26.05.2017

FM: Pašvaldības aktivizējas ES fondu projektu īstenošanā


Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā veidojies 170,7 milj. eiro pārpalikums. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 131,5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu. ES fondu projektu īstenošanas izdevumu pieaugums sagaidāms gada otrajā pusē, attiecīgi efekts no izdevumu samazinājuma šā gada sākumā zudīs. Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Turpretī nodokļu ieņēmumi tika iekasēti plānotajā apmērā.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 3 133,6 milj. eiro un, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 147,4 milj. eiro jeb 4,9%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums par 137,5 milj. eiro jeb 5,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem četriem mēnešiem, bija galvenais faktors kopējam ieņēmumu kāpumam kopbudžetā. Vislielākais efekts bijis no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu pieauguma, kas gada laikā veidoja pieaugumu 47,7 milj. eiro jeb 7,7% apmērā, ko var skaidrot ar ekonomikas izaugsmi valstī kā arī papildus ieņēmumiem ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā. Būtisku nodokļu ieņēmumu pieauguma daļu veido arī solidaritātes nodokļa ieņēmumi, kas šā gada četros mēnešos iekasēti 29,6 milj. eiro apmērā, kamēr pērn ieņēmumi no šī nodokļa atbilstoši plānam tika saņemti sākot ar oktobra mēnesi un visa gada laikā bija 25,8 milj. eiro.

Nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžetā tika izpildīts par 100,3%, plānu pārpildot par 7,9 milj. eiro. Lai gan, salīdzinot ar virsplāna ieņēmumu apjomu šā gada pirmajā ceturksnī, virsplāna ieņēmumi ir samazinājušies, tomēr joprojām plāna izpildi var uzskatīt par sekmīgu. Galvenos virsplāna ieņēmumus kopbudžetā nodrošināja sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas kopā ar solidaritātes nodokļa ieņēmumiem plānu pārsniedza par 11,7 milj. eiro jeb 1,6%. Jāuzver, ka solidaritātes nodokļa ieņēmumus ietekmē pērnā gada nogalē pieaugušais šī nodokļa maksātāju skaits. Tuvu plānotajam bijuši ieņēmumi no PVN, neliela plāna pārpilde vērojama iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kamēr nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi plānu pārsniedza par 5,3 milj. eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns tika izpildīts par 99,4% jeb 1,7 milj. eiro mazāk kā plānots, ko ietekmēja zemāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem. Turpretī uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (UIN) par 4,9 milj. eiro jeb 3,5% atpaliek no plānotā, kas galvenokārt izskaidrojams ar iemaksu samazināšanos, ko savukārt noteica aprēķinātā UIN par iepriekšējo gadu samazinājums.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 2 962,9 milj. eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn tie auguši par 15,9 milj. eiro jeb 0,5%. Izdevumu pieaugums bijis būtiski mazāks kā ieņēmumiem, ko var skaidrot ar izdevumu samazinājumu subsīdijām un dotācijām par 184,3 milj. eiro jeb 25,1%, t.sk. ES fondu projektu īstenošanai. Iemaksas ES budžetā bijušas par 17,6 milj. eiro jeb 20,8% mazākas kā pērn. Turpretī pieaugums vērojams visās pārējās galvenajās izdevumu pozīcijās – sociālo pabalstu izdevumi auguši par 72,5 milj. eiro jeb 8,0%, atlīdzības izdevumi par 52,8 milj. eiro jeb 8,7%, kapitālie izdevumi par 44,7 milj. eiro jeb 45,7%, bet izdevumi precēm un pakalpojumiem par 38,5 milj. eiro jeb 10,6%. Sociālo pabalstu un atlīdzības izdevumu pieaugums skaidrojams ar atalgojuma pieaugumu valstī, tostarp minimālās algas izmaiņām. Vienlaikus kapitālo izdevumu, izdevumu precēm un pakalpojumiem pieaugumu var skaidrot ar efektu no investīcijām, uzsākoties lielākam daudzumam 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu projektiem. Tas īpaši redzams attiecībā uz pašvaldību uzsāktiem projektiem.

Valsts pamatbudžetā šā gada četros mēnešos bijis 99,9 milj. eiro pārpalikums, ņemot vērā ieņēmumu pieaugumu par 89,4 milj. eiro jeb 5,2% un izdevumu samazinājumu par 114,6 milj. eiro jeb 6,3%, galvenokārt dēļ zemākiem izdevumiem subsīdijām un dotācijām. Turpretī valsts speciālajā budžetā vērojama pretēja situācija, izdevumu pieaugums ir bijis krietni straujāks kā ieņēmumiem. Ja pērn četros mēnešos speciālajā budžetā bija 14,4 milj. eiro deficīts, tad šogad deficīts ir pieaudzis līdz 54,8 milj. eiro. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 772,7 milj. eiro un salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 19,4 milj. eiro jeb 2,6%, kamēr izdevumi bijuši 827,5 milj. eiro un palielinājušies par 59,8 milj. eiro jeb 7,8%. Galvenais faktors straujākam izdevumu kāpumam bijis pensiju izdevumu pieaugums par 50,4 milj. eiro jeb 8,3%.

Pašvaldību budžetā ievērojams kāpums vērojams kā ieņēmumu, tā izdevumu pusē. Līdzīgi kā pērn pašvaldību budžetā bijis pārpalikums (103,1 milj. eiro četros mēnešos šogad, 125,6 milj. eiro pērn), kas šobrīd samazinājies aktīvākas ES fondu projektu īstenošanas ietekmē. Līdz ar vērā ņemamu nodokļu un ne-nodokļu ieņēmumu kāpumu pašvaldību budžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 782,2 milj. eiro un salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieauga par 45,5 milj. eiro jeb 6,2%. Turpretī izdevumu apjoms bija 679,1 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 68,1 milj. eiro jeb 11,1%. To var skaidrot gan ar pamatfunkciju izdevumu pieaugumu un atlīdzības izdevumu kāpumu, gan aktīvāku ES fondu projektu reālu īstenošanu. Tendences investīciju izdevumos ir pozitīvas.

FM informē, vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadā, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā.