02.02.2017

Garkalne cer uz atvieglojumiem nekustamo īpašumu jomā, lai piesaistītu iedzīvotājus un investorus


Latvijā nevajadzētu palielināt īpašumu kadastrālo vērtību, jo tas atbaida investorus, turklāt zems nekustamā īpašuma nodoklis ir svarīgs, ja pašvaldība vēlas sev piesaistīt cilvēkus, intervijā aģentūrai LETA uzsver Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS), kurš nolēmis kandidēt arī nākamajās vēlēšanās. Politiķa skatījumā, Rīgas dome, kuru vadot izcili politiķi, šajā jomā pieļaujot kļūdas un darot visu, lai izdzītu iedzīvotājus no galvaspilsētas. Savukārt Garkalne miljonus spējusi nopelnīt, savulaik plašas meža zemes pārvēršot apbūves zemēs.

Kāds ir jūsu skatījums uz kopējo situāciju Latvijas valstī?

Es notiekošo Latvijas valstī varētu kaut kādā ziņā saistīt ar Dziesmu svētkiem. Visu laiku koncertos es dzirdu tikai raudas, izņemot vienu dziesmu - „Meitene baltās zeķēs”. Pārējās ir vieni vienīgi vaidi par to, kas bija un kas būs. Gatavošanās nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem, ko apvij skandāls, lielā mērā jāfinansē pašvaldībām, mums ir arī jātērē milzīga nauda uz valsts simtgadi, lai varētu kaut ko uztaisīt valstī. Bet tauta klausās šo nepārtraukto vaidēšanu, ka viss ir slikti, ka nekas nekur neder. Smieklīgi ir klausīties tā saucamajos banku un pārējos analītiķos, kas novērtē stāvokli valstī. Rodas iespaids, ka šiem cilvēkiem vispār nekas nav jādara – guli, paskaties pa labi, paskaties pa kreisi un pasaki viedokli, kas pašam liekas interesants, pārbaudīt to tik un tā nav iespējams. Kaut gan analītiķim būtībā ir ļoti nopietns un sarežģīts darbs. Viņam vajadzētu pateikt, kāda ir reālā situācija valstī. Brīnos, kāpēc mēs sevi nepārtraukti kritizējam. Vismaz pēc manā rīcībā esošās informācijas, Latvijas valsts attīstās ļoti labi, pat izcili. Protams, nepārtraukti savstarpēji kasoties, rodas problēmas ar koalīcijas veidošanu valdībā, jo katrai frakcijai ir savas intereses. Valsti nevar vadīt ar diktatoriskām metodēm, ir jāprot piekāpties. Līdz ar to attīstība, iespējams, tiek bremzēta, tā iet lēnāk. Manuprāt, valsts vadībā ir tikai kādi desmit politiķi, kas „redz visu laukumu”. Mūsu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) ir tikai 34 gadi. Politikā viņa ir galīgi jauns cilvēks, bet jau ir atzīta par labāko finanšu ministri Eiropā. Mūsu pašreizējais premjers Māris Kučinskis (ZZS) ir bijušais pašvaldības vadītājs, bijušais ministrs un Saeimas deputāts. Viņš lieliski zina, kas notiek valstī, ko vajag reģioniem. Tieši pašvaldības faktiski vada valsti, ne jau tie ierēdņi, kas sēž ministrijās. Redzu, kādas muļķības ierēdņi saraksta vēstulēs, kas tiek nosūtītas pašvaldībām.

Kā šīs problēmas reducējas uz Garkalnes novadu?

Tēlaini pašvaldības varētu salīdzināt ar labām mašīnām, bet autosacensībās galvenais noteicējs ir tas, kas sēž pie mašīnas stūres. Arī pašvaldības darbs pamatā ir atkarīgs no tās vadītāja, kādu vadības modeli viņš izvēlas, kādu klimatu rada domē. Protams, daudz ko pašvaldībās ietekmē valdība ar saviem pieņemtajiem likumiem, piemēram, ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda likumu. Mazajai Garkalnes pašvaldībai ir jāiemaksā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 3 miljonus eiro gadā. Tajā pašā laikā Ventspils vai Jelgava iemaksā fondā daudz mazākas summas. Mums ir jāatdod milzīga summa Daugavpilij, Liepājai, kuras par šo naudu uztur futbola un basketbola komandas. Normāla basketbola komanda ar viesspēlētājiem izmaksā no 0,5 līdz 1 miljonam eiro gadā. Diezgan dīvaini, ka tādas komandas uztur pašvaldības, kas saņem lielus piešķīrumus no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.

