16.04.2016

U.Auguļa pārskats LZS kongresā par satiksmes nozares aktualitātēm


Satiksmes ministra Ulda Auguļa uzruna centriskās partijas „Latvijas Zemnieku savienība” kongresā Jelgavā 2016.gada 16.aprīlis

 

VALSTS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA

Satiksmes nozare ir viena no dinamiskākajām un plašākajām nozarēm, kurā ir gan būtiskas investīcijas, gan nozīmīga atdeve valsts tautsaimniecībai caur tranzītu, eksportu un tamlīdzīgi. Šī nozare būtībā iegulda 10% IKP un tajā nodarbināti apmēram 85 tūkstoši cilvēku jeb 9% no visiem valsts iedzīvotājiem. Līdz ar to nozare ir svarīgs pamats valsts ekonomiskajai izaugsmei, kurā katram lēmumam  ir jābūt pamatotam.

Lai arī darbības lauks ir plašs gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, savā darbībā esmu izvirzījis trīs galvenās prioritātes, kas dod lielāko ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un līdz ar to arī sabiedrības labklājībā. Tā kā šī nozare arī ir viens no elementiem, kas palielina ieņēmumus valsts budžetā, no tā var būt atkarīgas arī pedagogu, policistu algas un citi ieguldījumi sabiedrības labā.

Lai attīstītu reģionus, pirmkārt, mana prioritāte ir ceļu sakārtošana. Nav noslēpums, kas ceļu infrastruktūra ir šobrīd sliktā stāvoklī un sabiedrība pieprasa konkrētus risinājumus. Otrs uzdevums ir sekmēt tranzītu un kravu pārvadājumu palielināšanu pa dzelzceļu, kas kopumā palīdz mums valstij nopelnīt naudu un palielināt ieņēmumus arī valsts budžetā.

Visbeidzot kā trešais būtiskākais uzdevums ir aviācijas attīstība, ar akcentu uz nacionālās aviokompānijas airBaltic stabilitātes un attīstības nodrošināšanu.

 

CEĻI KĀ REĢIONU IZAUGSMES PAMATS

Kā jūs redzat, šodien savu uzrunu sāku ar vārdiem – ceļš kā reģionu izaugsmes pamats. Man nav nekādu šaubu, kad šos vārdus ar pārliecību saku skaļi. Kur ir sakārtota infrastruktūra un vide, tur arī attīstība un, protams, labklājība.

Ceļu tīkls ir kā asinsrite valsts tautsaimniecībai – jo vairāk par to rūpēsimies, jo lielāka būs atdeve. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, katrs cilvēks šeit – pilsētās un laukos – ir zelta vērtē. 

Tāpēc jāsekmē tās ērtības un iespējas Latvijā, kas nodrošina uzņēmējdarbībai un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu vidi. Viens no elementiem ir autoceļi, kuru sakārtošanu un uzturēšanu esmu definējis par savu kā satiksmes ministra prioritāti. Tāpēc mans pirmais un galvenais uzdevums satiksmes ministra amatā ir ceļu sakārtošana.

 

VALSTS VĪZIJA UN REALITĀTE

Arī valstij kopumā ir stratēģija un vīzija, uz ko virzāmies, ko vēlamies sasniegt. To mēs varam izlasīt Nacionālajā attīstības plānā, kurā noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmē valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Būtībā šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm. Domāt ilgtermiņā un domāt par nākotni ir pareizais virziens.

Bet – ko redzam realitātē? Ņemot vērā finansiālās iespējas, visu, protams, nevar uzreiz realizēt. Valsts galveno autoceļu stāvoklis uzlabojas, un tas turpinās uzlaboties. Pavisam nedaudz pakāpeniski uzlabojas arī reģionālo ceļu stāvoklis. Tomēr vietējie ceļi kopumā ir sliktā vai pat ļoti sliktā situācijā, tie tehniski un morāli ir novecojuši.

Es saprotu ikvienu iedzīvotāju, kuram ir savs viedoklis par ceļu segumu, bedru skaitu un izmaksām automašīnu remontā. Tomēr no otras puses var arī saprast esošo situāciju finansējuma jomā, kas savā ziņā kļuvusi jau nereāla, lai sasniegtu ideālus - pašlaik atlikto remontdarbu deficīts valsts autoceļu tīklā ir sasniedzis 4,5 miljardus euro.

Tomēr, ja domājam ilgtermiņā un vēlamies attīstīt reģionus, tad par finansējumu ir jācīnās. Jo aprēķini liecina, ka pašlaik slikto valsts autoceļu stāvokļa dēļ sabiedrības zaudējumi braucot pa asfaltētiem ceļiem ir 800 miljoni euro gadā. Tas jau izskatās pēc apburtā loka.

