08.08.2016

Brigmanis: ZZS valstī strādā bez ārišķībām, nodrošinot stabilitāti


Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kā varas partija strādā bez ārišķībām un ar pragmatisku darbu nodrošina stabilitāti, intervijā aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Politiķis akcentē, ka valstij nosacīti trīs līdz četri stabilitātes balsti nāk tieši no ZZS, tajā skaitā arī Valsts prezidents un Ministru prezidents. "Tas ir īpaši svarīgi sarežģītajā ārpolitiskajā situācijā, kad nepieciešams saskaņots darbs un regulāra sadarbība, paužot Latvijas viedokli. Darbs notiek bez ārišķībām, bet dod stabilitātes sajūtu," pārliecināts politiķis.

Kā ZZS gatavojas Rīgas domes vēlēšanām? Vai ir izvēlēts Rīgas mēra kandidāts?

ZZS Rīgas mēra amatam tiek spriests par astoņiem kandidātiem, un pašlaik notiek to vērtēšana, apkopojot socioloģiskos datus. Ja politiskajam spēkam gribam piesaistīt jaunus līderus, tad vēlēšanas ir laiks, kad apritē ielaist jaunu cilvēku, lai viņš cīnās un iegūst publicitāti. Viena no problēmām jaunajiem politiķiem ir atpazīstamība, bet to nevar iegūt citādāk, kā vien ļaujot viņiem startēt vēlēšanās. Plānojam izvirzīt gados jaunu kandidātu, kas, visdrīzāk, nāks no ZZS vidus, nevis būs bezpartejisks. Kandidātu varētu nosaukt decembrī vai janvārī.

Vai būs vēl citas vietas, kur atšķirībā no citām reizēm startēsiet kopā - Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latvijas Zaļā partija (LZP) vienā sarakstā? Ar kādiem līderiem startēsiet vēlēšanās Daugavpilī un Rēzeknē?

Kā varas partijai ZZS veidojošajām partijām LZS un LZP pieaug biedru skaits, kuri vēlas piedalīties katras partijas darbā, arī piedaloties vēlēšanās. Tāpēc objektīvi ir pašvaldības, kur nav iespējams izveidot kopīgus sarakstus, bet ir jāstartē atsevišķi, lai katras partijas biedri varētu pretendēt uz iekļūšanu pašvaldībā. Savukārt tur, kur tas ir iespējams, mēs taisām kopīgus sarakstus.

Startēsim arī Daugavpilī un Rēzeknē, bet uzvārdus pagaidām nesaukšu.

Vai ZZS nav vienīgā, kas iebilst pret kopīga valdību veidojošās koalīcijas saraksta veidošanu Rīgas domes vēlēšanās?

ZZS startēs atsevišķi, bet, ja pārējās koalīcijas partijas grib, tās var veidot kopīgu sarakstu, paņemot klāt arī deputāta Artusa Kaimiņa partiju "KPV LV". Viņa partija ir populārāka par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Vienotību", tāpēc šie politiskie spēki būtu ieguvēji no sadarbības ar jauno partiju.

Ļoti mudinātu Kaimiņu startēt vēlēšanās Ventspilī, jo viņš ir izteicis šādu iespēju. Kaimiņam ir jāizšķiras, vai viņam dārgāks ir Saeimas deputāta mandāts ar lielu algu vai tomēr principa jautājums iet cīkstēties ar vienu no lielākajiem oponentiem, Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij"). Tā kā Kaimiņu nauda nekad nav interesējusi un viņš vienmēr bijis godkārīgs un taisnīgs cilvēks, tad politiķim svarīgāk būtu iegūt mandātu Ventspilī, nevis sēdēt Saeimā mīkstos krēslos.

Kā skatāties uz turpmāko politisko situāciju Latvijā? Kas tālāk notiks ar tādām partijām kā "Vienotība" un "KPV LV"?

Nesen kāds izteica novērojumu, ka "Vienotības" ministri sāk pulcēties ap partijas priekšsēdētāju Andri Piebalgu. Vienmēr aktuāls ir jautājums par varas centriem - partijā, frakcijā un valdībā. Jautājums, kā veidosies "Vienotības" varas centrs. Pašlaik izskatās, ka tā pamatā būs Piebalgs, tāpēc būs ļoti interesanti, kā viņš, neesot Saeimā deputāta amatā, saturēs kopā komandu. Situācija šī politiskā spēka frakcijā ir cits stāsts. "Vienotībai" ir sava politiskā niša, kur viņi paliks, ja nenāks kāds cits ar labāku piedāvājumu.