Kā tādai mazai pašvaldībai kā Garkalne izdodas nopelnīt miljonus?

Lai to varētu izdarīt, ir jādomā ilgtermiņā. Pie mūsu liberālās privatizācijas savulaik Garkalnē bija plašas iespējas meža zemes pārvērst apbūves zemēs. Toreizējās mežrūpniecības saimniecības (MRS) tam nepretojās. 1993. – 1996.gadā mēs to izmantojām. Radījām daudz apbūves gabalu ap Baltezeru, ap Langstiņiem, Berģos. Cilvēkiem tika radīti apstākļi privātmāju celtniecībai un normālai dzīvei Garkalnes novadā. Nākamais svarīgais apstāklis ir infrastruktūra – normāli ceļi, kas ziemā vienmēr tiek iztīrīti. Komunālajā saimniecībā mēs nebalstāmies uz ārpakalpojumiem, mums ir pašiem savas firmas, kas nodarbojas ar kanalizāciju, ar ceļu tīrīšanu. Mēs novada ceļus no sniega varam iztīrīt divu dienu laikā. Rīga ar saviem resursiem neko tādu nespēj izdarīt. Tikko ir kādas problēmas, mēs uz tām reaģējam. Cilvēki to novērtē, jo viņiem patīk dzīvot sakārtotā vidē. Par to viņi ir gatavi pašvaldībai maksāt nodokļus - iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokli.

Vai Garkalnes novadā arī ir problēma motivēt cilvēkus deklarēties un maksāt pašvaldībai savu iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Ja cilvēks ir deklarējies Garkalnē, viņam nekustamā īpašuma (NĪN) nodoklis ir krietni mazāks. Valsts ir uzstādījusi noteikumu, ka NĪN ir no 0,2 līdz 1,5% no kadastrālās vērtības. Parasti juridiskajām personām NĪN ir 1,5%, bet privātpersonām - no 0,2 līdz 1,5%. Mēs esam viena no tām pašvaldībām, kas būtiski samazināja NĪN. Daudzās pašvaldībās iedzīvotājiem, kuri nav deklarējušies savā īpašumā, piemēro NĪN 1,5% apmērā. Mēs vērtējām katra cilvēka situāciju individuāli. Daudzās Eiropas valstīs, cik es zinu, vispār nav jāmaksā NĪN par zemi. Tas ir svarīgi, ja pašvaldība vēlas sev piesaistīt cilvēkus. Rīgas dome, manuprāt, dara visu, lai izdzītu iedzīvotājus no galvaspilsētas, - nosaka nesamērīgi lielu maksu par autostāvvietām un nodokli par nekustamajiem īpašumiem.

Tagad valdībā atkal tiek runāts par to, ka būtiski jāpalielina kadastrālā vērtība. Kā tas ietekmēs investoru piesaisti?