 

KĀ VIRZĀMIES UZ SASNIEGUMIEM

Vizuāli ļoti labi uzskatāmi var redzēt manis pieminēto virzīšanos uz nākotnē noteiktajiem mērķiem un neatbilstību reālajai situācijai.

Ja kopumā stāvoklis uz galvenajiem autoceļiem ir salīdzinoši cerīga, tad par vietējiem ceļiem tā nevar teikt. Pie līdzšinējā un šobrīd plānotā valsts budžeta finansējuma valsts autoceļu atjaunošanai un pārbūvei  Nacionālajā attīstības plānā noteiktos mērķus pēc būtības nevar sasniegt.

Tāpēc ņemot vērā esošo situāciju, valdības deklarācijā kā viens no uzdevumiem ir noteikta prognozējama un ilgtermiņa ceļu sakārtošanas finansējuma modeļa izstrāde, lai straujāk tuvotos noteiktajiem mērķiem.

 

VIETĒJO AUTOCEĻU STĀVOKLIS

Kā tad izskatās vietējo ceļu tehniskais stāvoklis? Jūs katrs jau noteikti varat uz šo jautājumu atbildēt. Atšķirības starp ļoti labā stāvoklī esošiem ceļiem un sliktā stāvoklī esošiem ceļiem ir diezgan ievērojama. Šajā gadījumā laiks ir zelta vērts – jo ilgāk gaidīsim, jo dārgāk maksāsim. Jau šobrīd mums katru gadu ceļu remontiem būtu nepieciešami 600 milj. eiro.

Tomēr dažas tendences ir pozitīvas, pie tā arī jāturpina strādāt.  Finansējums valsts vietējiem autoceļiem, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad ir dubultojies. Diemžēl ar to nebūs pietiekami.

Tāpēc Latvijas valsts ceļi šobrīd veic izpēti, lai izvērtētu valsts pārziņā atstājamo un pašvaldībām nododamo valsts vietējo autoceļu tīklu, izstrādājot sociāli – ekonomisku pamatojumu valsts vietējo autoceļu pārvaldīšanas izmaiņām. Kad būs pieejami rezultāti, par šo jautājumu diskutēsim ar pašvaldībam un sabiedrības, uzņēmēju pārstāvjiem.

 

VALSTS UN PAŠVALDĪBU CEĻU PROGRAMMAS FINANSĒJUMS

Un vēlreiz, apliecinot manis teikto, redzams - faktiski plānotais finansējums ir tikai 77% apmērā no tā, kas nepieciešams pozitīvā rezultāta un vismaz minimālo sabiedrības vajadzību sasniegšanai. Mums vidēji pietrūkst 150 miljoni eiro gadā. Savukārt jārēķinās, ka Eiropas fondu finansējums ik gadu samazinās. Tieši tāpēc es neatkāpšos no manis uzstādītajiem mērķiem ceļu finansējuma palielināšanā. Šajā slaidā uzskatāmi redzam, ka Eiropas fondu finansējums ar katru gadu samazinās, tāpēc ir būtiski rast konkrētus risinājumus ceļu sakārtošanas un uzturēšanas finansēšanai tieši pēc 2018.gada.

 

VALSTS BUDŽETA MĒRĶDOTĀCIJA PAŠVALDĪBU CEĻIEM

Kā ir ar pašvaldībām? Paralēli Eiropas Savienības fondu finansējumam ir jāiegulda arī ievērojami valsts budžeta līdzekļi, lai sasniegtu noteiktos mērķus un ceļu infrastruktūra būtu pamats valsts un reģionu attīstībai. Tas tieši skar pašvaldības, jo tās saņem ne mazāk kā 25% mērķdotācijas tieši no valsts budžeta līdzekļiem. Palielinoties valsts finansējumam, palielinās atbalsts pašvaldībām.

 

VALSTS AUTOCEĻU FINANSĒJUMS 1 KM BALTIJAS VALSTĪS

Visbeidzot, mums vienmēr patīk ielūkoties kaimiņu saimniecībā. Tas vēl vairāk ir kā arguments un stimuls cīnīties par finansējumu mūsu ceļu stāvokļa uzlabošanai.

Redzam, ka valsts autoceļu viena kilometra finansējums Latvijā ir krietni zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs – 2016.gadā aptuveni 2 reizes mazāks nekā Lietuvā un apmēram par 30% mazāks nekā Igaunijā. Arī visus iepriekšējos gadus Latvijas finansējums bijis ievērojami mazāks, izņemot tā saucamos treknos gadus.

