26.01.2017

Aizsardzības ministra uzruna Saeimas ārpolitikas debatēs 2017. gadā


26.janvārī Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputāti uzklausīja ārlietu ministra ziņojumu un pēc tam diskutēja par aktuālajiem jautājumiem ārpolitikā.

Debatēs uzstājās arī aizsardzības ministrs  Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka pēdējo gadu sabiedroto atbalsts Latvijai ir īpaši nozīmīgs, bet 2016. gads kopumā ir bijis vēsturisks Latvijas drošībai. Gan Velsas, gan Varšavas samitos kopīgi ar mūsu kaimiņiem spējām panākt, lai Baltijas jūras reģions ieņemtu centrālo lomu NATO dienaskārtībā. Esam saņēmuši vairākus apliecinājumus, ka kolektīvās aizsardzības princips joprojām ir un paliek aktuāls. Vēl precīzāk: mūsu sabiedrotie kolektīvās aizsardzības saistības uzskata par nesatricināmām. Savukārt NATO ir apliecinājusi savu spēju pastāvēt un pielāgoties, un joprojām būt efektīva kolektīvās drošības organizācija, stājoties pretī mūsdienu izaicinājumiem.

NATO kā transatlantiska organizācija ir nodrošinājusi mieru Eiropā kopš 1949. gada. Šī brīža situācijā nepieciešamība pēc NATO ir lielāka kā jebkad. Protams, ka Aliansei ir jāmainās un tā mainās līdzi izmaiņām starptautiskajā drošības vidē. Mēs Latvijā esam par stipru NATO, par tādu Aliansi kas spēj aizsargāt savas dalībvalstis no visiem draudiem – gan no austrumiem, gan dienvidiem. Stipru NATO veido stipras valstis, līdz ar to uzmanības fokusā ir jābūt nevis institucionāliem ietvariem, jeb veidiem, kā valstis grupējas, bet gan nacionālajiem aizsardzības budžetiem, spēju attīstīšanai un skaidrai politiskajai gribai izmantot visus līdzekļus savas aizsardzības nodrošināšanai

Jāsaka, ka Latvija ne tikai saņem atbalstu no sabiedrotajiem, bet arī pati aktīvi piedalās ANO, Eiropas Savienības un NATO vadītajās starptautiskajās operācijās krīžu skartajos pasaules reģionos. Tādējādi mēs demonstrējam savu solidaritāti un sniedzam ieguldījumu starptautiskajā drošībā. Pagājušajā gadā Latvija piedalījās sešās starptautiskajās operācijās ar 73 karavīriem. Svarīgi, ka Latvija nodrošina savu ieguldījumu cīņā pret starptautisku terorismu, piedaloties starptautiskās koalīcijas vērstajā militārajā operācijā INHERENT RESOLVE Irākā pret teroristisko grupējumu “DA’ESH” jeb “Islāma valsts”. Tāpat Latvija turpina savu dalību arī dažādos NATO un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēku formējumos.

Valsts aizsardzība ir mūsu rokās un mēs paši izvēlamies savus stratēģiskos partnerus. Mēs esam ne tikai daļa no spēcīgākās militārās alianses pasaulē, bet mūsu galvenais stratēģiskais partneris ir spēcīgākais militārais partneris mūsdienu starptautiskajā politikā. Uzsverot ciešo partnerību, šī gada 10. janvārī Latvija un ASV parakstīja līgumu par sadarbību aizsardzības jomā. Tādējādi ASV kārtējo reizi apliecināja savu uzticību reģiona un mūsu valsts drošībai. Vēlos izmantot šo iespēju un kliedēt dezinformāciju, kas tiek izplatīta šī līguma sakarā. Līgums tikai precizē NATO ietvaros jau pastāvošo kārtību, kādu starp citu izbauda arī Latvijas karavīri, kad pastāv iespēja baudīt nacionālo jurisdikciju. Nekādā gadījumā nav runa par visatļautību un nesodītu rīcību. Ja Latvijas uzskatīs par nepieciešamu, tā varēs pieprasīt konkrētu noziegumu tiesāt Latvijas jurisdikcijā.