Tas ir vienkāršākais variants, kā no iedzīvotājiem iekasēt papildu naudu pašvaldību budžetos. Es principā uzskatu, ka palielināt kadastrālo vērtību – tas nav pareizi. Celt kadastrālo vērtību var, ja gribam iekasēt lielāku nodokli no pirkšanas – pārdošanas darījumiem. Bet, ja kadastrālā vērtība tiek celta, lai iedzīvotājiem palielinātu NĪN, tas nav pareizi. Tas atbaida investorus. Piemēram, NĪN par lielu noliktavu var sasniegt 100 000 eiro gadā. Tas ir diezgan nenormāli. Otrs iemesls, kāpēc laukos nenāk investori, ir iespēja, ka viņiem var apstrīdēt jau izsniegtu būvatļauju, kaut arī pašvaldībai ir apstiprināts teritorijas plānojums, kur attiecīgā veida apbūve ir atļauta. Mums te ir tāds komisks personāžs Artūrs Priede, kas, uzdodoties par vides aktīvistu, ar dažādiem šķietami legāliem līdzekļiem – iesniegumiem, sūdzībām un preses relīzēm – torpedēja būvniecības projektus dārgos un skaistos īpašumos, bet vienlaikus bija gatavs pārtraukt savas aktivitātes apmaiņā pret „ziedojumiem”. Tiesa ir sākusi izskatīt lietu, kurā pašpasludinātais vides aktīvists Priede tiek apsūdzēts par neatļautu labumu pieņemšanu lielā apmērā. Lielas problēmas pašvaldībām, kas cenšas piesaistīt investorus, sagādā arī „zaļie”, kuru centieni aizsargāt biotopus, uzlikt mikroliegumus bieži vien ir pārspīlēti. Manuprāt, noteikt „mikroliegumu” kāda retāka putna dēļ 200 hektāru platībā – tas nav saprātīgi. Neviens ārzemnieks nevar Latvijā nopirkt zemi tikai tāpēc, ka neliela saujiņa vietējo lauksaimnieku ir iedomājušies, ka viņiem tā pienākas par lētu naudu. Viņi cenšas neielaist Latvijā ārzemniekus, kas zemi varētu nopirkt par augstāku cenu no īpašniekiem, kas atguvuši no senčiem mantoto zemi, bet nespēj to apstrādāt. Visu šo apstākļu dēļ daudzos novados cilvēki vispār negrib neko darīt. Mēs Garkalnes novadā valdības muļķīgās iniciatīvas, ja iespējams, cenšamies apiet, bremzēt vai pat tiesāties. Tas valdībai nepatīk, ne jau velti es esmu uztaisīts par „slikto puisi”, bet man tas ir vienalga.

Ko svarīgu ir izdevies paveikt Garkalnes novada domei šajā sasaukumā?

Mēs esam izpildījuši praktiski visus savus priekšvēlēšanu solījumus. Ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu veikti satiksmes drošības uzlabojumi veloceliņam Berģi – Upesciems – Langstiņi. Realizēta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Upesciemā un Baltezerā, Bukultos uzbūvēts centralizētā ūdensvada tīkls. Pilnībā ir rekonstruētas Elenburgas iela un Garā jūdze Upesciemā un Sēņu iela Garkalnē. Vairākās ielās izbūvēts ielu apgaismojums ar energoefektīvām LED lampām un veikti vairāki citi labiekārtošanas darbi. Iegādātas un pārbūvētas ēkas Upesciemā pirmsskolas izglītības iestādes vajadzībām, uzsākts Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas jaunās ēkas būvniecības process.

Cik “draudzīgi” strādā Garkalnes novada dome?

Garkalnes novada domē tika ievēlēti deputāti no visām sešām partijām, kas bija iesniegušas savus sarakstus vēlēšanām. Politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs" no 15 vietām domē ieguvusi četras, bet Latvijas Zemnieku savienība kopā ar Latvijas Zaļo partiju – piecas un līdz ar to arī priekšsēdētāja amatu. "Vienotība" ieņem trīs deputātu krēslus. Politisko partiju "Reģionu alianse" Garkalnes novada domē pārstāv divi deputāti, bet nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" – viens deputāts. Dalīšanās pozīcijā un opozīcijā spilgti izpaužas tikai uzreiz pēc ievēlēšanas. Pašvaldība risina galvenokārt saimnieciskus jautājumus, kuri interesē gan pozīciju, gan opozīciju. Deputātu diskusijās notiek viedokļu saskaņošana. Reizēm domas atšķiras, tad izšķiroša nozīme ir domes priekšsēdētāja viedoklim. Tipisks gadījums ir Ventspils, kur ļoti daudz ko nosaka domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Rīgā konflikts starp pozīciju un opozīciju, manuprāt, ir mākslīgi uzpūsts. „Vienotības” opozicionāri Rīgas domē – Sarmīte Ēlerte, Olafs Pulks – nav autoritātes. Savukārt Andris Ameriks ir pieredzējis un izcils politiķis. Viņš ir iemācījis strādāt pašvaldībā arī Nilam Ušakovam. Ušakova veiksme ir arī viņa pašreizējā sieva Iveta Strautiņa-Ušakova, kura ir ļoti gudra. Man ir pazīstami daudzi krievu tautības cilvēki, kas dzīvo Garkalnē, bet strādā Rīgā. Daudzi no viņiem nav pārāk lielā sajūsmā par Ušakovu. Nerunājot jau nemaz par ukraiņiem, kaut mums liekas, ka visi, kas runā krieviski, arī domā vienādi. Mums te Garkalnē dzīvo ļoti daudzu tautību pārstāvji – krievi, uzbeki, indusi, ķīnieši, azerbaidžāņi. Man patīk ar viņiem kontaktēties un sarunāties. Viņi vienmēr uzsver, ka ir likumpaklausīgi. Daudzi no viņiem ir aizmukuši no savām diktatoriskajām valstīm vai ir pārveduši uz Latviju savu kapitālu. Mūsu valstī viņi ir atraduši miera oāzi. Mūsu valdība reizēm domā, ka sveštautieši ir sliktākā, valstij nelojālākā sabiedrības daļa, bet tas tā nav. Es nerunāju par vecāko paaudzi, kas uz dzīvi Latvijā pārcēlās padomju gados, bet gan par sveštautiešu jauno paaudzi.

