04.03.2014

D.Reizniece-Ozola: Nepieciešami būtiski uzlabojumi studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā


Atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar komercbankām ir jāvienojas par nepieciešamajiem uzlabojumiem studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas pilnveidošanai, lai to padarītu konkurētspējīgāku, studentiem pievilcīgāku un pieejamāku, - uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.


Uz komisijas sēdi šodien, 4.martā, bija aicināti Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Valsts kases un Studentu apvienības pārstāvji, lai diskutētu un kopīgi apzinātu iemeslus tam, kāpēc samazinājusies studentu interese par valsts galvotajiem studiju un studējošo kredītiem, vienlaikus mazinoties arī komercbanku interesei šos aizdevumus izsniegt.


Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma Latvijā darbojas kopš 2001.gada septembra, un tā paredz, ka kredītiestādes no saviem līdzekļiem izsniedz aizdevumus studiju maksas segšanai vai studējošo ikdienas izdevumiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes administrācijas apkopotā informācija, lielākā daļa jeb aptuveni divas trešdaļas studentu izvēlas aizdevumu studiju maksas segšanai, bet aptuveni trešdaļu viedo studējošo kredīti. Pēdējo gadu laikā interese par studiju un studējošo kredītiem samazinās un pagājušajā gadā noslēgti līgumi par 2142 studiju kredītiem un 613 studējošo kredītiem.


Intereses mazināšanos par valsts galvotajiem aizdevumiem Izglītības un zinātnes ministrijas un Augstākās izglītības padomes pārstāvji skaidro ar kopējo studējošo skaita kritumu, īpaši nepilna laika studijās. Kā vēl viens iemesls minēts banku piedāvātie komerckredīti, kuru nosacījumi, īpaši kredīta piešķiršanas ziņā, nereti studentiem var šķist pievilcīgāki nekā valsts galvotajiem izdevumiem.


Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja D.Reizniece-Ozola akcentēja faktu, ka jau ceturto gadu pēc kārtas valsts rīkotajā izsolē par tiesībām izsniegt valsts galvotos studiju un studējošo kredītus pieteikusies tikai viena komercbanka. „Tas rada nopietnas bažas par to, vai piedāvājums ir konkurētspējīgākais un piedāvātās procentu likmes ir iespējami zemākās,” pauda komisijas vadītāja.


Ne mazāk svarīga ir savlaicīga izsoles organizēšana, lai studenti jau laikus zinātu, vai viņiem aizdevums būs pieejams, uzskata D.Reizniece-Ozola. Deputāte ir pārliecināta, ka aizdevumam ir jākalpo studentu interesēm, tāpēc jāmazina visi šķēršļi tā saņemšanai.
Finanšu ministrija uzskata, ka viens no iemesliem banku zemajai interesei varētu būt to biznesa stratēģija un darbības prioritātes. Tāpat, iespējams, varētu pārskatīt nosacījumus bankām, kuras pretendē uz valsts galvoto aizdevumu izsniegšanu, piemēram, attiecībā uz filiāļu tīklu.


Savukārt komercbanku pārstāvji Saeimas komisijas sēdē stāstīja, ka jaunieši ir nozīmīga banku klientu daļa, ko apliecinot arī tas, ka līdz šim izsniegti aptuveni 1500 komerckredīti studējošajiem. Komercbankas uzskata, ka, iespējams, jauniešu interesi par valsts galvotajiem aizdevumiem varētu veicināt atsevišķi uzlabojumi sistēmā, piemēram, paredzot, ka izsolē par tiesībām izsniegt aizdevumu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu par uzvarētājiem varētu atzīt vairākas bankas. Tas vairotu izvēles iespējas un konkurenci. Tāpat izskanēja priekšlikums mainīt galvojuma realizācijas nosacījumus, padarot tos elastīgākus un vairojot valsts lomu neatmaksāto aizdevumu piedziņas procesā.


Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskanēja vēl vairāki priekšlikumi par to, kā uzlabot studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu. Ja šobrīd studējošo kredīta ņēmējam kredīta izmaksas laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu, tad nākotnē varētu izskatīt iespēju līdzīgus nosacījumus attiecināt arī uz studiju kredītu.


Komisija visus priekšlikumus apkopos un aicinās atbildīgās institūcijas veikt nepieciešamos uzlabojumus, lai valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēma būtu darboties spējīga.