03.11.2015

Zemkopības ministrijas svarīgākie padarītie darbi valdības pirmā gada laikā


“Valdības pirmā darba gada laikā Zemkopības ministrijas pārraudzītajās nozarēs padarītā ir daudz, lai turpinātos lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības attīstība, kā arī lai stabilizētos situācija nozarēs, kas nonākušas grūtībās. Ir sniegts valsts atbalsts un panākts Eiropas Savienības atbalsts piena ražošanas nozarei, kas nonāca grūtā situācijā pēc Krievijas ekonomisko sankciju ieviešanas. Tāpat ir sniegts atbalsts zivsaimniecības nozarei pēc Krievijas lēmuma aizliegt importēt Latvijā ražotos zivju konservus. Tā kā Krievijas embargo un Āfrikas cūku mēra izplatības dēļ cūkaudzētājiem ir problēmas realizēt saražoto, daļa Eiropas Savienības piešķirtā atbalsta plānota arī cūkkopības nozarei. Ir būtiski, ka 2015. gada vidū darbu sācis Latvijas Zemes fonds, lai sekmētu Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

 

Atbalsts Latvijas lauku reģionu attīstībai 2014.-2020. – ES un valsts ieguldījums nākotnē
 

2015. gada sākumā Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas Lauku attīstības programmu ar finansējuma apjomu 2014.-2020. gadam 1,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2007.-2013. gadu plānošanas periodā.


Tiešajos maksājumos lauksaimnieki 2014.-2020. gadā saņems 1,6 miljardus eiro, kas ir par 120% vairāk nekā 2007.-2013. gadu plānošanas periodā.


2014. gada nogalē Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai ar finansējuma apjomu 2014.-2020. gadam 183,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2007.-2013. gadu plānošanas periodā.

 

Atbalsts piena un zivsaimniecības nozarēm Krievijas tirdzniecības aizliegumu laikā
 

Lai pēc Krievijas tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas atbalstītu grūtā situācijā nonākušos piena ražotājus un zivsaimniekus, pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma valdība īstenoja virkni būtisku atbalsta pasākumu.
 

18.08.2015. valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu piena ražotājiem piešķirt 7,6 miljonus eiro ciltsdarba atbalstam. 2015. gada septembrī Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē panāca, ka Eiropas Komisija Latvijas piensaimnieku un cūkaudzētāju atbalstam piešķir papildus 8,5 miljonus eiro. Līdz ar to pēc tam, kas šis ES ārkārtas atbalsts būs izmaksāts, kopā ar 2014. gada otrajā pusē pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma valdības izmaksāto pārejas posma atbalstu ciltsdarbam 13,9 miljonu apjomā un zemkopības ministra Jāņa Dūklava panākto pirmo Eiropas Savienības atbalstu 7,7 miljonu eiro apmērā piensaimnieki papildus būs saņēmuši 37,7 miljonus eiro kopš Krievijas sankciju ieviešanas.
 

Savukārt lai sniegtu atbalstu Krievijas sankciju skartajai zivsaimniecības nozarei, Zemkopības ministrija rosināja grozījumus normatīvajos aktos, lai rastu iespēju uzņēmumiem daļēji dzēst kredītu procentus, kā arī pagarināt nodokļu maksājumu termiņus. Īsos termiņos nodrošināts arī atbalsts no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda produkcijas noieta tirgu paplašināšanai, investīcijām ražošanā, kā arī pievienotās vērtības radīšanai.

 

Darbu sāka Latvijas Zemes fonds
 

01.07.2015. darbu sāka valsts izveidotais Latvijas zemes fonds. Tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, lai Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 milj. ha apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 milj. ha līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

 

Atbalsts mazajām lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām


Lai veicinātu mazo saimniecību un sevišķi privāto meža īpašnieku kooperāciju, 29.09.2015. valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto kārtību, kādā atbilstīgās mazās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības varēs saņemt atbalstu, lai veicinātu sabiedrību izaugsmi un konkurētspēju. Atbalsts domāts tām atbilstīgajām kooperatīvajām sabiedrībām, kuru lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un tās biedriem iepriekšējā gadā nepārsniedz 30 000 eiro, bet mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un tās biedriem nepārsniedz 40 000 eiro vidēji ar vienu biedru.


Ir sākts darbs pie lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību normatīvo regulējumu pilnveidošanas, tajā skaitā iesniegti priekšlikumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot pašvaldību iesaistīšanos meža kooperācijā un tādējādi veicinot to attīstību novadu teritorijā.

