09.12.2016

Zemkopības ministrija: līdzekļi ES klimata mērķu sasniegšanai nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt lauksaimniecību


Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis 12. un 13. decembrī dosies uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi Briselē, kurā dalībvalstis turpinās diskusiju par pārtikas ķēžu darbības uzlabošanu, klimata politikas mērķu sasniegšanas ietekmi uz lauksaimniecības attīstību, kā arī zvejas iespējām dažādos ES (izņemot Baltijas jūru) un starptautiskajos ūdeņos 2017. gadā.

 

Sanāksmē dalībvalstis turpinās apspriest ES Padomes secinājumus par pārtikas piegādes ķēžu darbības uzlabošanu. ES Padomes secinājumi paredz, ka Eiropas Komisijai būtu jāizstrādā ES regulējums negodīgas tirdzniecības prakses novēršanai. “Lai panāktu labi funkcionējošu pārtikas piegādes ķēdi, ir svarīgi nodrošināt līdzsvarotas attiecības starp visiem ķēdes dalībniekiem un pievienotās vērtības taisnīgu sadali starp tiem, sākot ar lauksaimniekiem un beidzot ar mazumtirgotājiem. Diemžēl pagaidām lauksaimnieki joprojām ir visneaizsargātākais posms pārtikas piegādes ķēdē. Latvija uzskata, ka ir nepieciešams izveidot vienotu ES līmeņa normatīvo regulējumu negodīgo tirdzniecības prakšu novēršanai,” uzsver ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

 

Latvijas galvenā interese, kas saistīta ar nākamā gada nozvejas kvotu regulu ES un starptautiskajos ūdeņos, ir zvejniecības nozares vajadzībām atbilstošu sniega krabju zvejas iespēju noteikšana Svalbāras reģionā, kas pamatojas uz Parīzē noslēgto līgumu, kura dalībvalsts kopš 2016. gada ir arī Latvija. Līdz šī gada septembrim astoņi Latvijas zvejas kuģi zvejoja sniega krabjus Barenca jūrā, taču šī zveja tika pārtraukta, ņemot vērā Krievijas noslēgtās iekšējās procedūras par paplašinātā kontinentālā šelfa robežu noteikšanu Barenca jūrā. Latvijai šī zveja ir ļoti būtiska, tāpēc tiek pat apsvērta iespēja balsot pret minētās regulas pieņemšanu, ja atbilstoši Parīzes līguma nosacījumiem Latvijai netiks nodrošināts pieprasītais kuģu licenču skaits sniega krabju zvejai un tiks saglabāta diskriminējošā norma, kas ierobežo visu licencēto zvejas kuģu skaita vienlaicīgu klātbūtni konkrētajos ūdeņos. Šīs zvejas iespējas Latvijas tāljūras zvejniekiem ir ļoti nozīmīgas, ņemot vērā, ka sniega krabji ir ekonomiski augstvērtīga suga un spēj nodrošināt produktīvu ražošanu ar attiecīgu darba vietu skaitu.

 

Ņemot vērā vasarā publicēto regulu  projektus saistībā ar ES klimata politikas mērķu sasniegšanu līdz 2030.  gadam, Slovākijas prezidentūra aicina dalībvalstis paust savu viedokli  šajā lauksaimniekiem svarīgajā jautājumā. Latvija atbalsta ES klimata  politiku un tās mērķu sasniegšanu, taču tas nedrīkst negatīvi ietekmēt  lauksaimniecisko ražošanu un tās turpmāko attīstību. Lauksaimniecība ir  ražošanas nozare, uz tās rēķina nedrīkst īstenot citu politiku mērķu  sasniegšanu, turklāt klimata mērķu sasniegšanas metodes ir jāļauj  piemērot konkrētajām specifiskajām situācijām dalībvalstīs.