Šogad Latvija uzņems NATO daudznacionālo kaujas grupu, kas šeit ieradīsies, īstenojot NATO Varšavas samita vēsturiskos lēmumus par spēku izvietošanu Austrumeiropā. Ar šo esam sasnieguši vienu lielu mērķi, no kura izriet vairāki mazāki, bet ne mazāk svarīgi mērķi un uzdevumi. Mums ir jāpaveic savi mājasdarbi, lai Spānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas, Albānijas un Kanādas karavīri šeit varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt savus tiešos uzdevumus, kā arī sadzīvē justos pietiekami labi.  Mums jāatceras, ka karavīra ikdiena nav tikai militāru uzdevumu veikšana, tā ir arī komunikācija ar sabiedrību, elementāru dzīvei nepieciešamu lietu un apstākļu pieejamība, savstarpēja cieņa un sapratne vienam pret otru un vienam par otru. Starp citu, nesen veiktā Latvijas sabiedriskās domas aptaujā, atbildot uz jautājumu par spilgtākajām asociācijām ar Kanādu, viennozīmīgi dominēja hokejs, tad vēl kļavu sīrups un kļavu lapa valsts karogā. Atliek vien cerēt, ka veicot šādu aptauju, piemēram, pēc gada izskanēs arī pozitīvs viedoklis par kanādiešu vadīto militāro bataljonu Latvijā. Un vēl, manuprāt, ir nepelnīti aizmirsta Kanāda kā daudzu jo daudzu mūsu tautiešu mītnes zeme, kas pēc kara deva iespēju atrast drošu patvērumu un mājas tiem latviešiem, kuri devās bēgļu gaitās.

Eiropas Savienība ir Latvijas svarīgākais politiskais un ekonomiskais partneris, un Latvijas interesēs ir rūpēties par tās efektīvu un pragmātisku darbību. Esam ieinteresēti, lai militārajā jomā Eiropas Savienība un NATO nedublētu savus resursus un funkcijas. Protams, mēs neesam ieinteresēti palielināt Eiropas Savienības birokrātu armiju, bet labprāt redzētu viedu Eiropas Savienības un NATO sadarbību, savstarpēji pilnveidojot un papildinot savas militārās spējas, stājoties pretī hibrīddraudiem ,izaicinājumiem kibertelpā, pilnveidojot jūras drošību, iesaistoties mācībās un citās aktivitātēs. NATO samits Varšavā ielika pamatus Eiropas Savienības un NATO turpmākai sadarbībai, lai abas organizācijas kļūtu stiprākas ilgtermiņā.

Valsts ārpolitika ir tās iekšpolitikas turpinājums vai tēlaini izsakoties - spoguļattēls. Mēs esam tieši tik stipri ārēji, cik pārdomāti un konsekventi pildām savus mājasdarbus un kopjam savas mājas. Vienlaikus, pastāvot mijiedarbībai starp ārpolitiku un iekšpolitiku, ne tikai iekšpolitika veicina izmaiņas Latvijas ārpolitikā, bet arvien vairāk ārpolitiskie faktori sāk ietekmēt iekšpolitiskās debates un mudina mūs konkrētiem darbiem. Taču abiem procesiem ir jākalpo vienam mērķim – Latvijas valsts stiprināšanai un attīstībai.

Tā, piemēram, lēmums par 2% no IKP novirzīšanu aizsardzības nozarei nav tikai sabiedroto nosacījums Latvijas pilnvērtīgai dalībai NATO, bet arī mūsu pašu stingra apņemšanās palielināt investīcijas valsts aizsardzībā. Atļaušos apgalvot, ka spēcīga valsts aizsardzība ir mūsu pašu interese un nav jāsagaida sabiedroto pārmetumi, lai mēs sāktu rīkoties. Esmu gandarīts un pateicīgs par Jūsu atbalstu šim lēmumam, par izpratni un interesi ko izrādāt, lai Latvijas aizsardzības spējas tiktu paaugstinātas pēc iespējas kvalitatīvāk un ilglaicīgāk.

Ar savu rīcību mums jāapliecina gan sev, gan sabiedrotajiem, ka varam un gribam aizsargāt šo valsti. Mums jāveido tāda valsts, kuru ikviena paaudze cienītu un būtu gatava sargāt no jebkādiem nākotnes izaicinājumiem. Iesaistot motivētus cilvēkus Jaunsardzē un Zemessardzē, mēs patiesībā investējam ne tikai valsts aizsardzībā, bet stiprinām Latvijas valstiskumu ilgtermiņā. Tie ir resursi, kas ir daudz vērtīgāki par naudu. Domājot par šādu atbildīgu pieeju, mums būtu jālemj par valsts aizsardzības mācības, tai skaitā, militārās mācības ieviešanu visās vidusskolu vecākajās klasēs. Tieši šādi iekšpolitiskie lēmumi var nest ārpolitiskus ieguvumus aizsardzības jomā. Ar saviem darbiem un konsekvento rīcību mums jāparāda, ka esam atbildīgi savas valsts pilsoņi un tieši tā izturamies arī pret savas valsts drošību un Latvijas nākotni.