30.11.2016

FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns desmit mēnešos izpildīts


Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums 2016. gada desmit mēnešos bija 236,1 miljons eiro un salīdzinājumā ar pārpalikumu deviņu mēnešu periodā tas ir samazinājies par 67,5 miljoniem eiro. Kopbudžeta pārpalikuma samazinājums skaidrojams ar izdevumu apjoma pieaugumu oktobrī par 21,4%. Sagaidāms, ka tradicionāli gada pēdējos divos mēnešos izdevumi pieaugs vēl straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, tādējādi gada nogalē veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Kopbudžeta izdevumi, subsīdijām un dotācijām desmit mēnešos pieaugot par 115,6 miljoniem eiro jeb 8,4%, pieauga par 37,5 miljoniem eiro jeb 0,5% līdz 7 264,8 miljoniem eiro. Subsīdiju un dotāciju pieaugumu pamatā veido izdevumi Zemkopības ministrijas lauksaimniecības fondu projektu īstenošanai. Šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, būtiski ir samazinājušies kapitālie izdevumi – par 168,7 miljoniem eiro jeb 26,1%. Kapitālie izdevumi samazinājušies mazāku izdevumu dēļ investīcijām Eiropas Savienības (ES) fondu projektos. Šā gada desmit mēnešos ievērojami ir pieauguši speciālā budžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem, sekmējot kopbudžeta izdevumu pieaugumu sociālajiem pabalstiem par 112,3 miljoniem eiro jeb 5,3%.

Vienlaikus, turpinoties sekmīgai nodokļu iekasēšanai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pieauga par 71,8 miljoniem eiro jeb 1% salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu un veidoja 7 500,9 miljonus eiro. Pieaugums sasniegts, neskatoties uz to, ka desmit mēnešos atmaksās no Eiropas Komisijas (EK) ir saņemts par 349,5 miljoniem eiro mazāk kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Līdzīga apmēra novirze no iepriekšējā gada atmaksu apmēra saglabāsies līdz pat gada beigām. Šā gada desmit mēnešos ir vērojams būtisks iekasēto nodokļu apjoma pieaugums – par 324,4 miljoniem eiro jeb 5,6% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nodokļu ieņēmumu kāpums salīdzinājumā ar pērno gadu vērojams visās lielākajās nodokļu grupās.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns desmit mēnešos izpildīts 100,4% apmērā, plānoto ieņēmumu apjomu pārsniedzot par 26,2 miljoniem eiro. Neskatoties gan uz ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, gan naftas produktu zemajām cenām un būvniecības apjomu kritumu, mēneša plāns par oktobri pievienotās vērtības nodoklim (PVN) tika pārsniegts par 1,5%. Desmit mēnešu plānā ir vērojama tikai 14,3 miljonu eiro jeb 0,9% plāna neizpilde, kas, ņemot vērā apstākļus, nav uzskatāma par ievērojamu. Līdzīgā apmērā PVN plāna neizpilde (0,9%) tiek prognozēta gadā kopumā. PVN ieņēmumi desmit mēnešos iekasēti par 88,3 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Mazākas PVN atmaksas, pamatā būvniecības nozarē, bija viens no iemesliem, kas sekmēja pieaugumu gada griezumā.

Darba devēju ziņojumos sniegtā informācija liecina, ka nodarbināto ienākumi pārskata periodā auguši par 5,3%, kā rezultātā desmit mēnešos vērojams kāpums kā iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) par 69,4 miljoniem eiro jeb 5,9%, tā arī sociālās apdrošināšanas iemaksām par 121,4 miljoniem eiro jeb 6,2%. IIN nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 99,1% apmērā jeb par 10,9 miljoniem eiro mazāk nekā periodā plānots. Galvenais neizpildes iemesls ir saistāms ar būtiski pieaugušajām nodokļa atmaksām, kas tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām. Šā gada desmit mēnešos IIN atmaksas pieaugušas līdz 85,6 miljoniem eiro, kas ir par 18,1 miljonu eiro jeb 26,8% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Sociālās iemaksas turpretī iekasētas par 5,9 miljoniem eiro vairāk kā plānots. Jāatzīmē, ka valsts speciālajā budžetā maksājamo iemaksu daļa desmit mēnešos atpaliek no plānotā par 6,2 miljoniem eiro jeb 0,4%, kas saistīts ar augstākām iemaksām pensiju 2.līmenī nekā iepriekš tika plānots. Tiek prognozēts, ka 2016.gada plāns sociālajām iemaksām speciālajā budžetā līdz gada beigām tiks izpildīts.

