16.04.2016

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzrunā Latvijas Zemnieku savienības kongresa dalībniekus


Zemkopības ministra Jāņa Dūklava runa centriskās partijas „Latvijas Zemnieku savienība” kongresā Jelgavā 2016. gada 16. aprīlī

Dāmas un kungi! Viesi!

Pildot zemkopības ministra pienākumus, regulāri braucot reģionālajās vizītēs, tiekos ar lauksaimniekiem, pārrunāju ar tiem aktuālos jautājumus. Ja ir iespēja, tad vienmēr izmantoju iespēju tikties arī ar mūsu partijas biedriem.

 

Apmeklējot sanāksmes, kurās piedalās lielie un mazie zemnieki, tikšanās sākumā klātesošos informēju – par lielo politiku nerunāsim, runāsim par tēmām, kas jums, lauksaimniekiem, ir aktuālas.

 

Šodien Latvijas Zemnieku savienības kongresā īsumā pastāstīšu par aktualitātēm manis pārstāvētajā nozarē. Runas otrajā daļā, kā partijas priekšsēdētāja vietnieks, pāris vārdos iezīmēšu lietas, kurām mums kā varas partijas pārstāvjiem būtu jāpievērš uzmanība turpmāko mēnešu un gadu laikā.

 

Zemkopības ministrija, pateicoties labajai sadarbībai ar visām tās pārziņā esošajām nozarēm, ir apguvusi visu iepriekšējā 2007-2013 plānošanas perioda ES atbalsta finansējumu. Tāpat ZM ir vienīgā ministrija, kas uzsākusi atbalsta piešķiršanu gandrīz visās tās pārziņā esošajās jaunā finanšu perioda valsts un ES atbalsta programmās, tādējādi nodrošinot pastāvīgu finanšu resursu pieejamību nozarēs.

 

Aktualitātes graudu nozarē

Graudu nozarē 2015.gads bija ļoti ražens un veiksmīgs gads ar rekordražu, pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopieguve pārsniedza3 miljonus tonnu. Latvijā turpina pieaugt graudaugu platības un Latvija ir piektā nozīmīgākā kviešu eksportētāja ES, eksportējot 80% no Latvijā saražotā. Atskatoties uz pagājušo gadu un, salīdzinot to ar 2014. gadu, var teikt, ka graudu izlaide ir palielinājusies gandrīz par 40%.

 

Tomēr ņemot vērā rekorda ražas apjomus ES un pasaulē, biržu dati liecina, ka graudu cenas ir samazinājušās un nākotnē tām būs tendence saglabāties salīdzinoši zemā līmenī.

 

Ņemot vērā, ka Latvijas eksportā lielu daļu veido nepārstrādāti produkti, tad graudu sektors ir tas potenciālais sektors, kur radīt pievienoto vērtību. Mēs eksportējam graudus milzīgos apjomos, bet bez pievienotās vērtības.

 

Aktualitātes piena nozarē

Piena nozarē situācija ir sarežģīta – piena iepirkuma cenas joprojām ir zemas aptuveni 20 centu apjomā par litru, nesedzot piena ražošanas pašizmaksu. Nākotnes tendences arī neliecina, ka cenas varētu pieaugt.

 

2015. gadā piena saimniecību skaits, kas nodod pienu pārstrādei, valstī ir samazinājies par 3,3% (jeb no 8054 uz 7791), bet govju skaits – par 1%, ko varētu skaidrot ar saimniecību pārorientēšanos, vai arī turpinās koncentrācija – mazās saimniecības iziet no ražošanas. Kopējie piena iepirkuma apjomi 2015.gadā salīdzinot ar 2014.gadu ir palielinājušies par 0,4%.

 

Problēmas piena nozarē nav tikai Latvijā,  problēmas ir vērojamas globālā mērogā. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans pagājušā mēneša Lauksaimniecības ministru padomē norādīja, ka piena ražošanas apjoms Eiropā gadu pēc piena kvotu atcelšanas ir pieaudzis, tāpēc piensaimniekiem ir nepieciešams atbildīgi pieņemt tālākos ražošanas  lēmumus, lai atjaunotu piedāvājuma / pieprasījuma līdzsvaru tirgū. Lai risinātu situāciju piena tirgū Komisija atbalsta pasākumu, kas ļautu ierobežotā laika periodā brīvprātīgi ierobežot piena ražošanu.

