05.01.2016

Nosaka plūdu risku samazināšanas kārtību Latvijas lauku teritorijās


Otrdien, 5. janvārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka plūdu risku samazināšanas kārtību Latvijas lauku teritorijās laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam. Noteikumu projekta mērķis ir samazināt plūdu apdraudējumu valstij piederošo hidrobūvju aizsargātajās un regulēto potomālo upju piegulošajās platībās.

 

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā īsteno Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.1.2. specifiskā atbalsta mērķi „Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās”. 

 

Lai samazinātu plūdu apdraudējumu Latvijas lauku teritorijās, plānots atbalstīt esošo valsts meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvi un atjaunošanu, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju pārbūvi, potomālo upju posmu atjaunošanu un pārbūvi, kā arī dabisko teritoriju pilnīgu vai daļēju atjaunošanu („zaļā infrastruktūra”). Būvju atjaunošanas projektiem plānotais kopējais finansējums (attiecināmās izmaksas) ir 43,39 miljoni eiro, t.sk. 36,9 miljoni eiro (85%) no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem un 6,5 miljoni eiro (15%) no valsts budžeta līdzekļiem.

 

Plānots, ka tādējādi tiks veicināta uzņēmējdarbības attīstība, uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kā arī palielināta dabas teritoriju vērtība, pievilcīgums un produktīva izmantošana Latvijas lauku teritorijās.

 

Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē un ūdens līmeņa svārstību dēļ palielinās plūdu apdraudējums. Plūdi apdraud iedzīvotāju drošību, satiksmes, sakaru un elektroapgādes infrastruktūras funkcionēšanu, medicīnas pakalpojumu pieejamību, un to dēļ rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamajai zemei un mežiem. Tāpat var tikt applūdināti uzņēmumi, kas veic piesārņojošās darbības, vai citi objekti, kas var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu.

 

Valsts tautsaimniecībai un ekonomiskajai attīstībai īpaši nozīmīga ir stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, autoceļu, dzelzceļa līniju, meliorācijas sistēmu u.c.) saglabāšana, tādēļ klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai pieejamās investīcijas plānots vispirms novirzīt hidrotehnisko būvju atjaunošanai un pārbūvei.