"KPV LV" reitings ir pietiekošs, un Kaimiņam ir elektorāta daļa, kas viņu atbalsta. Taču pašvaldību vēlēšanās vēlē par vietējiem cilvēkiem, tāpēc nepietiks ar partijas sarakstu ar personu "x", ko iedzīvotāji nepazīst. Nevar sevi klonēt vairāk nekā simts "Kaimiņos".

Kādas ir "Saskaņas" un Rīgas mēra Nila Ušakova izredzes pašvaldību vēlēšanās?

Ušakovam ir diez gan lielas izredzes iegūt pāri par 50% mandātu jeb kontrolpaketi. Viss būs atkarīgs, cik spēcīga būs ZZS komanda, jo varam konkurēt par latviešu balsīm, kas iepriekš pašvaldību vēlēšanās balsoja par Ušakovu. Saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām ZZS ir "Saskaņas" vēlētāju otrā izvēle. Jautājums arī, ko piedāvās Ušakovs, piemēram, jau tagad viņš sola atalgojuma pieaugumu bērnudārza pedagogiem. ZZS gūstot labus panākumus vēlēšanās, tiktu apdraudētas Ušakova iespējas Rīgā iegūt varas kontrolpaketi.

Vai ZZS kā premjera partija esat pienesuši kaut ko nebijušu, ko nav sniegušas citas partijas? Nevajadzētu būt proaktīvākiem, nākot ar jaunām iniciatīvām un tās skaidrojot?

Premjera partija var pienest kaut ko nebijušu negatīvā nozīmē un, kā saka, "aiziet vēstures mēslainē" (smejas). Taču varbūt arī tā, ka pragmatiski un godprātīgi tiek darīts darbs, un tas ir liels pluss valstij, ka nosacīti trīs četri stabilitātes balsti nāk no ZZS - Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Tas ir īpaši svarīgi sarežģītajā ārpolitiskajā situācijā, kad nepieciešams saskaņots darbs un regulāra sadarbība, paužot Latvijas viedokli. Darbs notiek bez ārišķībām, bet dod stabilitātes sajūtu.

Pašlaik notiek drošības situācijas stiprināšana, tostarp darbs NATO samitā Varšavā, turpinot ceļu uz alianses militārā kontingenta izvietošanu Latvijā. Esam radījuši pārliecību starptautiskajos partneros, ka uz mums var paļauties, un ZZS politiķi pie šī jautājuma strādā līdztekus ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V). Ļoti atbildīgs un sarežģīts darbs notiek saistībā ar bēgļu atlasi, tāpat jāstrādā pie terorisma draudu mazināšanas.

Vajadzīgi arī risinājumi Latvijas iekšienē. Pedagogu atalgojuma reformu var vērtēt kā labu vai sliktu, bet problēma ar pārāk zemo atalgojumu tiek risināta. Kā premjera partijai mums pašiem bija jābūt šajā procesā iekšā un jāstrādā, un pie mums runāt par reformas īstenošanu nāca pašvaldību pārstāvji, lai spriestu par internātskolām, tāpat diskusija notika ar mākslas skolu un bērnudārzu pedagogiem.

Līdz ar reformas īstenošanu ZZS pārraudzītajām pašvaldībām iestāsies atbildība, kā tās īstenos par brīvprātīgu noteikto bērnudārza pedagogu atalgojuma paaugstināšanu. Personīgi esmu runājis ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, teikdams, ka neatkarīgi no tā, ka ir dota brīvprātības iespēja, mūsu pašvaldībām vajadzētu pārskatīt iespējas un palielināt atalgojumu bērnudārzu pedagogiem.

Par veselības aprūpi jau minēju. Lauksaimniecībā redzam ārkārtīgi sarežģītu situāciju. Jūlijā no Briseles atgriezās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ar ziņām par desmit miljonu eiro piešķiršanu piensaimniekiem. Ar šo summu nepietiek, bet vismaz šāda nauda ir piešķirta. Tiek meklēti jauni tirgi. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) par sadarbības iespējām runāja vizītes laikā Ķīnā. Jau ilglaicīgi dienaskārtībā esošo jautājumu risināšana notiek soli pa solim, un ir jāturpina strādāt.

