16.05.2014

I.Šulca: Pienu sagaida cukura liktenis?


Tiešos maksājumus daudzi politiķi pasniedz kā savu veiksmes stāstu. Patiesībā darīt varēja daudz vairāk. 2015.gada 1.aprīlī ES tiks atceltas piena kvotas. To Eiropas Savienības (ES) valstis lēma vēl 2003. adā! Tas ir milzīgs izaicinājums mūsu lauksaimiekiem.
 
Eiropas Komisija (EK) vēl 2008.gadā brīdināja Latviju, ka jāpalīdz nozarei un aicināja izstrādāt rīcības plānus,lai sagatavotu sektoru darbam brīvas konkurences apstākļos. 2012.gadā EK publicēja ziņojumu par ES piena saimniecībām*, kurā secina, ka  piena sektoru konkurētspēju ES valstīs ietekmējusi atšķirīga valdību piena kvotu politika.

Piena nozare tradicionāli ir bijusi mūsu ekonomikas un lauku vides spēks. Latvija ir piena eksportētājvalsts. Bet joprojām pilnībā neizmanto iedalīto kvotu! Latvijas ieksējā tirgū piena produktu patēriņš ir ap 400 tūkst.tonnas. ES piešķirtā piena pārdošanas kvota ir par vairāk kā 300 tūkst tonnām lielāka. Mūsu piensaimnieki saka, ka ir reāli palielināt ražošanu un ražot vismaz vienu miljonu tonnu piena gadā. Piena produktu pieprasījums gan ES iekšējā tirgū, gan pasaules tirgos ir augošs.

Latvija ES koptirgum piedāvā vien ap 0,5% no piena koppjoma.Saprotams, ka esam ES un pasaules tirgū piena cenas ņēmēji. Lielākā daļa ES valstu jau ražo piena produktus par konkurētspējīgām cenām. Ja gribam eksportēt, tad tas jāspēj arī mums, jo eskporta subsīdiju  izmantošanu aizliedz Pasaules Tirdzniecības organizācija, kuras biedrs ir arī Latvija. Tas prasa kompleksu pieeju - profesijas prestiža celšanu, apmācības zemniekiem, investīcijas pārstrādē un jaunu tirgu iekarošanā. Īpaši aktuāls ir pēdējais, jo piena pārstrādes uzņēmumi pilnībā neizmanto ražošanas jaudas.Tādejādi to modernizācijā ieguldītā ES nauda nedod iespējami lielāko atdevi.

Būs eksports, būs izaugsme, būs darba vietas. Vēl jo vairāk, ja pati nozare saka, ka var. Rāpjoties ārā no krīzes, 2009.gadā valdība apņēmās celt mūsu konkurētspēju un radīt darba vietas. Šogad Dubajā, lielākajā Tuvo Austrumu pārtikas gadatirgū, mūsu piena pārstrādes uzņēmumi nebija pārstāvēti.

Latvijas cukurrūpniecībai bija sena tradīcija,kuru dažos gados mēs Eiropas savienībā zaudējām, jo pašmāju cukurfabriku īpašnieku izvēle bija par labu treknām kompensācijām,bet valsts vīri klusēja. Varēja arī savādāk. Ēģiptē, kur strādāju kā vēstniece,lielveikalu plauktos dominē Dānijas sviests. Bija laiki, kad Latvija sviesta eksportā stingri ielika Dānijai. Ir jābūt stratēģijai un kopīgam darbam. No tā atkarīgs, vai piensaimnieki pamatā būs lauku ainavas veidotaji, vai kļūsim par piena produktu eksporta lielvalsti.

Arī politikā ir vajadzīgas zvaigznes, kas ne tikai spīd uz plakātiem pirms vēlēšanām, bet arī pierāda savus vārdus ar profesionālismu un cītīgu darbu! Starp citu, Latvija varētu atsākt arī cukuru ražot ES iekšējam tirgum 2015.-2016.gadā, bet šoreiz būs jāsāk no nulles!


*EU dairy farms report 2012,DG for agriculture and rural development