08.11.2016

Paplašinātas pilnvaras pašvaldībām lemt par zvejas tiesību nomas jautājumiem


Lai pašvaldībām dotu pilnvarojumu saistošajos noteikumos noteikt komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību tās administratīvajā teritorijā esošos iekšējos, piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, valdība otrdien, 8.novembrī, akceptēja grozījumus noteikumos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību. 

 

Noteikumi noteic, ka turpmāk pašvaldībai būs tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros noteiks kritērijus komerczvejnieku zvejas efektivitātes vērtēšanai, ko attiecīgi piemēros, lemjot par zvejas tiesību sadali. Grozījumi arī paredz iespēju pašvaldībai piešķirt komerczvejniekiem zvejas rīku limitu uz laiku līdz pieciem gadiem. 

 

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūts “BIOR” ir izvērtējis, ka akmeņplekstes tīkli tiek izmantoti vidēji divus mēnešus gadā un ka akmeņplekstes nozveja pēdējos gados ir samazinājusies. Tādēļ ir noteikts akmeņplekstes tīkla limita maksas samazinājums uz pusi (no 9,96 EUR uz 4,98 EUR), kas pamatojams ar akmeņplekstes zvejas īso periodu un zemo ienesīgumu nelielo nozveju dēļ. 

 

Savukārt pašvaldībām paredzēta iespēja samazināt maksu par attiecīgā zvejas rīka (zivju murda, zivju tīkla un reņģu, brētliņu un salaku tīkla) limitu tiem komerczvejniekiem, kuru zvejas darbību ir ietekmējuši roņi (zaudēts loms, saplēsti tīkli), papildus izvērtējot arī zvejnieka ekonomisko aktivitāti komerczvejā un fiksējot roņu nodarīto zaudējumu faktu. Pašvaldība drīkstēs lemt par maksas samazināšanu zvejas rīku limitam, bet ne vairāk kā par 50 procentiem no noteiktās katra zvejas rīka vienības gada maksas.