 

CEĻU LIETOTĀJU IZMAKSAS UN FINANSĒJUMS VALSTS AUTOCEĻIEM

Situācija ir skaidra un sabiedrības reakcija – arī. Daudzveidīgās iedzīvotāju akcijas, protesti un iniciatīvas uzklausām, uztverot to ne tikai kā kritiku, bet vienlaikus arī atbalstu diskusijās par finansējuma piesaisti.

Tāpēc skaidrs ir jautājums – kā rīkoties?

Sabiedrība vienmēr jautās – kur paliek manis nomaksātie nodokļi. Šis jautājums ir saprotams, jo pēc būtības ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus euro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu euro.

Tātad tikai 36% no tās naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai. Tas nemotivē godīgi maksāt nodokļus, līdz ar to nepieciešama vienošanās starp sabiedrību un valsti, proti:

  • Sabiedrība maksā nodokļus;

  • Valsts atbilstoši tam iegulda nodokļos iekasēto ceļu infrastruktūrā.

Tātad ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no degvielas akcīzes nodokļa varētu tikt iekļauti Ceļu fondā. Protams, par šīm iniciatīvām un iespējām nepieciešama diskusija, kā arī argumentēts sociālekonomiskais pamatojums, kas tiks veikts. Ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Tāpēc esmu izveidojis ekspertu grupu, kas strādās ar šiem jautājumiem, lai sniegtu precīzus un sociālekonomiskus argumentus.

DARBS KOPĀ AR EKSPERTIEM

Kā to paveikt? Iespējas ir vairākas, tikai jādara!

Īpaši novērtēju tieši ekspertu potenciālu un praktiķu zināšanas, lai radītu optimālāko un reālajām iespējām pietuvinātu ceļu sakārtošanas un finansēšanas modeli.

Lai mēs kopīgi un pakāpeniski virzītos uz mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā kvalitatīva ceļu tīkla nozīmi tautsaimniecības attīstībā, ir kopīgi jāstrādā pie esošā ceļu sakārtošanas modeļa izvērtēšanas un analīzes, kā arī stabila, prognozējama un ilgtspējīga ceļu finansējuma modeļa izstrādes.

Tāpēc šonedēļ man bija pirmā tikšanās ar ekspertiem un mēs kopīgi uzsākām darbu pie pareizākā ceļu sakārtošanas modeļa izstrādes.

Tātad, kādus jautājumus mēs risināsim:

  • Valsts ceļu pārvaldība un to sakārtošanas programma;
  • Ceļu pārvaldības finansējuma instruments «Ceļu fonds»
  • Nodokļu un nodevu ieņēmumiem piesaistīta finansējuma modelis («Mana balss» iniciatīva)
  • Pašvaldību ceļu pārvaldība;
  • Zemkopības ministrijas atbalsta programma pašvaldību ceļu būvniecībai un pārbūvei

 

2016.GADĀ PAREDZĒTIE BŪVDARBI

Lai tomēr par ceļiem mazliet uz pozitīvas nots parunātu, vēlos jums apliecināt, ka darbi notiek jau šodien! Neskatoties uz iepriekš minēto, ceļus būvējam, remontējam, uzturam. Būvdarbu sezona sekmīgi ir atklāta un jūs redzat kartē, cik aktīvi arī šogad noritēs darbi uz Latvijas valsts ceļiem.

 

LATVIJAS DZELZCEĻŠ KĀ IEGULDĪJUMS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBĀ

Paralēli ceļiem vēlos pievērst uzmanību citai infrastruktūrai, kas ir ne mazāk būtiska, jo ietekmē kopumā valsts tautsaimniecību . Proti, dzelzceļš un ar to saistītās jomas. Tā, piemēram, tranzīta attīstība, kas šobrīd ir otrs būtisks uzdevums satiksmes nozarē.
Latvijas dzelzceļš ir viens ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbina ievērojamu skaitu cilvēku – apmēram 12 000 darbinieku.  Šim uzņēmumam ir gan
vēsturiska, gan ekonomiska, gan sociāla nozīme, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Īpaši laikā, kad jādomā par jauniem tirgiem un kravu piesaisti.

 

LATVIJAS DZELZCEĻŠ UN TRANZĪTS

Varētu teikt, ka šobrīd ir nedaudz sarežģīts laiks Latvijas dzelzceļam, jo kravu apjoms šogad ir krities par nedaudz vairāk nekā 20% un tas arī ir ietekmējis apjomus ostās. Šādu situāciju rada arī globālās norises, naftas cenas un sankcijas pret Krieviju.