Vai finansējumu veselības jomas reformai iegūsiet, pārdalot sociālā nodokļa ieņēmumus?

Sarunas par finansējuma avotu veselības reformas veikšanai pašlaik ir atvērtas. Vienīgi jaunu nodokli mēs iedzīvotājiem negribam uzlikt un to nedarīsim. Bet mēs esam atvērti sarunām ar labklājības ministru Jāni Reiru (V). Rezultātu var panākt sarunu veidā, nevis kādam kaut ko atņemot nost. Starp labklājības ministru un veselības ministri Andu Čakšu jānotiek sarunām par iespējamu daļas sociālā nodokļa pārdali. Lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

ZZS iepriekš ilgi ir atbildējusi par labklājības jomu, tāpēc labi saprot pensionāru bažas par sociālā nodokļa novirzīšanas ideju. Līdz ar to tā nevar būt voluntāra izšķiršanās, bet tas varbūt tikai valdības konsensus lēmums. Izšķiršanās ir jāizdara, diskusijā pieaicinot sabiedriskās, tostarp pensionāru un ārstu, organizācijas. Pieņemot lēmumu par daļas sociālās apdrošināšanas iemaksu novirzīšanu, ir skaidri jāpasaka, kā šī nauda tiks izmantota.

Taču tā nav vienīgā tēma, jo šis jautājums ir komplekss. Drīzumā būs pieejams Pasaules Bankas pētījums par veselības jomas tālāko attīstību un medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu. Tajā iekļauto rekomendāciju izpilde būs priekšnoteikums, lai Latvija saņemtu 175 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) līdzekļu veselības aprūpes uzlabošanai. Tāpat arī sagaidām, ka šogad tiks ieviesta e-veselības sistēma.

Jaunu nodokli jeb maksājumu par veselības aprūpes pakalpojumu ieviest nevaram, jo arī 25 eiro maksājums ir ļoti liels iedzīvotājiem, kas saņem minimālo algu. Tādu maksājumu neizjustu tikai tie, kam ir liela alga. Tāpēc šāds jautājums netiek izskatīts, jo nevar piemērot lineāru jeb vienādu pieeju, kad cilvēkiem ir dažādas finansiālās iespējas.

Pieļauju, ka vieta, kur tiks atrasts konsensus, būs deputātes Aijas Barčas (ZZS) vadītā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā neitrālā vide. Tuvāko mēnešu laikā komisija arī rīkos augsta līmeņa konferenci par veselības jomas reformām.

Vai pārdale no sociālā nodokļa neradīs problēmas ar sociālā budžeta maksājumu, piemēram, pabalstu veikšanu?

To nedrīkst pieļaut.

Vai nevajadzēs celt pensijas vecumu?

Nē, jo jāņem vērā iedzīvotāju dzīves ilgums.

Vai pārdalīsiet arī citus nodokļus - iedzīvotāju ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli?

Iespēju ir daudz un dažādas, taču neatkarīgi, no kura nodokļa notiks līdzekļu pārdale, ir jāsaprot, kas pēc šīs līdzekļu novirzīšanas iegūs iedzīvotāji.

Kam paredzēts izlietot minētos 175 miljonus eiro no ES līdzekļiem?

Par šo līdzekļu izlietojumu esmu runājis ar Barču, un tā tiks novirzīta iedzīvotāju veselības veicināšanai, arī jomas infrastruktūras uzlabošanai, tostarp Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas būvniecībai.

Tad jau liela daļa no šiem līdzekļiem aizies Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa celtniecībai un neatliks pārējai nozarei...

Atliks gan. Taču Stradiņu slimnīcas korpusa būvniecības laikā nevar tikt īstenotas tādas ekstras kā, piemēram, apakšzemes autostāvvietas būvniecība. Atsakoties no autostāvvietas un citām ekstrām, varam ietaupīt vismaz 20 miljonus eiro. Pie šī jautājuma kopā strādā Barča un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS). Prioritāte slimnīcas korpusa celtniecībā ir operāciju zāļu izbūve un ēkas drošība.

Vai veselības ministrei Andai Čakšai vajadzētu aktīvāk skaidrot veselības jomas reformas piedāvājumu?

