15.10.2015

Ministre D.Reizniece – Ozola LZP Ekonomikas padomes sanāksmē informē par aktualitātēm nozarē


15.oktobrī notika Latvijas Zaļās partijas (LZP) Ekonomikas padomes sanāksme. Atsaucoties uz uzaicinājumu, īsu informatīvu ziņojumu par aktualitātēm ekonomikas nozarē sniedza Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (politiskā partija „Latvijai un Ventspilij”, partiju apvienība ZZS). Ekonomikas padomes sanāksmē, bez padomes pārstāvjiem, piedalījās LZP valdes locekļi un mūsu biedri no pašvaldību, uzņēmējdarbības, kultūras un nevalstiskā sektora.

"Sākotnējais mērķis, kādēļ nolēmu sasaukt LZP Ekonomikas padomi un uzaicināt mūsu ekonomikas ministri, bija saistīts ar gaidāmajām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tomēr aktuālo tēmu loks nozarē ir daudz plašāks un ceru, ka visi klātesošie gūs atbildes arī uz jautājumiem, kas attiecināmi uz uzņēmējvides attīstību, atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem, ēku siltināšanai un citiem jautājumiem”, sanāksmes ievadā teica LZP ekonomikas padomes vadītājs Edgars Tavars.

Ievadvārdos LZP Ekonomikas padomes vadītājs Edgars Tavars pateicās ministrei par iespēju īsumā, no pirmavota, uzzināt par situāciju Latvijas ekonomikā, tās paredzamās izmaiņas un perspektīvās.

Latvijā daudzus satrauc nākotne un valdības paredzētie slogi šai periodā, kas tiks uzkrauti sabiedrībai. Pēdējā laikā publiskie paziņojumi: par mikrouzņēmumu (MU) institūta ierobežošanu un pārtraukšanu daudzās uzņēmējdarbības jomās, par solidaritātes slogiem un citām pārmaiņām rada daudz jautājumu, uz kuriem ir jāatbild partijai.

LZP Ekonomikas padomes atklātās sanāksmes ir viena no platformām, kurā tiek sniegta informācija un rosināta domāšana saprast situāciju kopumā, un saskatīt atbildes uz daudziem jautājumiem. Informējot klātesošos par laika ierobežojumu, ministres ziņojums, kas sadalīts divās daļās - ziņojums un atbildes uz jautājumiem (ne diskusija), sēde tika atklāta.

Ministre izklāstīja apstākļus, kādos, jaunā budžeta projekta sastādīšanas ietvaros, tika lemts virzīt mikrouzņēmumu ierobežošanu, uzsverot, ka viņa gan kā Saeimas deputāte, gan ministre vienmēr ir iestājusies un cīnījusies par MU saglabāšanu, jo ekonomiskās krīzes laikā veidotais atbalsta instruments joprojām ir aktuāls mazajiem un jaunajiem uzņēmējiem, īpaši reģionos.

Ministre izklāstīja apstākļus, kādos nākas darboties ministrijai, budžeta veidošanas īpatnības, kad Finanšu ministrija partijas “Vienotība” politikas pārziņā traucē īstenot tautas intereses, kuras aizstāv ZZS. 


Šādu situāciju labi raksturo arī darbība ar MU institūtu. Sākotnēji MU nodokļa likumu pieņēma ar mērķi radīt iespēju cilvēkiem vairāk iesaistīties uzņēmējdarbībā, samazināt ēnu ekonomikas sektoru. Skatoties uz apkopojošiem rezultātiem, ekonomikas ministrija konstatē, ka savu uzdevumu MU nodokļu likums ir atzīstami veicis, un ka nepieciešams ir saglabāt MU, jo būtiski ir samazinājusies ēnu ekonomikas rādītāji, un palielinājusies cilvēku aktivitāte uzņēmējdarbībā.

“Vienotība”, kuru atbalsta arī Finanšu ministrija, iniciē pārskatīt MU nodokli un ierobežot visur kur ir „augsts izaugsmes potenciāls”. Šāda pieeja ir pretrunā gan NAP uzstādījumu gūt „ekonomisko izrāvienu”, gan saprātam nodrošināt uzņēmējdarbības vidi ar ilgstošiem, nemainīgiem noteikumiem.

Ministrija veica pārrunas ar nozaru asociācijām, un tikai dažas asociācijas, kurās ir spēcīgi, lieli nozares dalībnieki nevēlās MU. Ekonomikas ministrija uzskata, ka 12000 MU ir vērā ņemams skaitlis, kas jau pats par sevi labi raksturo šī institūta ietekmīgu lomu cilvēku nodarbinātībā, Latvijas apdzīvotības saglabāšanā un strādā kā stabilizējošs faktors visai tautsaimniecībai. Kā savā laikā veidotais atbalsta instruments MU joprojām ir aktuāls mazajiem un jaunajiem uzņēmējiem, īpaši reģionos.

D.Reizniece – Ozola informēja par situāciju ar investoru piesaisti Latvijai, sniedza analītisku redzējumu par atbalsta mehānismiem atjaunojamo energoresursu attīstību Latvijā un ēku siltināšanas jautājumiem, skaidroja Latvijas situāciju gāzes tirgus paplašināšanas rezultātā, salīdzināja to ar elektrības tirgus atvēršanu.

Viena no tēmām, kas būtiska LZP un tikusi analizēta gan partijas kongresā, valdē un nodaļu sanāksmēs ir lielā elektrotīklu pārvades savienojuma “Kurzemes loks”  3.kārtas realizācijas alternatīva, šķērsojot Ķemeru purva teritoriju, tādējādi riskam pakļaujot vienu no Ķemeru nacionālā parka lielākajām vērtībām – sērūdeņražavotus.

D.Reizniece - Ozola informēja, ka šobrīd šo projektu pārvalda Finanšu ministrija. Ministre piekrita E.Tavara ierosinājumam Ekonomikas ministrijā organizēt tikšanos, kurā Ķemeru purva teritoriju saglabāšanas jautājumu varētu vērtēt jau citā detalizācijas pakāpē.

Ministre atbildēja uz klātesošo jautājumiem un nobeigumā uzsvēra, ka LZP var balstīties uz viņas atbalstu, droši uzlūkojot viņu kā uz savu ministri.

LZP Ekonomikas padomes sēdes dalībnieki izteica gandarījumu ministrei D.Reizniecei – Ozolai par darbu valdībā, atzīmējot viņas valstisku nostāju bēgļu jautājumā un ar aplausiem pateicās par piedalīšanos LZP Ekonomikas padomes sanāksmē.

LZP vēlreiz pateicas ekonomikas ministrei D.Reizniecei - Ozolai par veltīto laiku un saturīgo, uz turpmāku sadarbību vērsto, diskusiju!