc FM aplēsēm preču eksporta reālais gada pieaugums otrajā ceturksnī varētu būt pat 3 %, pretstatā attiecīgi  3,8% kritumam pirmajā ceturksnī. Eksporta relatīvi labo sniegumu nosaka arī Krievijas noteikto sankciju ietekmes izzušana uz statistikas datiem, tādējādi eksporta kritumu uz Krieviju nosaka tikai tās zemā pirktspēja.

Arī iekšējais patēriņš bija diezgan straujš, mazumtirdzniecībai pieaugot par 3%, kas ir straujāk nekā pirmajā ceturksnī, kad tā pieauga par 1.4%. Algu pieaugums, zema inflācija ilgākā laika periodā nodrošina to, ka patērētāju noskaņojums ir stabils un patērētāji  īpaši neatliek savus tēriņus. Tāpēc mazumtirdzniecības lielākais pieaugums ir tieši nepārtikas precēm un degvielai. Latvijas patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojuma rādītāji iezīmē pozitīvu privātā patēriņa attīstības dinamiku šim gadam, apliecinot, ka arī šogad iekšējais pieprasījums būs pamatā Latvijas ekonomiskajai  izaugsmei.

Diemžēl ES fondu apguves kavēšanās ietekmē būvniecības nozari, kas uzrādīja 22% kritumu š.g. otrajā ceturksnī. Tas nozīmē, ka nefinanšu investīciju pieaugums būs ar negatīvu zīmi. Paredzams, ka straujāks investīciju izrāviens būs šī gada pēdējā ceturksnī. Gada beigās  papildus ES līdzekļiem ir gaidāms arī AirBaltic lidmašīnu iepirkums, kas, ņemot vērā to ievērojamo apjomu, jūtami uzlabos investīciju statistiku.

 Par ekonomikas stabilu attīstību liecina arī konfidences rādītāji. Būtisku uzlabojumu š.g. otrajā ceturksnī uzrādīja rūpniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu konfidences indeksi. Vienīgi būvniecības konfidences indekss ir zems un nedaudz uzlabojies ir tikai jūlijā.

CSP plāno publicēt izvērsto ziņojumu par precizēto IKP  š.g.  31. augustā. Saņemot  šos datus varēs pilnvērtīgāk izvērtēt  kā tie  ietekmēs  šogad prognozētā IKP rezultātu. Tomēr jau tagad var secināt, ka pagaidām IKP attīstība notiek atbilstoši FM prognozēm, kas paredz ka šogad IKP pieaugs par 2.5%.