Citu nodokļu starpā izceļami akcīzes nodokļa ieņēmumi, kas desmit mēnešos auguši par 53,9 miljoniem eiro jeb 8,2%, pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā šajās preču grupās. Arī nodokļu ieņēmumu plāns desmit mēnešiem ir pārsniegts par 30,9 miljoniem eiro jeb 4,5%. Tāpat pieaugums vērojams arī uzņēmuma ienākuma nodoklim (UIN) - par 33,1 miljonu eiro jeb 10,3%. UIN nodokļu ieņēmumu plāns pārsniegts par 19,3 miljoniem eiro. Ievērojams bijis arī muitas nodokļa ieņēmumu pieaugums – mēneša laikā iekasēti 8,1 miljoni eiro, tādējādi nodrošinot desmit mēnešu ieņēmumu pieaugumu par 3,4 miljoniem eiro jeb 10,3% salīdzinājumā ar pērno gadu. Muitas nodokļa ieņēmumu plāns desmit mēnešos ir pārsniegts par 4 miljoniem eiro. Pieaugums skaidrojums ar ieņēmumiem no antidempinga maksājumiem tērauda velmēšanas nozarē, ko veic Latvijas metālapstrādātāju komersanti Eiropas tērauda ražotāju rosinātās antidempinga procedūras dēļ, kura ierobežo Krievijas un Ķīnas ražotāju auksti velmētās tērauda produkcijas ražošanu. Visbeidzot, solidaritātes nodoklis iekasēts 14 miljonu eiro apmērā, par 1,1 miljonu eiro jeb 8,9% pārsniedzot desmit mēnešos plānoto.

Kopumā nodokļu ieņēmumu plāna izpilde vērtējama pozitīvi, ņemot vērā arī virsplāna ieņēmumu apjoma pieaugumu mēneša laikā no 22,8 miljoniem eiro uz 26,2 miljoniem eiro.

2016. gada desmit mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi iekasēti 489,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 78,4 miljoniem eiro jeb 19,1% vairāk kā 2015. gada attiecīgajā periodā. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 110,7% apmērā. Ievērojamu plāna pārpildi nodrošināja neplānoti ieņēmumi, kas tika ieskaitīti valsts budžetā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kopumā 46 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka atsevišķās nenodokļu pozīcijās arī šā gada desmit mēnešos vērojama būtiska neizpilde, piemēram, desmit mēnešu plāna izpilde valsts nodevām par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem pakalpojumiem bija 84,3%, bet gada plāna izpilde šobrīd ir tikai 65 miljoni eiro jeb 71,5%. Neizpildi būtiski ietekmē ieņēmumu samazinājums no valsts nodevām un kancelejas nodevām par juridiskajiem pakalpojumiem tiesu iestādēs, kur gada plāna neizpilde vērojama jau pēdējos divus gadus, sevišķi ieņēmumos no nodevām par darbību veikšanu tiesu iestādēs, kas daļēji skaidrojams ar atvieglojumu piešķiršanu nodevu maksājumiem iedzīvotājiem ar attiecīgu statusu.

Noslēdzoties iepriekšējam un uzsākoties jaunajam ES fondu plānošanas periodam, šogad salīdzinājumā ar 2015. gada desmit mēnešiem pamatbudžeta ieņēmumu apjoms ir samazinājies par 61,4 miljoniem eiro jeb 1,4%, kas skaidrojams ar ieņēmumu apjoma kritumu EK atmaksām par ES fondu projektu īstenošanu – pamatbudžeta ieņēmumu samazinājums par 343,5 miljoniem eiro jeb 36,3%. Pamatbudžeta bilance joprojām saglabājas pozitīva, pārpalikumam veidojot 56,2 miljonus eiro, tomēr ievērojami atpaliekot no pērnā gada desmit mēnešu perioda, kad pārpalikums bija 115,2 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bilance līdzīgi kā pamatbudžetā ir samazinājusies no 85,3 miljonu eiro pārpalikuma pērn uz 27,7 miljonu eiro pārpalikumu šā gada desmit mēnešos. Valsts speciālajā budžetā gada desmit mēnešos vērojams izdevumu kāpums par 89 miljoniem eiro jeb 4,9%, kā arī ieņēmumu kāpums par 31,3 miljoniem eiro jeb 1,7%. Straujākam izdevumu kāpumam pamatā bijis kāpums sociālo pabalstu izmaksas pieaugumam. Ņemot vērā straujo pieaugumu pabalstu saņēmēju skaitā un to apmēros, tie pieauguši par 88,7 miljoniem eiro jeb 5%. Bezdarbnieka, slimības un citi pabalsti pieauguši par 48,9 miljoni eiro, pat vairāk kā pensiju izmaksas, kuras pieauga par 39,8 miljoni eiro.