Tomēr vienlaikus es šo sauktu par jaunu izaicinājumu un jaunu iespēju apzināšanas laikmetu. Par investīciju ieguldīšanu jaunu iespēju pieņemšanai. Jo kopumā pat ar visu pēdējo mēnešu kravu kritumu, uzņēmums ir stabils, tas strādā ar peļņu un joprojām īsteno sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību.

Tomēr viens no svarīgiem uzdevumiem, kas, protams, ir arī Latvjas dzelzceļa vadītāja pienākums – piesaistīt jaunas kravas, palielināt kravu apjomu un strādāt pie vienota piedāvājuma radīšanas uzņēmējiem. Šim nolūkam kopīgi jāpaveic vairāki mājasdarbi.

Ir veikti grozījumi Dzelzceļa likumā, ir jauni uzdevumi, tostarp jāizvērtē viss, kas saistīts ar infrastruktūras maksājumiem, lai mēs skaidri zinātu, par ko, cik un kā maksājam. Tarifs, protams, ir viena lieta, bet uzņēmējiem tāpat ir svarīgs ātrums, kvalitāte, kravu drošība.

Jaunās iespējas? Jāpiesaista kravas, veidojot sadarbību ar Ķīnu, Kazahstānu, Baltkrieviju, kā arī jāattīsta Austrumu-Rietumu koridors. Jāstrādā, domājot par ekonomiku kopumā, kas mums dod darbavietas dzelzceļā, kas dod ienākumus valsts budžetā. Lai mēs varētu finansēt tādā apjomā, kā vēlamies, skolotāju algas, policistu algas. Jāsaprot, ja mēs neieguldīsim lietā, kas nākotnē valstij nesīs ienākumus, tālu mēs netiksim. Ceru mums visiem būs viens uzskats - jāiegulda šodien ar domu, ar skaidru redzējumu par nākotni.

Tieši tāpēc biju arī šonedēl vizītē Krievijā un tikos ar Krievijas transporta ministru, lai sekmētu ekonomisko sadarbību tranzīta un kravu apjoma palielināšanā.

 

AVIĀCIJAS ATTĪSTĪBA UN AIRBALTIC NĀKOTNE

Ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko stāvokli, kā vēl viens svarīgs uzdevums ir nopietns darbs aviācijas jomā, īpaši attīstot mūsu nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Un šeit es vēlos kopumā uzsvērt vienu būtisku lietu - mēs esam ļoti izdevīgā ģeogrāfiskajā situācijā ar savām ostām, lidostu, savu aviokompāniju, kopējo tranzīta tīklu. Un šīs iespējas, ko varam nodrošināt, ir japiedāvā, jāprezentē investoriem, ārvalstu uzņēmējiem. Tāpēc valdības deklarācijā iekļautais uzdevums par vienotā piedāvājuma izstrādi, kas, manuprāt, ir pareizais virziens.

AIRBALTIC – VEIKSMES STĀSTS?

Aprīlis ir bijis pozitīvs mēnesis nacionālajai aviokompānijai airBaltic, jo līdz ar privātajām un valsts investīcijām kompānijā ir atvērta jauna lapaspuse tās nākotnē un attīstībā.

Esmu pārliecināts, ka līdz šim pieņemtie lēmumi par aviokompānijas airBaltic darbību jau pirms pieciem gadiem, kā arī turpmākajām investīcijām tās attīstībā, ir bijuši pareizi. Rezultātā kompānija veicina valsts ekonomisko izaugsmi, sekmē nodarbinātību un nodrošina iedzīvotājiem starptautiski atzītus pakalpojumus, ar kuriem lepojamies. Jāņem vērā, ka aviācijas nozare Latvijā dod  3% lielu daļu no iekšzemes kopprodukta, no kura puse  ir tieši airBaltic ieguldījums.

Pirmie soļi ir sperti, lai airBaltic iegādātos jaunas lidmašīnas, kuras būs pieejamas jau šī gada rudenī, kā arī ilgtermiņā samazinātu izmaksas un rastu jaunas, inovatīvas iespējas pasažieru apkalpošanā. Savukārt turpmākie soļi ir skaidri – kompānijai aktīvi jāstrādā pie attīstības plāna īstenošanas un stratēģiskā investora piesaistes tuvākā pusotra gada laikā.

Tāpat jau rudenī sagaidīsim pirmās jaunās un modernās lidmašīnas.