01.02.2017

"Latvijas Avīzes" saruna ar Andri Rāviņu


Saruna ar Jelgavas domes ilggadējo priekšsēdētāju, Latvijas Zemnieku savienības valdes locekli Andri Rāviņu.

Publicēti aptauju rezultāti ar graujošiem skaitļiem, cik zema ir pilsoņu uzticība partijām, Saeimai, nedaudz labāk gājis valdībai. Kā jūs jūtat cilvēku noskaņojumu?

A. Rāviņš: Aptauja parādīja, ka uzticēšanos pašvaldībām iedzīvotāji saglabājuši. Kučinska valdība strādā gadu un nav paguvusi mainīt daudzas lietas, kas ir kritiski vērtējamas. Nu, piemēram, Ceļu fonds. To likvidēja pirms 14 gadiem, un daudzreiz runāts, ka tas nebija pareizi. Bet atjaunot nevar. Tas ir garš process, bet Ceļu fonds ir nepieciešams, lai būtu ceļu būvei, ielu remontiem virzīto naudas plūsmu stabilitāte.

Jo vairāk tāpēc, ka pēc 2020. gada ES fondu nauda var vairs nebūt.

Kad tikāmies ar eirokomisāru Valdi Dombrovski, viņš savulaik teica – nē, Anglijā nekas nenotiks, viss būs labi un kārtībā. Šodien Lielbritānija ir uz izstāšanās ceļa no ES. Pasaule mainās. Grūti teikt, uz labo vai slikto pusi. Nav paredzams iznākums šāgada Vācijas, Francijas vēlēšanās, bet katrā gadījumā tas skars mūs. Latvijai jābūt sagatavotai jebkurai situācijai.

Iekšpartijiski dažādi vērtēta eiroparlamentāriete Iveta Grigule. Ministru prezidents uzskatīja, ka viņu vajadzētu izslēgt, tikmēr Latvijas Zemnieku savienības biedri bija pret. Kāda ir jūsu attieksme?

Runājot par konkrēto balsojumu, Grigule nobalsoja, kā nobalsoja, bet jāpiebilst, ka divi deputāti no Latvijas labējiem spēkiem vispār nebalsoja. Piedāvātais dokuments acīmredzami bija pretrunīgs, ja reiz Eiroparlamentā tik maz balsoja par to (304 balsoja par, 179 pret, 208 atturējās. – Red.). Tas ietvēra daudzas sadaļas, bet uzmanība vērsta tikai uz vienu punktu, un dokumentu kopumā reti kurais lasījis. Grigules kundze to skaidroja, un LZS valde norādīja uz to, lai viņa vairāk ar mums runā. Ja lēmumus neizskaidrosi pats, atradīsies citi, kas izskaidros pēc sava prāta. Manuprāt, šajā jautājumā pietrūka komunikācijas.

Bet kas tās par ZZS apvienības balsīm, kas aicina uz sadarbību ar “Saskaņu”? Jelgavā viņi taču nav koalīcijā?

Nē, bet daudzos jautājumos saskaņieši balso tāpat kā mēs. Municipālajos jautājumos ir maz politikas, pārsvarā – ekonomikas, attīstības jautājumi. Taču ir gadījumi, kad “Saskaņas” pārstāvji nebalso, jo tas un tas esot pret viņu uzskatiem.

Krievija tomēr izpleš propagandas tīklus. Jelgavā ir internacionāla sabiedrība…

…nacionālās biedrības, kas apvienojušās zem asociācijas jumta. Mums nav asu konfrontāciju un pretrunu nacionālajos jautājumos. Jelgavā ir integrācijas padome, kas strādā ar šīm jūtīgajām lietām, vairāk vai mazāk ir sapratne.

Kāpēc, jūsuprāt, vēlētāji velk negaisus pār mūsu valdīšanu? Agrāk aizbildinājās ar sliktu vai neesošu komunikāciju. Tagad politiķi katru rītu ir TV ekrānā un radiopārraidē. Bet kas par vainu – vai pārāk uzpūtīgi, neizprotoši runā ar cilvēkiem? Vai tautai nepatīk, ka morāle, ētika ir samērā tukša skaņa politiskajā vidē? Varbūt valdīšana ir nemākulīga?