Grūti to pateikt. Indikācijas par Čakšas darbu būs tuvākajā laikā, un tās pamatā nāks no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Ārstu biedrības, kā arī ģimenes ārstu asociācijām. Daļa no šīm organizācijām bija aktīvas iepriekšējā veselības ministra Gunta Belēviča viedokļa kritizētājas, bet tagad tik lielu kritiku par Čakšas darbu neredzu. Varbūt tā ir nogaidoša nostāja, lai redzētu, kādi būs reālie darbi. Čakšai ir dota iespēja sevi pierādīt.

Ministru prezidents Kučinskis nāk no Liepājas partijas, Čakša ir bezpartejiska. Līdz ar kļūšanu par Valsts prezidentu Vējonis ir apturējis darbību LZP. Vai tas liecina, ka ZZS pamatpartijās - LZS un LZP - tagad ir pārāk īss "rezervistu soliņš"?

Tā es nedomāju, it sevišķi, ja paskatāmies uz potenciāli tuvākajiem cilvēkiem, kas klauvē uz amatiem nākamajās valdībās, kuras tiks veidotas pēc 13.Saeimas vēlēšanām vai vēlāk. ZZS valdes priekšsēdētājs, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, deputāts Edgars Putra (ZZS), kuri abi pārstāv LZS, nākotnē varētu kļūt par ministriem. Krauze ir izraudzīts kā apvienības vadītājs, lai paustu viedokli publiskajā telpā, tādējādi reizē strādātu un mācītos. Putra iepriekš bijis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un arī pašlaik ieņem nozīmīgu amatu. Nešaubos, ka tad, kad stunda sitīs, viņi strādās valdībā.

No LZP pozitīvi skatos uz Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Tavaru, kurš iepriekš bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tādējādi ejot cauri politiskajai skolai. Tāpat vienmēr esmu uzskatījis, ka Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nākotnē varētu būt laba Ministru prezidente.

Tāpat arī deputāti godprātīgi pilda savus pienākumus. Negribu saukt pilnīgi visus, bet labi piemēri ir parlamentārieši Artis Rasmanis, Ainārs Mežulis un Valters Dambe, nemaz nerunājot par komisiju vadītājiem un Saeimas Prezidiju - Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka. Varētu saukt vēl daudz profesionālu cilvēku.

Kučinskis norādījis, ka nodokļi netiks celti. Taču, kur tad ņemt papildu līdzekļus pieaugošo izdevumu segšanai?

Šajā jomā atturēšos no plašiem komentāriem, jo mums apvienībā katrs atbild par savu jomu. Mans darbs ir parlamentārajā sfērā, veicot koordinējošo darbu starp deputātiem, valdību un partijām, kā arī palīdzēt atrast ceļu, kad pastāv atšķirīgi uzskati.

Attiecībā uz nodokļu jomu ar saviem izteikumiem politiķiem bieži ir risks nonākt ļoti lielā populismā. Var jau bārstīties ar tādām frāzēm kā "apkarosim ēnu ekonomiku, veicot vairāk pārbaužu". Taču ir frāžainība, no kā cilvēki nepaēdīs.

Valsts ieņēmumu gūšanai ļoti svarīga būs uzņēmējdarbība, runāju arī no savas kā uzņēmēja pieredzes. Ja uzņēmējiem nodrošināsim stabilitāti un viņi būs pārliecināti par nodokļu politikas nemainīgumu, tas agri vai vēlu nesīs pozitīvus augļus. Diemžēl krīzes gados un arī vēlāk uzņēmējdarbība ir raustīta, nepārtraukti ir virzīti jauni noteikumi, kas likuši atkal pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šādi lēmumi gan tika pieņemti ne no labas dzīves, bet konkrētās situācijas dēļ.