 

Latvijas piena sektors ir ļoti atkarīgs no eksporta. Tādējādi pozitīvi vērtējams, ka nozare ir atradusi jaunus eksporta tirgus, piemēram, sieriem ir atrasti jauni ēdāji Turcijā, Marokā, Ēģiptē, ASV,  Gruzijā, Japānā.

 

Jāatzīmē, ka pārtikas nozare kopumā nevar īsā laika periodā ātri kompensēt 217 miljonus EUR (no tiem 121 miljons EUR piena produktiem) eksporta zaudējumu Krievijas tirgū ar eksporta palielinājumu citos tirgos, jo pārtikas eksportētājiem jaunu eksporta tirgu apgūšanai nepieciešamas laikietilpīgas procedūras (sertifikāti, atļaujas, pārbaudes u.c.).

 

Varbūt vairāk jāieklausās Konkurences padomes sacītajā, ka piena iepirkuma zemās cenas nosaka ne tikai nacionālā un globālā tirgus situācija, bet arī piena ražojošo saimniecību sadrumstalotība un pārstrādātāju neefektivitāte, tāpēc piena ražotājiem ir nepieciešams konsolidēt ražošanu un kooperēties, savukārt piena pārstrādātājiem – veicināt pieprasījumu, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus. Labus piemērus varu minēt arī no bioloģiskās lauksaimniecības, kas varētu ieinteresēt daļu grūtībās nonākušo saimniecību. Piemēram bioloģiskā piena iepirkuma cena ir ievērojami augstāka – aptuveni 30 centi par litru salīdzinājumā ar vidējo cenu par litru “parastā” piena.

 

No vienas puses – daudzi saka, ka piena nozarē ir krīze, tomēr LAP pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” pēdējā projektu kārtā no iesniegtajiem projektiem par 112 milj.eur projekti 18 milj.eur vērtībā ir piena lopkopībai. Šis fakts liecina, ka grūtības ir ne visiem, ja reiz joprojām vēlas investēt prāvus līdzekļus piena lopkopības attīstībā.

 

LAP aktualitātes, atbalsta pasākumi, aktivitātes

Ļoti liela aktivitāte, lauksaimniekiem piesakoties uz atvērtajiem LAP pasākumiem. 2016. gada janvāra kārtā pasākumam “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” pieteikti projekti 112 milj.eur vērtībā, kas ir 159% apmērā pret izsludināto finansējumu.

 

Jāmeklē citi veidi, kā risināt problēmas attiecībā uz LAP atbalsta pieejamību, jo vienīgais risinājums nevar būt papildus līdzekļu piedalīšana, kas var novest pie tā, ka plānošana perioda pēdējos gados LAP līdzekļu investīcijām vairs nebūs.

 

Lauksaimniekiem rūpīgāk jāizvērtē investīciju mērķi, piesakoties LAP atbalstam. Pārsvarā izvēlas finansiālos rādītājus, piemēram, ražošanas kāpināšanu par 10%, ko saimniecībām pēc tam īstenot ir ļoti grūti. Iespējams, ir jādomā par citiem mērķiem, tādiem, ko pēc tam reāli ar savu saimniecisko darbību var sasniegt.

 

Tirgus situācijas analīze

ZM no šā gada ir sākusi gatavot tirgus cenu situācijas analīzi par galvenajām lauksaimniecības nozarēm – graudu, piena, gaļas un dārzeņu ražošanu, turklāt nevis uz neskaitāmām lappusēm, bet ļoti lakoniski, saprotami diagrammu un tabulu formātā, kas reizi mēnesī tiek publicēts ZM mājaslapā.

 

Kā zemkopības ministrs arī turpmāk iestāšos par PVN samazināšanu pārtikai.

 