Kritiski vērtējumi ir tāpēc, ka turpinām iet birokrātijas ceļu. Ministru kabinets izdod noteikumus, parlaments – likumu grozījumus. Pasaules prakse rāda, ka attīstās tā valsts, kas uzticas pašvaldībām, to rīcībspējai, un saviem pilsoņiem, valsts, kurā katrs dara savu darbu un ļauj strādāt citiem. Pie mums notiek tieši pretējais. Par piemēru var minēt Somijas izglītības sistēmu, kas pasaulē izslavēta. Kas ir tās panākumu atslēga? Divas mērauklas. Pirmā – skolotāju kvalifikācija, prasme veikt savu uzdevumu. Otra – uzticēšanās pa vertikāli. Ministrijā uzticas pakļautībā esošajām struktūrām. Tās uzticas skolu direktoriem. Direktori uzticas skolotājiem. Un vecāki – skolotājiem. Mūsu valstī nepārtraukti tiek ražoti ierobežojumi. Varas neizlēmība arī ir tā, pret ko protestē cilvēki.

Jaunā VID vadītāja sacīja, ka dienestam mazāk jāsoda, vairāk jākonsultē klientu. Bet par pāreju uz servisa, nevis represīvo organizāciju runāts kopš aizvēsturiskiem laikiem! Kad ieceres beidzot īstenos! Tas attiecas arī uz “birokrātijas nezūdamības likumu”, ar kuru pazīstams ikvienas pašvaldības vadītājs.

Jā, daudz kas stipri iesīkstējis. Kā neizkustināms akmens. Mēs runājam. Mūs it kā uzklausa. Un atkal izdod dokumentus, kas stiprina birokrātisko sistēmu. Pirms daudziem gadiem no VID varējām saņemt dokumentu, kas parādīja, kā mūsu teritorijā reģistrētajiem uzņēmējiem veicies ar nodokļu nomaksu. Tas bija skaidri un saprotami, lai analizētu, kuri uzņēmumi pilsētā attīstās, palielina ražošanas apjomus, godprātīgi attiecas pret valsti. Un kuri savukārt pelna vietu “melnajā sarakstā”. Saņemot ES naudas, atskaitēs vienmēr prasa, kāda bijusi atdeve ieguldītajiem līdzekļiem. Šodien šo ainu vairs neredzam. Centrālā statistikas pārvalde piedāvā divus gadus vecus skaitļus. Divu gadu laikā dzīve mēdz sagriezties kājām gaisā! Tikai tagad mums atkal izdevies izveidot informatīvo saikni ar VID un analizēt – kuri uzņēmumi maksā nodokļus, kuri maz maksā un kuri nemaksā neko. Kopīgi ar VID Jelgavas nodaļas vadību secinām – ne vienmēr nemaksāšana nozīmē negribēšanu maksāt. Uzņēmējiem nepieciešama konsultācija, skaidrojums, kā katram darīt labāk attiecīgā situācijā. Tāpēc sadarbībā ar ieņēmumu dienestu Jelgavā esam sākuši organizēt informatīvo kursu ciklu uzņēmējiem.

Jums jāgatavo atskaite jelgavniekiem. Ko uzsvērsiet kā labāko veikumu četros gados, kādas kļūdas atzīsiet?

2008. gada krīze smagi skāra arī pašvaldības, bijām spiesti sistēmā strādājošiem cilvēkiem samazināt atalgojumu par 33%, saglabājot galvenos uzstādījumus. Pirmkārt, nesamazināt pilsētniekiem sniegto pakalpojumu klāstu, nodrošināt to kvalitāti, kā arī intensīvi apgūt ES fondu piedāvātās iespējas īstenot projektus. To arī esam nodrošinājuši, īstenoti daudzi projekti – mums ir Pasta sala, Mītavas gājēju tilts, promenādes, pludmale, rekonstruētas ielas, nosiltinātas mācību iestādes, ieviešot tehnoloģijas, Jelgava tiek veidota par drošu pilsētu. Tagad kopš krīzes sākuma pirmo reizi varējām atgriezties pie algu paaugstināšanas politikas pašvaldības darbiniekiem, taču tās vēl ne tuvu nav sasniegušas iepriekšējo līmeni. Diemžēl pilsētas ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir pilsētas budžeta pamatavots, nav izpildījušies, kā plānots. Tas rada bažas. Svarīgi saprast, kāda būs jaunā nodokļu politika. Ja tā nesekmēsies, nākotnē paredzu lielas problēmas. Jā­analizē, kāpēc iedzīvotājiem nepalielinās ienākumi. Vai tās ir Krievijas sankcijas sekas, vai uzņēmēji vēl nav atraduši jaunus tirgus. Šajā ziņā Jelgavā gan ir vērojama izaugsme. Pilsētā saražoto produkciju 2008. gadā eksportēja 30% apjomā, bet šobrīd tie ir 65%. Pieaugums ir būtisks, bet tas vēl neatspoguļojas labklājības izaugsmē. Bet par pilsētā padarīto jelgavnieki jūnijā izteiks vērtējumu – atbalstīs prognozējamu politiku vai gribēs pārmaiņas.

