15.12.2016

Uldis Augulis: jāinvestē šodien, lai neesam zaudētāji rīt


- Autoceļu fonda atjaunošana ir Satiksmes ministrijas sāpju bērns vairāku gadu garumā. Aprakstiet, lūdzu, situāciju, kas notiks, ja tāds netiks izveidots.

- Autoceļu fonda būtība ir šāda: lai visi līdzekļi, nodevas, kas tiek iekasētas par ceļu izmantošanu Latvijā, nonāktu atpakaļ ceļu tīkla uzturēšanai. Šobrīd visa nauda ieplūst kopējā valsts budžetā, un rezultātā naudas ceļiem ir vai nu jāiekasē vairāk, vai arī jāpārdala par labu ceļiem no citām jomām. Pagaidām vēl divus gadus mūs glābj Eiropas struktūrfondi - ar tiem mēs aizstājam vietējo līdzekļu izmantošanu valsts galveno autoceļu remontā un celtniecībā. 2019. gadā Eiropas fondu līdzekļu apjoms ceļu remontam paliek ļoti niecīgs. Ja vēlamies saglabāt ceļu remontu apjomu līdzšinējā līmenī - apmēram 1200 kilometru gadā -, ir nepieciešama Autoceļu fonda atjaunošana. Ceļu būvniecības jomā arī jābūt precīzai perspektīvai plānošanai - mēs nevaram šobrīd neko plānot, ja nav zināms, vai pēc diviem gadiem tam vispār būs nauda. Tāpēc par to jāpieņem lēmumi šobrīd.

Konkrēti piesaistāmie nodokļi Autoceļu fondam būtu akcīzes nodoklis, ceļu nodoklis un eirovinjetes. Pēdējo līdzekļi gan jau šobrīd ienāk ceļu remontam, bet par pārējo - finansējums no šiem nodokļiem ceļu finansēšanai nav iezīmēts.

- Autoceļu fonda izveide ir tikai politiskās gribas jautājums? Tad jums noliks pretī pretargumentus - jūs ko, Auguļa kungs, gribat 550 miljonus gadā pensionāriem un skolotājiem atņemt?

- Darba grupas eksperti piedāvā - ja nevaram pārdalīt finansējumu vai arī nopelnīt vairāk, tad kādā veidā varam naudu aizņemties, lai ceļus remontētu šodien. Lai ceļi nekļūtu aizvien sliktāki un lai nākotnē nenāktos maksāt aizvien dārgāk. Esam izvērtējuši visus risinājumus.

Ne jau vienam satiksmes ministram vajag skaidrību, kā remontēsim ceļus nākotnē, - to vajag visai valstij un sabiedrībai, jo ceļi ir ekonomiskās darbības artērijas un mēs nekādi nevaram uzlabot savu ekonomisko situāciju, ja ceļi ir sabrukuši. Ceļu struktūras uzturēšana ir valstisks mērķis.

- Ja pieminam Eiropas fondu finansējumu satiksmes nozarei kopumā - vai nav tā, ka Briseles ierēdnis uzmetīs aci kopējam līdzekļu apjomam šajā reģionā un pateiks: paskatieties, jums taču satiksmei ir milzu nauda - Rail Baltica vien pāris miljardu, kam vēl vairāk?

- Tāpēc jau es saku, ka mums pašiem jādomā par savu ceļu uzturēšanu, mazāk vai vispār nerēķinoties ar ES fondiem. Redzot, kas notiek pasaulē un Eiropā, būtu tikai un vienīgi prātīgi, ja savas valsts attīstību mēs plānotu paši, nevis mūždien rēķinātos ar kāda cita doto finansējumu. Ceļš, dzelzceļš, ostu infrastruktūra ir tā, kas dod mums iespēju nopelnīt, tāpēc mums jāiegulda šodien tur, ar ko rītdien varēsim nopelnīt līdzekļus valsts attīstībai. Naudu taču mēs nedrukāsim.

- Sakiet, lūdzu, vai jūs esat redzējis Rail Baltica biznesa plānu? Vai tas ir normāli, ka tiks izmantoti milzu līdzekļi, ja biznesa plāna nav?

- Biznesa plāns šobrīd tiek izstrādāts. Tas, ko mēs sagaidām, ir standartizēti iepirkuma līgumi ar vienotām tehniskām prasībām, lai projekts varētu notikt sinhroni Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijā mēs virzāmies šajā projektā atbilstoši termiņiem - trase ir apstiprināta, un pārējie procesi virzās. Man, protams, negribas, lai projektā kaut kas kavētos tāpēc, ka trīs valstis nevar saskaņot procedūru.