Lai arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ņemot vērā uzņēmēju iebildumus un valsts ekonomiskās prognozes,  ir paziņojusi, ka tuvākajā laikā netiek plānotas izmaiņas nodokļu politika, tomēr kā zemkopības ministrs aicināšu finanšu ministriju izvērtēt PVN samazināšanas iespējas iedzīvotājiem nepieciešamāko pārtikas produktu grupām, piemēram, piena un gaļas produktiem, maizei, miltiem, dārzeņiem, olām un citiem. Manuprāt, neiedziļinoties šī jautājuma būtībā un neveicot padziļinātu izpēti, tai skaitā arī mūsu kaimiņvalstu pieredzi, vienkārši un bez pamatojuma pateikt, ka PVN likmes samazināšana nav atbalstāma, ir pārsteidzīgi. Esmu runājis ar lielo mazumtirdzniecības tīklu vadītājiem, un neviens nav teicis, ka nebūtu gatavs samazināt produkta cenu atbilstoši PVN samazinājumam. Ieguvēji būs gan pircēji, gan uzņēmēji – pircēji varēs ietaupīt naudu, mazināsies sociālā spriedze, savukārt ražotāji varēs mazliet palielināt algas darbiniekiem, labāk konkurēt ar ražotājiem no valstīm, kur jau šodien ir samazinātais PVN pārtikai. Vēlos norādīt, ka Lietuva šobrīd izvērtē PVN samazināšanas iespējas un ir indikācijas, ka Lietuvā PVN noteiktām pārtikas grupām tiks samazināts un tad mūsu pārtikas ražotāji nonāks vēl sliktākā situācijā salīdzinot ar mūsu kaimiņiem.

 

Par aktualitātēm partijā

Pagājušajā gadā no šīs tribīnes pareģoju, ka nav tālu tas brīdis, kad Zaļo un Zemnieku savienība no ietekmīga politiskā spēka, kļūs par pašu ietekmīgāko politisko spēku Latvijā. Šodien, raugoties uz zālē esošo ministru prezidentu, mūsu ministriem un deputātiem, varu droši apgalvot, ka tas brīdis ir pienācis! Mūsu cilvēki atrodas valstiski nozīmīgākajos amatos, apvienība atrodas reitingu augšgalā ar ievērojamu pārsvaru pār pārējām latviskajām partijām.

 

Vēlētāju uzticība un šā brīža politiskā situācija uzliek Latvijas Zemnieku savienībai un Zaļo un Zemnieku savienībai lielu atbildību pret Valsti un sabiedrību, jo visi pieņemtie lēmumi veiksmes un neveiksmes līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2018.gadā tiks asociēti ar Zaļo un Zemnieku savienību. Tāpēc turpmāk mums ir jāstrādā vienotā komandā, jābūt ar stingru mugurkaulu un lēmumus jāpieņem līdzīgi kā to dara mūs premjerministrs – pārdomāti, izvērtējot visus riskus un bez emocijām. 

 

Mums kā Latvijas Zemnieku savienības pārstāvjiem nākamā gada laikā galvenais un svarīgākais uzdevums ir pienācīgi sagatavoties pašvaldību vēlēšanām.

 

Pašvaldību vēlēšanu rezultātus ietekmēs gan tas, kā publiskajā telpā izskatīsies un kādus lēmumus pieņems ZZS frakcijas deputāti un ministri, gan tas, kā mūsu pašvaldību cilvēki sevi parādīs uz vietām, komunicējot ar vietējiem iedzīvotājiem.

 

Deputātus gan Saeimā, gan pašvaldībās arī turpmāk aicinu izvairīties no skaļiem epitetiem un tukšiem solījumiem – labāk ir teikt skarbu patiesību, nekā tukšus un nepārdomātus vārdus. 

 

Gatavojoties vēlēšanām, ir svarīgi pašiem skaidri nodefinēt, kāda vēlamies būt partija. Vai mēs vēlamies būt organizatoriski noslēgti vai atvērti sadarbībai ar reģionālajām partijām, īpaši Latgalē, kur atsevišķi reģionālo partiju līderi ir izteikuši skaidru vēlmi sadarboties ar Latvijas Zemnieku savienību.

 

Partija ir tik stipra, cik stipras ir tās vietējās nodaļas, tāpēc lai atbalstītu mūsu biedrus novados, arī turpmāk aktīvi braukšu uz reģioniem, tikšos ar vietējiem zemniekiem un mūsu nodaļu biedriem. To pašu aicinu darīt arī pārējiem Saeimas deputātiem, ministriem un partijas valdes locekļiem. Nodaļām, vēlētājiem reģionos ir jājūt ZZS klātesamība un rūpes par to, kas notiek ārpus lielajām pilsētām un to vislabāk ir parādīt ar reāliem darbiem, kurus spēj novērtēt ikviens mūsu valsts iedzīvotājs.

 

Lai šī tribīne šodien kļūst nevis par uzrunu, bet par dzīvotspējīgu domu un viedokļu apmaiņas vietu! Mūsu spēks ir mūsu cilvēku pieredze un profesionalitāte. Lai Zemnieku savienības vārds sabiedrības apziņā saistās ar kārtīgiem darbiem arī turpmāk!