Gluži pretēja situācija vērojama pašvaldību budžetā, kur, ņemot vērā kapitālo izdevumu apjoma samazinājumu par 89,3 miljoniem eiro, pamatā mazāka apjoma ES fondu projektu īstenošanas dēļ, pārpalikuma apjoms bilancē gada laikā pieaudzis no 21,6 miljoniem eiro līdz 105,8 miljoniem eiro. IIN ieņēmumi pieauguši par 58,2 miljoniem eiro jeb 6,2%. Turpretī kapitālie izdevumi gada laikā samazinājušies par 89,3 miljoniem eiro jeb 28,5%. Tas skaidrojams ar vēl 2015. gadā intensīvi īstenotajiem iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda projektiem un ar kavēšanos 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondu projektu īstenošanas uzsākšanā, jo, šā gada desmit mēnešos plānoto vairāk kā 30 miljonu eiro vietā ir veikti izdevumi aptuveni 3% apmērā. Tomēr atsevišķi jāizceļ pašvaldību kapitālie izdevumi oktobrī, kas pamatfunkcijām sasniedza 41,7 miljonus eiro un ir lielākie fiksētie mēneša kapitālie izdevumi šā gada laikā. Atsevišķi uzmanība jāpievērš arī pašvaldību naudas līdzekļu un noguldījumu atlikumam, kas gada laikā pieaudzis par 96,9 miljoniem eiro un šā gada oktobrī sasniedza 318,1 miljonu eiro. Pieaugušais naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums liecina par to, ka pašvaldības turpmākajos periodos būs spējīgas absorbēt un nodrošināt līdzfinansējumu ES fondu projektiem.

Līdzīgu iemeslu dēļ arī valstij pieklasificēto iestāžu (atvasināto publisko personu) budžeta bilancē vērojama atšķirīga situācija no pērnā gada – pretēji deficītam 2015. gada desmit mēnešos 19,9 miljonu eiro apmērā, 2016.gada desmit mēnešos izveidojies pārpalikums 47,4 miljonu eiro apmērā. Pārpalikuma pieaugums skaidrojams līdzīgi kā pašvaldību budžetā, kad izdevumu samazinājums vērojams kapitālo izdevumu pozīcijās, lielā mērā kavēšanās ar ES fondu projektu uzsākšanu dēļ.  

ES fondu investīciju lēnāka ieplūšana tautsaimniecībā kā plānots 2016.gadā visvairāk ietekmējusi būvniecības sektoru, kur trīs ceturkšņu laikā vērojams aptuveni 21% kritums. Vēsturiski ES fondu projektu īpatsvars kopējos būvniecības izdevumos veidojis vidēji 40-50% no kopējiem izdevumiem, turpretī 2016. gadā redzams, ka ES fondu projektu investīcijas būvniecībā bijušas aptuveni 8-12%, tādējādi skaidrojot nozares apjomu straujo kritumu. Pozitīvi, ka 2016. gadā ir pieņemta lielākā daļa no nepieciešamajiem investīciju ieviešanas nosacījumiem un uzsāktas daudzskaitlīgas projektu atlases, lai jau 2017. gadā sāktos vērienīga projektu īstenošana ar nozaru sektoru aktivizēšanos, jo īpaši būvniecībā. Papildus citu investīciju aktivitātei sagaidāms, ka turpmākos gados, pieaugot ikgadējai ES fondu investīciju naudas plūsmai, kas lielā mērā sekmē arī nodarbinātības un būvniecības sektora aktivitātes pieaugumu, sagaidāma arī straujāka ekonomikas izaugsme turpmākajos gados.