Kā jūs vērtējat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri turpināt administratīvi teritoriālo reformu, veidojot pašvaldību sadarbības teritorijas?

Mēs esam izveidojuši biedrību - Pierīgas pašvaldību apvienību, kas zināmā mērā ir alternatīva Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS). Paveikts vēl ir maz, bet ceru, ka ar jaunā deputātu sastāva ievēlēšanu biedrības darbība aktivizēsies un tā kļūs daudz stiprāka. Manuprāt, mēs vēl neprotam skaidri formulēt Pierīgas pašvaldību prasības un ieslīgstam dažādos sīkumos. Gandrīz katrs VARAM ministrs ir nācis klajā ar saviem administratīvi teritoriālās reformas priekšlikumiem. Mums ir cieša sadarbība ar galvaspilsētas pašvaldību, jo liela daļa „Rīgas ūdens” saimniecības atrodas Garkalnes novada teritorijā. „Rīgas meži” arī atrodas mūsu administratīvajā teritorijā. Manuprāt, nav jēgas mākslīgi taisīt pašvaldību „sadarbības teritorijas”. Ņemot vērā, ka Garkalnes novadam jāiemaksā 3 miljoni eiro Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, manuprāt, būtu lietderīgi, ka mūsu novads varētu apvienoties ar kādu Latgales novadu, kam ir liela teritorija, bet vājas finanses. Tādas sadarbības rezultātā iegūtu abi novadi. (Smejas.) Protams, Garkalnes novads sadarbojas ar saviem kaimiņu novadiem – Carnikavu un Ādažiem, bet apvienoties mēs noteikti negrasāmies.

Kā jūs vērtējat Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) darbību?

Runājot par LPS, varu atzīt, ka Pierīgas pašvaldību intereses tā neaizstāv nemaz. Pašvaldību viedoklis pietiekami skaidri nav pausts par nepilnībām likumā par zemes privatizāciju lauku apvidū. Valstiskā līmenī LPS nerisina jautājumu par ārvalstu investīciju piesaisti reģionos. Es nezinu, ar ko nodarbojas LPS vadība, iespējams, galvenokārt dažādu delegāciju sastāvā braukā apkārt un skatās, kā cilvēki pasaulē dzīvo. Ir tikai atsevišķi jautājumi, kuros LPS ir nostājusies pašvaldību pusē, piemēram, par tiesībām izdot savus reģionālos preses izdevumus, lai informētu iedzīvotājus. Bet par to Saeimā cīnās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Vai būtu jāmaina likums par pašvaldībām, piemēram, dodot tiesības balsot arī nepilsoņiem un kandidēt personām no 16 gadu vecuma?

Mans viedoklis ir, ka cilvēkiem patīk stabilitāte. Ir pat teiciens - “labāk zināma nelaime, nevis nezināma laime”. Piemēram, Anglijā likumi nav grozīti jau simtiem gadu. Latvijā toties viena no nelaimēm ir tieksme nepārtraukti grozīt likumus. Šobrīd tas visspilgtāk izpaužas izglītības jomā. Es uzskatu, ka likums par pašvaldību vēlēšanām nav jāgroza. Katram nepilsonim, kurš ir lojāls Latvijas valstij, ir visas iespējas naturalizēties un kā pilsonim piedalīties vēlēšanās.