Absolūti nepiekrītu tādai termiņuzturēšanās atļauju politikai, kas paredzētu Latvijā vilkt iekšā jaunus cilvēkus, sniedzot viņiem kādas priekšrocības. Taču pēdējā laikā ar nožēlu un gaudām izskan viedoklis, ka apturētās jeb smagnējākās termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas sistēmas dēļ ir apstājusies būvniecība, un tamlīdzīgi izteikumi. Bet paši taču sapratām, ka, pieņemot attiecīgus likuma grozījumus, tā arī būs! Te jāmet akmens arī mediju dārziņā, ņemot vērā uz politiķiem izdarīto spiedienu par to, kā tad Latvijā var tikt laisti iekšā uzturēšanās atļauju meklētāji. Nesauksim konkrēti, no kuras valsts viņi nāktu, bet tā doma bija, ka deputātiem ir jābūt lieliem patriotiem, lai šiem cilvēkiem nebūtu viegli iekļūt valstī. Bet tagad redzam šīs izšķiršanās augļus, kad jaunas mājas vairs tik daudz netiek būvētas, un tad izskan tāda kā nožēla par pieņemto lēmumu. Tas ir jautājums, vai kāds pakļaujas spiedienam, lai pasargātu savu tēlu, taču ekonomika paliek ekonomika un tā atmaksā par izdarītajām izvēlēm.

Vai minētā situācija ar termiņuzturēšanās atļaujām ir arī ZZS atbildība?

Mēs iespēju robežās mēģinājām atrast vidusceļu, un labi, ka šī sistēma nav likvidēta līdz galam. Bēdīgākais, ka vietā nav piedāvāts ieviest nevienu citu ekonomiku stimulējošu instrumentu. Ceru, ka ES fondu līdzekļi dos iespēju attīstīt būvniecību.

Kā turpmāk jāstrādā Valsts ieņēmumu dienestam (VID), risinot arī iekšējās problēmas?

Neapskaužu nākamo VID vadītāju, jo mantojumā šī persona saņems sarežģītu situāciju. Vienmēr arī uzskatīju, ka iestāde jāturpina vadīt līdzšinējai ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei. Iepriekš kādā sarunā apvaicājos, vai viņa varētu turpināt strādāt kā iestādes vadītāja, taču atbilde bija "Nē". Jaunajam vadītājam galvenais būs spēcīga kolektīva izveidošana. VID strādā daudzi godprātīgi cilvēki, pozitīvi novērtēju arī vadītāja pienākumu izpildītājas Daces Pelēkās darbu.

Ņemot vērā izskanējušos jautājumus par ZZS ziedotājiem, vai veiksiet ziedojumu iekšējo pārbaudi?

Ir pieredze, kad saņemtie ziedojumi jau ir iztērēti priekšvēlēšanu kampaņā, un tikai pēc vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informē, kāpēc vairāki dāvinātāji nevarēja veikt ziedojumu. Piemēram, attiecīgajam cilvēkam nav pietiekamu ienākumu. Līdz ar to izveidojas summa vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, kuras atmaksāšanai nākas piesaistīt jaunus ziedojumus. Mēs negribam atkal nokļūt šādā situācijā, tāpēc uzrunājam savus atbalstītājus un informējam, ka viņi tiks pārbaudīti un ka viņiem pirms ziedošanas pašiem jāsaprot, cik var ziedot atbilstoši saviem ienākumiem.

Aicinām ziedot tagad, kad līdz pašvaldību vēlēšanām ir pietiekoši ilgs laika periods, lai KNAB varētu veikt pārbaudi. Ik pa brīdim KNAB pārstāvji prasa mums papildu informāciju par atsevišķiem ziedotājiem. Par nevienu no pēdējā laikā saņemtajiem ziedojumiem no KNAB pretenzijas nav saņemtas. Varbūt tādas vēl būs, turpinoties pārbaudēm.

Vai ZZS politiku un pieņemtos lēmumus neietekmēs, piemēram, arī maksātnespējas administratora Māra Sprūda tēva Valda Sprūda ziedojums?

Neesam veidojuši likumus par labu maksātnespējas administratoriem un neveidosim - tā ir pilnīgi absurda doma. Mēs īpaši ziedotājus nešķirojam. Ja sāksim pētīt viedokli par viņiem sabiedriskajā telpā, tad viens to vērtēs kā labu, bet cits - kā sliktu. Tāpēc mēs šim jautājumam pieejam pēc principa, ka ir iestāde - KNAB -, kas ar šo jautājumu nodarbojas.

Kā redzat ES nākotni pēc "Brexit"?

Latvijai obligāti jāuzsver rūpes par saviem tautiešiem ārvalstīs, lai Latvijas piederīgajiem Lielbritānijā nenāktos saskarties ar neiecietību. "Brexit" laikā biju Lielbritānijā pie meitas, un pats nesaskāros ar naidīgu vai uzbrūkošu attieksmi. Arī meita nav manījusi, ka vietējie iedzīvotāji izteiktos negatīvi par latviešiem. Varbūt nebiju attiecīgajā auditorijā, taču komunicēju ar vienkāršiem iedzīvotājiem, kas nepārstāvēja augstas aprindas.

