01.02.2017

Augulis: šogad palielinātais finansējums efektīvi jāiegulda ceļu remontdarbos un to kvalitātē


Trešdien, 1.februārī, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar valsts kapitālsabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētāju Jāni Langi un pārrunāja pērn paveikto, kā arī šogad plānoto. Ministrs kopumā atzinīgi novērtē uzņēmuma darbu, vienlaikus aicinot efektīvi ieguldīt šogad palielināto finansējumu ceļu remontdarbos un īpaši to kvalitātes nodrošināšanā.

“Finansējums ceļu atjaunošanai un uzturēšanai pēdējos gados ir palielinājies, kā rezultātā situācija uz valsts galvenajiem ceļiem ir būtiski uzlabojusies. Ņemot vērā noteiktās prasības un sekmīgo Ceļu laboratorijas darbu, paaugstinājusies arī ceļu kvalitāte. Tāpat operatīvie dati liecina, ka pērn uzņēmumā veiktās strukturālās reformas devušas pozitīvu rezultātu. Tomēr joprojām pastāv atsevišķi izaicinājumi, kas jārisina, tai skaitā savlaicīgi un atbilstoši sezonai ceļu remontdarbu uzsākšana.

Vienlaikus LVC uzdots šogad veikt visu valsts, pašvaldību un privāto ceļu inventarizāciju, lai rastu skaidru redzējumu par valstī esošo ceļu kopumu un to reālo stāvokli. Līdz šim tik apjomīga ceļu tīkla inventarizācija nav veikta un tas ir būtiski, lai objektīvi un atbilstoši reālajai situācijai plānotu ceļu remontdarbu finansēšanu. Savukārt strauji pasliktinās situācija uz grants ceļiem, kas ir vietējie valsts ceļi, tāpēc LVC aicinu sniegt priekšlikumus konkrētiem risinājumiem,”  uzsver U.Augulis.
 
Kā tikšanās laikā informēja J.Lange, lai savlaicīgi uzsāktu būvniecības sezonu, jau 2016.gadā ir uzsākti šā gada būvniecības darbu iepirkumi. Šobrīd izsludināti 24 iepirkumi kopā par 40 nākamās sezonas būvdarbu objektiem. Savukārt 26 objekti ir pārejošie – darbi tika uzsākti pagājušajā gadā, un tos turpinās, pabeigs šogad.
 
Plānots, ka 2017.gadā darbi kopumā notiks 140 objektos valsts ceļu tīklā, kā arī vēl 28 objektos notiks satiksmes uzlabošanas darbi.

Šā gada valsts budžeta finansējums valsts autoceļu tīklam ir par 10% jeb 14 miljoni eiro lielāks, nekā pērnā gada valsts budžeta finansējums. Šie papildu līdzekļi ir novirzīti reģionālās un vietējas nozīmes autoceļu uzlabošanai, kā arī satiksmes drošības paaugstināšanai. Kopumā valsts ceļu tīklam šogad ir pieejami 286 miljoni eiro, no tiem 127 miljoni ir Eiropas Savienības fondu finansējums, bet 159 miljoni – valsts budžeta finansējums.
 
Savukārt pārrunājot pērn paveikto, J.Lange uzsvēra, ka 2016.gadā par 5% pieaugusi satiksmes intensitāte valsts autoceļu tīklā. Kopumā ceļu remontdarbi veikti 1140 km. No visiem valsts autoceļiem sliktā un ļoti sliktā stāvoklī 2016. gadā bija 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% grants ceļu. Kopumā asfaltēto ceļu tehniskais stāvoklis pēdējo gadu laikā ir uzlabojies, īpaši tas attiecas uz galvenās nozīmes autoceļiem, kuri ir sakārtoti pateicoties ES fondu līdzfinansējumam. Uz šo brīdi tikai 32% valsts galvenās nozīmes ceļu ir sliktā stāvoklī. Savukārt grants ceļu tehniskais stāvoklis turpina pasliktināties,
 
Strādājot pie papildu finansējuma piesaistes valsts autoceļu tīklam, arī šogad LVC turpinās darbu pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiek īstenots pēc privātās un publiskās partnerības modeļa. Jau ir iegādāti 40% no projekta realizācijai nepieciešamajām zemēm, ir izstrādāts Ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojums, janvārī plānots noslēgt līgumu ar konsultantiem, kuri gatavos dokumentāciju un organizēs partnerības iepirkumu.
 
2016.gadā LVC ir veikuši 16 300 kvalitātes testu un 6777 mērījumus valsts autoceļu tīklā. Apmēram 5% testu tiek konstatētas neatbilstības. Ministrs atzinīgi novērtē ceļu kvalitātes kontrole
 
Vienlaikus J.Lange uzsvēra, ka kopš 2015. gada ir vērojams būvdarbu izmaksu kāpums. Tas var būt skaidrojams ar to, ka pie diezgan liela būvdarbu iepirkumu skaita, pretendentu skaits būvniecības konkursos samazinās, kas arī ietekmē cenu veidošanos. Savukārt pretendentu skaita kritums varētu būt izskaidrojams ar to, ka paaugstinās kvalitātes prasības, īpaši lielajos projektos, kuros ar ES fondu līdzfinansējumu tiek veikti pārbūves darbi, kā arī tiek pastiprināta kvalitātes kontrole un specifikāciju prasības. Tāpat, ņemot vērā izmaiņas būvniecības regulējumā, ir palielinājusies būvniecības projektētāju atbildība. Ja būvniecības projekta kļūdu dēļ ir jāveic pārbūve vai papildus darbi, to izmaksas pilnībā sedz projektētājs.