 

Resursu konsolidācija veicinās lauksaimniecības zinātnes turpmāko attīstību


Veicot Zemkopības ministrijas pārraudzīto lauksaimniecības zinātnes reorganizāciju un konsolidāciju, 13.10.2015. valdības sēdē nolemts veidot divus jaunus institūtus: 1) „Agroresursu un ekonomikas institūts”, kurā tiks apvienoti Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts un aicinot iekļauties jaunizveidotajā institūtā arī SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs” zinātnisko personālu; 2) „Dārzkopības institūts”, kurā tiks iekļauts Latvijas Valsts augļkopības institūts, aicinot iekļauties jaunizveidotajā institūtā arī SIA „Pūres dārzkopības pētījumu centrs” un ZS „Vīnkoki” zinātnisko personālu. Abi jaunie institūti strādās Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzībā, jo LLU tiek veidota kā vadošā institūcija lauksaimniecības zinātnē.

 

Mežsaimniecības attīstība


08.09.2015. valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto pamatnostādņu projektu „Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam”. Pamatnostādnes ir uzskatāmas par Latvijas meža nozares izaugsmes un attīstības politikas galveno dokumentu, kurā vispusīgi atspoguļota sasaiste ar citu nozaru rīcību un nepieciešamo darbību plānojumu.


Meža nozares attīstības politikai noteikti 3 galvenie mērķi, kas virzīti uz sabalansētu attīstību: 1) Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta; 2) Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga ar augstu pievienoto vērtību un atbilst klienta vajadzībām; 3) Meža un saistīto nozaru attīstībai atbilstošs izglītības un zinātniskais potenciāls un cilvēkresursu prasmju līmenis.

 

Dīzeļdegviela lauksaimniekiem ar pazeminātu akcīzes nodokļa likmi


No 2015. gada sākuma lauksaimnieki saņem būtiski vairāk dīzeļdegvielas ar pazeminātu akcīzes nodokļa likmi. 17.12.2014. Saeima saistībā ar lauksaimniekiem paredzēto dīzeļdegvielu atbalstīja grozījumus likumā „Par akcīzes nodokli” – saskaņā ar jauno kārtību turpmāk lauksaimnieki saņems būtiski vairāk dīzeļdegvielas ar pazeminātu akcīzes nodokļa likmi, nekā līdz šim. šāds atbalsts ir ļoti nozīmīgs lauksaimniecībai, ņemot vērā Krievijas embargo ietekmi, bet īpaši nozīmīgs tas būs piena ražotājiem. Turpmāk lauksaimnieki varēs ilgtermiņā plānot savus izdevumus un būt pārliecināti, ka saņems lauksaimniecībai paredzēto dīzeļdegvielu pilnā apjomā bez jebkādiem samazinājumiem.

 

Latvijas pārtikas ražotājiem atveras Ķīnas tirgus


2015. gada pirmajā pusgadā Ķīnas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija oficiāli atļāva 30 Latvijas zivju pārstrādes un 10 piena pārstrādes uzņēmumiem sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu. Piena pārstrādes uzņēmumi ir jau uzsākuši savas produkcijas eksportu, kas, kaut arī vērtības izteiksmē ir neliels, tomēr kopējā LV eksporta struktūrā uz Ķīnu veido 8%.

 

Programmās „Skolas piens” un „Skolas auglis” arī bioloģiskie piens/dārzeņi/augļi


08.09.2015. valdība apstiprināja Zemkopības ierosinājumu izmaiņām normatīvos, lai programmās „Skolas piens” un „Skolas auglis” veicinātu bioloģiskā piena un bioloģisku dārzeņu un augļu pieejamību vispārējo izglītības iestāžu 1.-9. klašu skolēniem.

 

LVM turpina meža zemju iepirkšanas programmu


AS „Latvijas Valsts meži” turpināja 2005. gadā sākto meža zemes iegādes programmu, kuras sākotnējais mērķis bija konsolidēt LVM apsaimniekojamās meža platības. Taču, pieaugot ārvalstniekiem pārdoto meža īpašumu apjomam, LVM no privātajiem meža īpašniekiem iegādājas tās meža zemes, kuras necaurspīdīgā veidā un par tirgus situācijai neatbilstošu cenu tiek pārdotas ārzemju investoriem. Kopš programmas sākuma LVM līdz 19.10.2015. ir iegādājusies 7580 ha meža zemju.