Cik šodien grūts uzdevums piesaistīt jaunus uzņēmumus, ieguldījumus? Bija “Amoplant” autobusu būves uzņēmums, kas tagad apturēts. Bet lasām, ka Jelgavā ražos šokolādi. Vairs nebūsiet mašīnbūves centrs, bet saldumu pilsēta!

Bija svarīgi bijušo RAF teritoriju atmodināt, veidot Jelgavas biznesa parku. Atjaunoti 22 000 kvadrātmetru ražošanai paredzētu platību, un uzņēmumi tās ir piepildījuši. Tur drīzumā darbu sāks minētie šokolādes rūpnieki ar 60 darbiniekiem ražošanā ieviestām jaunām tehnoloģijām. Nevar teikt, ka visi iecerētie projekti ar Krieviju ir izdevušies. Tomēr joprojām pilsētā kursē Jelgavā ražotie autobusi. Domājam, kā turpināt iesākto un nezaudēt mašīnbūvētāju slavu. Pašlaik Jelgavā lielākais nodokļu maksātājs ir vācu firma “AKG”, kur izgatavo visu veidu automobiļu radiatorus. Arī viņi uzstāda jaunas iekārtas, paplašinās – lepojamies ar uzņēmumu, kas saimnieko sociāli atbildīgi. Investīcijas plūst, mainās, bet pēc pārmaiņām saglabājam līdzsvaru.

Ģeogrāfiski Jelgava ir satiksmes mezgls. Apkārt ir lauksaimniecībai labvēlīga auglīgākā zeme. Tāpēc viens no Jelgavas attīstības virzieniem ir pārtikas pārstrāde. Te ir “Latvijas piens”, graudu pārstrāde, gaļas kombināts – “Rīgas miesnieka” pārceltā ražotne ar jaunām ražošanas līnijām. Tas mums ir ļoti nozīmīgi. Arī Latvijas ekonomikas kopējā ainavā graudi, piens, gaļa, zivis, mežizstrādes materiāli veido vairāk nekā 40% no eksportprecēm. Uz lauksaimniecības ražošanu vairs neskatās kā uz nozari – pastarīti. Zemnieku saimniecības ir stipras, modernas, konkurētspējīgas. Ar ES līdzfinansētā projekta palīdzību grasāmies īstenot ideju – vest Zemgales graudus ar baržām pa Lielupi uz Rīgas ostu. Upes baržas ar 1000 tonnu kravnesību ir lētākais transporta veids. Būvēsim graudu noliktavas – pārkraušanas bāzi.

Piedzīvojām traģiskas nelaimes ar bērniem Dobelē, Rēzeknē un Rīgā. Vai varēja šādus gadījumus novērst? Ko darīt, lai ģimenes nepiemeklētu traģēdijas?

Sociālā situācija arvien ir valsts attīstības spogulis. Mēs iedalām lielas summas sociālajai palīdzībai laikā, kad valstī krītas iedzīvotāju skaits. Svarīgākais, radīt vairāk darbavietu ar pienācīgu algu. Uzņēmējiem jātiecas ražot produktus ar pievienoto vērtību, lai spētu pelnīt un kārtīgi samaksāt cilvēkiem. Otra pro­blēma ir tā, ka pietiekami lielam skaitam darbspējīgo iedzīvotāju nav nedz izglītības, nedz profesijas un kvalifikācijas. Veidojas tikpat kā bezdarbnieku dinastijas, kas dzīvo no pabalstiem. Viņi nemēģina pārkārtot dzīvi, apgūt derīgas iemaņas. Tāpēc uzskatu, ka valstī kopumā jāvērš lielāka uzmanība arodizglītībai. Runājot par nelabvēlīgām ģimenēm, citu sociālo problemātiku, Jelgavā teicama sadarbība izveidojusies starp sociālo dienestu, bāriņtiesu un pašvaldības policiju. Plus sabiedrības modrība.