Projektam ir sākotnējie aprēķini, un arī bez biznesa plāna ir iespējas jau tagad iezīmēt vairākus punktus, kas nākotnē ļautu pelnīt, - tie ir multimodālie loģistikas centri, kas nākotnē dotu pienesumu, lai savienotu abus sliežu platumus un ļautu pelnīt, uzturot šo infrastruktūru. Lielākais loģistikas centrs plānots Salaspilī - kur varētu savienoties divu sliežu platumu dzelzceļi, ir gan autoceļu mezgls, gan arī Rīgas ostas tuvums.

- Savas ministra darbības laikā esat vairākkārt devies uz Krieviju un runājis ar šīs valsts amatpersonām par tranzīta attīstību caur Latviju, par dzelzsceļa attīstību. Tajā pašā laikā ir ļoti satraucoši signāli no Latvijas ostām, ka Krievija faktiski ir apņēmusies visas savas tranzīta kravas virzīt tikai caur Krievijas ostām, pat neraugoties uz Latvijas ostu un dzelzceļa tīkla izdevīgākajiem, lētākajiem nosacījumiem. Kā jūs redzat šīs sadarbības attīstību?

- Krievijas tranzīta un eksporta attīstības pamatnostādnes, kas darbojas jau kopš 2004. gada, paredz kravu novirzīšanu uz savām ostām. Tā ka tas nav nekas jauns. Latvijas ostām un kravas termināliem jau sen bija jāmaina domāšana, jo bija zināms, ka Krievija virzīs savas kravas caur savām ostām. Kas attiecas uz Ķīnas kravu tranzītu, tur mums ar Krieviju gan ir vienādas intereses. Latvijas Dzelzceļš un Krievijas Transkonteiner ir apstiprinājuši līgumu par vilcienu maršrutu Rīga-Zabaikaļska, un es domāju, arī nākotne sadarbība ar kravu tranzītu no Ķīnas un Āzijas turpināsies. Protams, mūsu ostām un termināliem ir jāgatavojas plānam B, lai pārorientētu savu biznesu. Latvijas valsts tam nodrošinās infrastruktūru, lai gan, protams, Latvijas Dzelzceļš nedarbosies par cenu, kas zemāka par pašizmaksu.

Nupat izveidotā LDz Loģistika nodrošinās kravu piesaisti, kas dos pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, un tā ir pozitīva tendence. Kompānija ir jauna, bet tā strādā nozīmīgos virzienos - vilciens Jivu (Ķīna)-Rīga ir bijis testa režīmā, bet domāju, tas kļūs par regulāru reisu.

- Cik komfortabli jūs jūtaties, runājot ar Krievijas amatpersonām par sadarbību, zinot, ka Latvijas valsts velta nozīmīgus resursus aizsardzībai tieši tādēļ, lai stiprinātu drošību iepretim neaprēķināmai kaimiņvalstij?

- Mēs cenšamies runāt tikai par praktiskiem jautājumiem, politiku neskarot, lai gan, protams, mums ir sanācis apmainīties ar izteikumiem - «jūs mūs tā, tad mēs jums šitā»… Bet arī Krievija, tāpat kā Latvija, saprot ekonomiskā izdevīguma principus, tāpēc sarunas ir iespējamas.

- Ja jūs sakāt, ka ostām un tranzīta nozarei jāgatavojas plānam B, tad kas var būt plāna saturs? Plašāka sadarbība ar Baltkrieviju?

- Jā, tas ir viens no virzieniem, kas jau tiek attīstīts. Viens ir sadarbība ar lielo loģistikas centru Great Stone (Lielais akmens) pie Minskas, nākamā gada sākumā ir paredzēta Latvijas-Baltkrievijas starpvaldību komisijas sēde, kur runāsim par turpmāko sadarbību. Satiksmes ministrija domā, kā atgūt un kompensēt, kaut daļēji, no citām valstīm to kravu apjomu, ko zaudēsim no Krievijas.

- Latvijas ārpolitiskie mērķi nenonāks pretrunā ar ekonomiskajām interesēm?

- Nē, nedomāju. Visas valstis izvērtē ekonomisko izdevīgumu. Dzelzceļa tranzītceļu attīstība ar Ķīnu ir viens no variantiem, un šāda iespēja ir attīstīt sadarbību ar visu Centrālāzijas reģionu, arī Turciju, Azerbaidžānu. Grozi karti, kā gribi, Latvija ir visām šīm valstīm vistaisnākā izeja uz Skandināvijas reģionu, visizdevīgākā un ar vislielāko pieredzi.

- AirBaltic nupat prezentēja savu jaunāko Bombardier lidmašīnu. Visi ir sajūsmā, bet kā jūs vērtējat nacionālās aviokompānijas darbību kopumā?

