07.03.2014

Ministra R.Vējoņa runa Saeimas debatēs par situāciju Ukrainā


Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis ceturtdien, 6.martā, piedalījās debatēs Saeimas ārkārtas sēdē, kurā deputāti pieņēma paziņojumu "Par Krievijas agresiju Ukrainā".

Ministra R.Vējoņa runa Saeimas sēdē:

Arguments apdraudēt citas valsts suverenitāti ar savu tautiešu aizsardzību, izmantojot militāru spēku, šķita piederošs pagātnei.  Lai arī pēdējās desmitgades laikā bieži ir diskutēts par masu iznīcināšanas ieroču izplatību, terorismu, kibernoziedzību, enerģijas drošības un citu nekonvencionālo draudu nozīmi, notikumi Ukrainā spilgti apliecina, ka joprojām ir valstis, kas rīkojas 20.gadsimta sliktākajās tradīcijās.

Ukrainā notiekošais var radīt bīstamus precedentus, un tas jāņem vērā, plānojot mūsu valsts turpmāko drošību un aizsardzību. Notikumi Ukrainā rāda, ka valsts iekšējai drošībai ir izšķiroša nozīme. Sašķelta sabiedrība veicina iekšējus nemierus, bet to rezultātā palielinās valsts ārējās drošības apdraudējums. Tas jāņem vērā arī Latvijā.

Ja mēs paši Latvijā veicināsim iekšējās pretrunas, pieļausim sabiedrības šķelšanos, mēs radīsim nestabilitāti mūsu valstī, kā arī ārējā apdraudējuma iespējamu pieaugumu. Tāpēc es šodien vēršos pie Latvijas sabiedrības ar aicinājumu neiesaistīties provokatīvās darbībās un nereaģēt uz tām, lai neapdraudētu Latvijas drošību.
 
Pulcēšanās tiesības ir svētas. Tās nedrīkst ierobežot, un tās netiks ierobežotas. Bet šodien es vēlos sniegt skaidru vērtējumu. Mēs cienām savas valsts vēsturi, taču tie cilvēki, kuri provokatīvi izmantos 16.marta, 9.maija vai citus pretrunīgus, sabiedrību šķeļošus vēstures notikumus, rīkosies pret Latvijas valsti un tās drošību.

Šī gada 29.martā apritēs 10 gadi kopš Latvija ir NATO dalībvalsts. Pēdējo nedēļu notikumu kontekstā mēs vēlreiz varam pārliecināties, cik mūsu lēmums par pievienošanos aliansei bija pareizs un tālredzīgs. Mūsu drošības garants ir Ziemeļatlantijas līguma 5.pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij, ir uzbrukums visām. NATO spēks ir tajā, ka neviens praksē nav mēģinājis to pārbaudīt.

Varu apliecināt, ka kopš Ukrainas saspīlējuma sākšanās brīža starp NATO dalībvalstīm ir notikušas un joprojām notiek aktīvas konsultācijas par Krievijas militārajām aktivitātēm tās Rietumu un Centrālajā kara apgabalos. ASV palielina savu militāro atbalstu Baltijas reģionā. Ir absolūti nepamatoti apšaubīt NATO spējas. Atgādināšu, ka šaubas, it īpaši no valsts amatpersonu puses, vājina NATO un Latviju un stiprina pretinieku. Nav pamata uzskatīt, ka šodien mēs nebūtu drošībā.

Tomēr drošība maksā. Tā tas bijis vienmēr. Pirms 10 gadiem, kad kļuvām par šīs varenās organizācijas dalībnieku, mēs devām solījumu, ka būsim pilnvērtīga dalībvalsts un ievērosim NATO saistības.

Šodien jāatzīst, ka saistības pildījuši esam tikai daļēji, turklāt mūsu ieguldījumu galvenokārt veikuši NATO misijās dienošie Latvijas karavīri. Par to mums viņiem jābūt pateicīgiem. Tomēr arī šis ieguldījums drīz mazināsies. Šobrīd ierobežotā finansējuma dēļ mēs ieguldām tikai vienā aliansei būtiskā projektā.

NATO kā alianse ir tik stipra, cik stipra ir katra valsts individuāli. Latvijas apņemšanās ieguldīt 2% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībā ir svarīga ne tikai valsts, bet arī alianses drošībai.

Diemžēl man par to šodien jārunā, jo aizsardzības budžets liecina, ka aizsardzībā, mēs kā valsts, ieguldīt nespējam, atvēlot tai mazāk par 1% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt nākotnes aizsardzības budžeta finansēšanas tendences šobrīd ir vēl pesimistiskākas. Latvija uz vienu iedzīvotāju drošības jomā vidēji tērē trīs reizes mazāk nekā citās dalībvalstīs Eiropā.

Tāpēc es ceru, ka notikumi Ukrainā ir mums atvēruši acis. Lai tie kalpo par smagu atgādinājumu tam, ka valsts vitālajās interesēs ir nodrošināt savu drošību, stiprināt savus bruņotos spēkus, kā arī pildīt solījumus un saistības pret citām NATO dalībvalstīm.

Es ceru, ka to mēs, kolēģi, godātie deputāti, atcerēsimies ne tikai šodien, runājot par Ukrainu, bet arī brīdī, kad lemsim par Latvijas valsts budžetu.