03.03.2015

Reizniece-Ozola: Nav pieļaujama kavēšanās, ja Eiropa vēlas kāpināt savu konkurētspēju


Š.g. 2.martā Briselē, Beļģijā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola vadīja pirmo Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes (turpmāk – Padome) sanāksmi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ietvaros. Sanāksmes laikā ministri diskutēja par iespējām un izaicinājumiem, kādus digitālais laikmets sniedz ES Vienotā tirgus un rūpniecības konkurētspējai, Eiropas ekonomiskajai izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai.

 

Pirms Padomes Eiropas konkurētspējas ministri kopā ar Eiropas Komisijas viceprezidentu Andrusu Ansipu darba brokastīs uzsāka diskusiju par veicamajiem pasākumiem turpmākā Digitālā vienotā tirgus attīstībai. Šobrīd Vienots ES Digitālais tirgus ir tālu no realitātes. Piemēram, šobrīd tikai 6% Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu  nodarbojas ar uzņēmējdarbību pāri savas valsts robežām. Pastāvošie šķēršļi (patērētāju likumdošanā, nodokļu piemērošanā, uzņēmējdarbības uzsākšanas noteikumos, autortiesību regulējumā, kā arī pastāvošā savstarpējā digitālā satura nesavietojamība u.c.) neļauj tirgum efektīvi darboties, no kā attiecīgi zaudē ES kopējā konkurētspēja globālā mērogā, kā arī samazina patērētāju iespējas.

 

Padomes sanāksmes laikā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka „nav pieļaujama kavēšanās, ja Eiropa vēlas noķert digitālās revolūcijas vilcienu un kāpināt savu konkurētspēju. Tādēļ ir nepieciešams īstenot pasākumus, lai novērstu mākslīgi veidotus šķēršļus, kuri neļauj mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem līdzvērtīgi un pilnā mērā izmantot ES Vienotā tirgus iespējas. Šobrīd ir arī svarīgi radīt drošu un uzticamu vidi investīcijām. Abi šie aspekti cieši saskan ar Latvijas prezidentūras prioritāti - sekmēt Eiropas digitālo konkurētspēju.”

 

Padomes sanāksmes laikā konkurētspējas ministri diskutēja par ES Vienotā tirgus politikas prioritātēm, kā arī apstiprināja Latvijas prezidentūras vadībā sagatavotos Padomes secinājumus. Diskusijas parādīja samērā vienotu izpratni par galvenajām nākamā darba cēliena prioritātēm ES Vienotā tirgus stiprināšanā. Dalībvalstu ministri un komisāre E.Bienkovska atzina, ka ES Vienotā tirgus stiprināšanai nepieciešama:

  • Efektīva esošā regulējuma ieviešana un piemērošana, lai, neradot jaunus likumdošanas aktus, panāktu maksimālu efektu ar jau esošajiem;
  • Vienotā pakalpojumu tirgus tālāku integrēšana, apņēmīgi piemērojot Pakalpojumu direktīvas prasības, kā arī sperot konkrētus soļus būtisko ekonomikas sektoru (būvniecība, biznesa un profesionālie pakalpojumi un mazumtirdzniecība) tālākai integrēšanai, tādējādi paplašinot pakalpojumu sniedzēju biznesa iespējas pārrobežu kontekstā;
  • ES tiesībās jau sen pastāvošā savstarpējās atzīšanas principa piemērošanas uzlabošana. Principa efektīvāka un plašāka piemērošana ļautu vienā ES dalībvalstī tirgotu preci brīvi un bez papildus prasību izpildes tirgot arī citā valstī pat tad, ja uz tām neattiecas vienotas ES līmeņa normas.

Eiropas Komisijas Viceprezidents J.Katainens jau iepriekš ir uzsvēris, ka šī Komisija daudz nopietnāku uzmanību pievērsīs Vienotā tirgus likumdošanas ieviešanai un piemērošanai dalībvalstīs un šim nolūkam daudz apņēmīgāk izmantos tās rīcībā esošos instrumentus, piemēram, Eiropas semestra procesu un Valstu specifiskās rekomendācijas. Šis vērtējams kā pozitīvs signāls, jo tieši no Dalībvalstu apņēmības un vēlmes ir atkarīga Vienotā tirgus nākotne.

 

Pēc diskusijām ekonomikas ministre D.Reizniece – Ozola norādīja, ka „pretēji latviešu leģendai par „Rīgu, kas nekad nebūs gatava”, nav bail teikt, ka ES Vienotajā tirgus izveidei reiz ir jābūt „pabeigtai” un uz šādu mērķi ir apņēmīgi jāvirzās”.

 

Latvijai un visai Eiropas Savienībai ir svarīga efektīvas un mūsdienīgas rūpniecības politikas virzība, kas nodrošinātu rūpniecības konkurētspēju. Digitāla Eiropa ir ne tikai viena no Latvijas Prezidentūras ES Padomē horizontālajām prioritātēm, bet arī viens no centrālajiem aspektiem Eiropas Komisijas dienas kārtībā. Tādēļ arī Padomes sanāksmē ministri pārrunāja rūpniecības digitālās transformācijas potenciāla nozīmīgumu, kā arī ieguvumus no Vienotā Digitālā tirgus pakotnes īstenošanas rūpniecības un jaunizveidoto uzņēmumu (start-ups) attīstībai.

 

Sanāksmes laikā konkurētspējas ministri uzsvēra vairākus rīcības virzienus identificēto šķēršļu novēršanai. Piemēram, kvalificēta darbaspēka pieejamība, uzsverot digitālo prasmju attīstības nepieciešamību, finansējuma pieejamība jaunu tehnoloģiju ieviešanai, ES līmeņa atbilstošās infrastruktūras pieejamība pārrobežu darījumu veikšanai.

 

Padomes diskusijas un pieņemtie Padomes secinājumi kalpos kā būtisks ieguldījums Eiropas Komisijas darbā pie Digitālā Vienotā tirgus pakotnes, kā arī Vienotā tirgus stratēģijas preču un pakalpojumu sektorā izstrādes.