- Pēdējā laika finanšu rādītāji ir ļoti labi, labākie pastāvēšanas vēsturē. Faktiski ir nepieciešama darbības paplašināšanās, un tas ir labi, ka jaunās lidmašīnas beidzot sāk ienākt. Notiek biznesa plāna realizācija, un ir notikusi starptautiska konsultanta atlase stratēģiskā investora piesaistei. Nākamā gada sākumā, domāju, konsultants tiks valdībā apstiprināts. Stratēģiskā investora piesaistei ir jānotiek valstij izdevīgā veidā, un konsultantam būs jāatbild uz šo jautājumu, kā arī uz to, kā attīstīt kompāniju tā, lai tā paliek vienīgā nozīmīgā lidsabiedrība Baltijas valstīs. Daži potenciālie stratēģiskie investori jau ir uzrunāti, piemēram, Ķīnā - Hainan Airlines, China Airlines, bet valstij tomēr jātiek pašai skaidrībā, ko mēs no tāda darījuma vēlamies.

- Vai valstij ir vajadzīgs kompānijas menedžeris ar algu teju miljons eiro gadā, kā tas ir airBaltic?

- Ja, kompānijai attīstoties, nauda tiek atpelnīta, tad jā. Latvijas sabiedrībai ir, protams, jautājumi, kāpēc tā, bet aviācija ir specifisks bizness un mēs nevaram nonākt pretrunā ar to, kas ir šajā biznesā pasaulē.

- Un vietējie kadri ar potenciāli zemākām prasībām airBaltic vadību nepavilks?

- Šobrīd Latvijā nav tāda līmeņa speciālistu.

- Jūs bijāt Bombardier rūpnīcā Monreālā, kur ražotas jaunās lidmašīnas. Kompānijai joprojām ir ļoti lielas finanšu grūtības. Jūs tomēr domājat, ka tā savas saistības pret Latviju izpildīs?

- Es biju ne tikai rūpnīcā, bet tikos arī ar Kvebekas provinces vadību, kas ir ieguldījusi lielus līdzekļus Bombardier, un ar Kanādas transporta ministru. Man nekas neliecināja, ka rūpnīca varētu neizpildīt savas saistības. Turklāt es domāju, ka Bombardier ļoti veiksmīgi iet tirgū ar jaunās paaudzes lidmašīnām Cseries100 un Cseries300. Latvijai ir paveicies, ka mēs esam pirmie, kas var izmantot jaunākās paaudzes lidmasīnas, kurām nav analoga pasaulē. Nākamā iespēja izmantot vēl jaunāka modeļa lidmašīnas varētu rasties tikai pēc kādiem 20-25 gadiem.

- Jūsu kā satiksmes ministra laikā ir notikusi valsts kapitālsabiedrību vadības maiņa Latvijas Dzelzceļā, Latvijas Pastā, Lidostā Rīga. Šādas darbības ir attaisnojušās? Darbības rezultāti jūs apmierina?

- Latvijas Pastā noteikti, ir ļoti daudz kas izdarīts gan ekomercijas jomā, gan loģistikā. Ar Latvijas Dzelzceļu ir tāpat - pret 20% kravu kritumu ir 8% pieaugums, arī uzņēmuma LDz Loģistika dibināšana dod savu pozitīvu pienesumu kravu pārvadājumos. Par lidostu būtu pāragri vērtēt rezultātu, jo vadības maiņa bija pirms mēneša. Vadības maiņa jau nav pašmērķis, svarīgākais ir darbības rezultāti, un tie gada griezumā tiks izvērtēti.

- Kā jūs vērtējat Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu? Vai tas nebūs pārāk liels finanšu slogs Latvijai, ja iezīmējušās perspektīvas attiecībā uz tranzītu nav tik rožainas?

- Mums ir iespēja izveidot elektrificētu dzelzceļa infrastruktūru daļēji par ES līdzekļiem. Šajā plānošanas periodā tam ir pieejami 350 miljoni eiro. Ja mēs nākotnē gribam piesaistīt papildu kravas, kaut vai, piemēram, no Baltkrievijas, ir jēdzīgi šo naudu ieguldīt, nevis pazaudēt. Elektrificēts dzelzceļš ir izdevīgāks kravu pārvadātājiem. Ja mēs nekā neuzlabojam savu infrastruktūru, tad būsim zaudētāji nākotnē. Ja, nedod dievs, ir liels kravu kritums un valstij ir jādotē dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, tad elektrificētu infrastruktūru ir uzturēt lētāk.

- Vai pie jauniem pasažieru vilcieniem kādreiz Latvijai ir lemts nonākt?

- Eiropas naudu jaunu vilcienu iepirkumiem Latvija pazaudēja, iespēju ražot uz vietas - arī. Tā kā Pasažieru vilciens ir daļēji no valsts dotēta kompānija, tad jebkuram kompānijas vērienīgam iepirkumam ir ietekme uz valsts budžetu un lielus izdevumus tas nevar atļauties. PV strādā šobrīd ar Finanšu ministriju, lai atrastu iespēju aizņemties un nopirkt jaunus vilcienus.