08.12.2015

Saeimā, atzīmējot Augstskolu likuma 20.gadskārtu, diskutē par Latvijas augstākās izglītības sistēmu


Augstskolu likums ir stabils pamats Latvijas augstākās izglītības sistēmai, otrdien, 8.decembrī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas svinīgās sēdes dalībnieki, atzīmējot 20.gadadienu kopš likuma pieņemšanas.

Iedibinām jaunu tradīciju, svinot nozīmīga likuma nozīmīgu gadskārtu, atklājot sēdi, uzsvēra Izglītības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Augstākā izglītība ir svarīga nozare mūsu valsts attīstībai, un tajā ieguldītie līdzekļi jāuzlūko nevis kā izdevumi, bet gan kā investīcijas, kas dod pienesumu mūsu valstij, sacīja J.Vucāns.

Kā akcentēja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, augstākās izglītības sistēma ir eksportspējīga Latvijas tautsaimniecības nozare ar lielu potenciālu.

Svinīgās sēdes dalībnieki diskutēja par Augstskola likuma lomu valsts augstākās izglītības attīstībā, pievēršoties jautājumam par to, vai likuma pamatkoncepcijas veicinājušas eiropeiskas augstākās izglītības sistēmas izveidi Latvijā. Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka atskats uz aizvadītajiem 20 gadiem var sniegt vērtīgas atziņas par to, kā veicināt augstākās izglītības sistēmas attīstību arī nākotnē.

Augstskolu likums veidots tālredzīgi, iestrādājot tajā virkni svarīgu lietu, kas ļāvušas veidot uz bezkompromisu kvalitāti vērstu augstāko izglītību, sēdē norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa. Viņa īpaši uzsvēra likumā noteikto augstskolu autonomiju, kas ļāvusi izglītības iestādēm pielāgoties dažādiem mainīgajiem apstākļiem.

Diskutējot par augstākās izglītības kvalitātes nākotnes izaicinājumiem, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis norādīja, ka augstskolām pašām jāuzņemas lielāka atbildība šajā jomā, sadarbojoties gan ar darba devējiem, gan sociālajiem partneriem. Tāpat A.Barševskis akcentēja potenciālu veidot ciešāku starptautisko sadarbību augstākās izglītības jomā.

Runājot par nozares attīstību, dalībnieki norādīja, ka jāturpina strādāt pie jautājuma par augstākās izglītības finansējumu un personāla atalgojumu. Tāpat aktuāls ir jautājums par atvieglotu nekustamo īpašumu atsavināšanu, lai augstskolas varētu iegūt līdzekļus nākamā plānošanas periodā izglītības iestāžu attīstībai.

Augstskolu likums, kas Saeimā pieņemts 1995.gada 2.novembrī, ir spēkā kopš 1995.gada 1.decembra, un līdz šim tajā izdarīti 24 grozījumi.