12.02.2014

Reizniece-Ozola: izglītības ministrijas būtiskākais uzdevums – skolotāju atalgojuma sakārtošana


„Šodien Izglītības komisijā pirmo reizi tikāmies ar jaunajā amatā nupat stājušos izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti. Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajiem valdības deklarācijas uzdevumiem, kļuva skaidrs, ka līdz nākamajam Saeimas sasaukumam ministrijai priekšā ļoti intensīvs un saspringts darbs, jo īpaši saistībā ar skolotāju darba samaksas jautājumu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu apguves sākšanu, uz ko ļoti gaida zinātnes nozare,” to otrdien, 11.februārī pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.

Valdības deklarācija iezīmē labās apņemšanās, taču, lai sekotu līdzi izpildei, to pavada arī rīcības plāns, un jau drīzumā paredzēta tā apstiprināšana valdībā, deputātiem sacīja izglītības un zinātnes ministre.

Pedagogu arodbiedrības paziņojušas - ja līdz maijam ministrija nebūs sagatavojusi konkrētu risinājumu skolotāju atalgojuma jautājumam, skolēnu pārbaudījumu laikā pedagogi varētu protestēt. Tāpat sabiedrībā izskan plašas diskusijas par obligāta vidusskolas centralizētā eksāmena fizikā un ķīmijā nepieciešamību. Savukārt Eiropas Komisija pieprasa Latvijai precīzu augstākās izglītības reformu plānu. Reflektējot uz nozares aktualitātēm, komisijas priekšsēdētāja ministrei vaicāja, kādi ir ministrijas plānotie pasākumi šo jautājumu risināšanā.

Kaut arī katrā ministrijas pārziņā esošajā jomā ir virkne neatliekamu darbu un nepieciešamība izstrādāt ilgtermiņa attīstības stratēģijas, pedagogu atalgojuma jautājums ir viens no steidzamākajiem, deputātiem sacīja I.Druviete. Pie iespējamiem pedagogu darba samaksas modeļa variantiem drīz sāks strādāt speciālisti, un tie tiks nodoti publiskai apspriešanai. Savukārt komisijas deputātam Vladimiram Reskājam ministre apliecināja, ka jau šogad tiks veikti soļi, lai atteiktos no principa „nauda seko skolēnam”, kas aprēķinot pašvaldībām pieejamo skolotāju algu finansējumu, ņem vērā administratīvās teritorijas iedzīvotāju skaitu.

Būtiskāk par obligātu eksāmenu fizikā un ķīmijā ir radīt priekšnosacījumus iespējai šos priekšmetus apgūt padziļināti, sacīja ministre, vienlaikus atzīstot, ka pagaidām netiek plānots atcelt lēmumu par obligātiem eksāmeniem.

Runājot par augstākās izglītības aktualitātēm, I.Druviete akcentēja, ka augstskolu apvienošana nav pašmērķis, sevišķi, ja nav skaidri zināmi ieguvumi. Tomēr ministrijas darba kārtībā ir jautājums par koledžu integrāciju augstskolās, tiks aktualizēts temats arī par augstskolu filiāļu skaitu un to izvietojumu. Komisijas deputāte Inga Vanaga vērsa uzmanību, ka trūkst vienotas augstskolu mācībspēku novērtēšanas sistēmas, tāpat dažādu augstskolu pasniedzēju slodžu sadalījums ir nevienlīdzīgs.

Komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa pauda viedokli, ka skolās jāievieš jauns mācību priekšmets – dzīvesziņa – kas apskatītu gan cilvēka veselību, gan garīgās un ētiskās izaugsmes nozīmi, savukārt Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), paužot gandarījumu, ka jaunās valdības rīcības plānā ir vairāk uzdevumu valsts valodas lomas stiprināšanai, rosināja apsvērt ideju ieviest skolās valstiskās audzināšanas mācību priekšmetu.

Saeimas Preses dienests