Absolūti izprotu tos cilvēkus, kas balsoja par "Brexit". Ar šiem cilvēkiem runāju, viņu argumenti bija saprotami. Tas nav pretnostatījums Eiropai, bet vairāk pretestība sistēmai, ka Brisele visu uzspiež. Vēl jo vairāk viņus var saprast, jo britu nācija dzīvo lielā valstī.

Atbalstu politiku, kas paredz, ka pēc referenduma secinājumi ir jāizdara arī ES institūcijām. Protams, ir slikti, ka Lielbritānija izstājās, bet, uz to reaģējot, ES tagad ir jāpārdomā un jāmaina līdzšinējā politika, ņemot vērā dalībvalstu nacionālās intereses.

Eiropā vairākas valstis ir negatīvi noskaņotas ilgtermiņā turpināt sankcijas pret Krieviju, lai gan nav izpildīta Minskas vienošanās. ASV par prezidentu kandidē pret Krieviju nosacīti labvēlīgāk noskaņotais Donalds Tramps. Vai starptautiskā situācija nerada bažas par Latvijas drošības situāciju?

Šādā situācijā Latvijai jāstrādā cieši kopā ar saviem sabiedrotajiem un jāievēro saistības, kuras esam uzņēmušies. Diemžēl nevienam nepatīk patvēruma meklētāju uzņemšana, taču savas saistības šajā jautājumā ir jāievēro. Tāpat jāstrādā pie austrumu robežas stiprināšanas, lai valstī personas neiekļūtu ārpus noteiktās kārtības. Lai pastāvētu Eiropas kopība, pašiem ir jāpilda arī ES nosacījumi.

Liela diskusija ir par militāro drošību, un nevar būt nekādas runas, ka nepildīsim saistības par līdzekļu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai.

Atbalstu lidmašīnu pasažieru datu apstrādes likumprojekta pieņemšanu, lai ieviestu Eiropas Parlamenta jauno direktīvu, kuras mērķis ir novērst terorismu un citus nopietnus noziegumus. Nepieciešamības gadījumā šī jautājuma skatīšanai Saeima vasarā var sanākt uz ārkārtas sēdi.

Vai Trampa nesenie izteikumi par saistību izpildi neliks 2% tēriņus sasniegt 2017.gadā - gadu agrāk, nekā pašlaik plānots?

Nevar pārspīlēt, uz ārējās drošības rēķina noņemot līdzekļus iekšējai drošībai. Iekšējā drošība ir tikpat svarīga kā ārējā.

Minētie izteikumi bieži vien ir vērsti uz konkrētu vēlētāju daļu un bez tiem diezin vai var iztikt. Bet neņemos spriest, kurš ASV tiks ievēlēts par prezidentu.

Kādi ir jūsu personīgie politiskie plāni attiecībā uz LZS vadīšanu un kandidēšanu 13.Saeimas vēlēšanās?

Tie ir visfundamentālākie jautājumi, uz kuriem pašlaik nevaru atbildēt. Nākamā gada pavasarī notiek LZS vadītāja vēlēšanas, tajā laikā ir jābūt skaidrībai, ko partijas biedri par mani domā - vajag vai nevajag turpināt darbu. Ņemot vērā šo atbildi, arī vērtēšu, vai pats esmu gatavs vadīt partiju. Bet negribu pirmais to pateikt, ja nu partijas pārstāvji uzskatīs, ka tās vadība ir jāpārņem kādai citai personai. Tāpat pirms izšķirties par tālāko darbu, ir jāsaprot, vai esi piemērots laika garam ar savu uztveri un domāšanu, neesi ieslīdzis rutīnā.

Visi domā, ka šis ir labs darbs, kas nekādi nekaitē. Taču, lai gan tam ir mazāka fiziskā slodze, šis darbs prasa nervu enerģiju. Dzīvesvieta man ir laukos, un daba palīdz atgūt spēkus.

Visiem esmu pateicis, ka negribu būt par Ministru prezidentu vai ministru, jo es redzu, ka tas traucētu īstenot pašreizējo misiju.