25.01.2018

Latvijas militārās infrastruktūras attīstībā plānots investēt ap 50 miljoniem eiro gadā


Laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam Aizsardzības ministrija plāno ik gadu  investēt ap 50 miljonu eiro militārās infrastruktūras attīstībā, prioritāri pilnveidojot uzņemošās valsts atbalsta un Zemessardzes infrastruktūru, kā arī sekmējot poligonu un šautuvju attīstību.

 

Līdzīgi kā pērn, arī 2018. gadā apjomīgākās investīcijas plānotas Ādažu bāzē, tās attīstībā ieguldot 60 procentu no kopējā militārās infrastruktūras attīstībai paredzētā nacionālā finansējuma. Ādažu bāzē tiks turpināta kazarmu un noliktavu būvniecība, kā arī militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūras attīstība. Tāpat tiks uzlaboti karavīru sadzīves apstākļi, uzsākot jauna sporta kompleksa izbūvi.

 

Ar uzņemošās valsts atbalstu saistītas infrastruktūras attīstība plānota arī Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, šogad uzsākot jaunas kazarmas būvniecību.

 

Zemessardzes bāzu attīstība notiks gan paplašinot un attīstot esošos īpašumus, gan pārņemot ministrijas valdījumā jaunus nekustamos īpašumus, iespēju robežās izvēloties īpašumus, kas vairs netiek izmantoti un kuru uzturēšana rada finanšu slogu pašvaldībām. Piemēram, Zemessardzes 51. kājnieku bataljona attīstībai no Dobeles novada pašvaldības tiks pārņemts īpašums “Apguldes skola”  aptuveni 11 ha platībā. Rīgā izvietoto Zemessardzes vienību, kā arī citu Aizsardzības ministrijas padotības iestāžu vajadzībām no Veselības ministrijas pārņemts nekustamais īpašums Linezera ielā 6, Rīgā. 

 

Turpmākajos četros gados Aizsardzības ministrija plāno uzsākt sešu jaunu bāzu infrastruktūras attīstību Zemessardzes bataljoniem – Rīgā, Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Krustpils un Gulbenes novados. 

 

Reģiona drošības stiprināšanai Nacionālo bruņoto spēku militāro bāzi tuvāko piecu gadu laikā plānots izveidot arī Rēzeknes novada Lūznavā.

 

Lai nodrošinātu nepieciešamo apmācību infrastruktūru gan Nacionālo bruņoto spēku, gan sabiedroto spēkiem, ir uzsākta un turpmākos četrus gadus tiks turpināta poligonu un šautuvju attīstība. Papildus Ādažu poligona attīstībai tiks pilnveidoti divi reģionālie poligoni – “Lāčusils”  Alūksnes novadā un “Meža Mackeviči” Daugavpils novadā, kā arī viens specializētais poligons Skrundā militāriem treniņiem pilsētvides apstākļos. 

 

Pērn militārās infrastruktūras attīstībai paredzētais finansējums sasniedza 57, 2 miljonus eiro, ļaujot realizēt jaunus projektus, lai palielinātu Nacionālo bruņoto spēku efektivitāti, uzlabotu karavīru dienesta un sadzīves apstākļus un sniegtu uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem.

 

2017. gadā ekspluatācijā tika nodotas četras modernas kazarmu ēkas, no kurām viena atrodas Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, divas – Ādažu bāzē un viena – Speciālo uzdevumu vienībā. 

 

Tāpat pērn tika veikta Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūve, to pielāgojot Latvijas bruņoto spēku un NATO sabiedroto spēku bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai. Ādažos tika arī pabeigta karavīru uzņemšanai paredzēta telšu laukuma būvniecība, un ASV Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas projektu ietvaros pilnveidota mācību infrastruktūra.

 

2017. gadā tika veiksmīgi īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S “Latvijas Valsts meži”. Pašreizējā Ādažu poligona teritorijas platība ir 13 043 hektāri, un to plānots paplašināt par vēl 270 hektāriem. 

 

Papildus nacionālajam finansējumam būtisku ieguldījumu militārajā infrastruktūrā Latvijā sniedz gan NATO, gan ASV, kas ir Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris. Gan NATO, gan ASV infrastruktūras finansējuma mērķis ir nodrošināt un stiprināt Latvijas uzņemošās valsts atbalsta spējas.