26.09.2014

A.Brigmanis intervijā ziņu aģentūrai LETA:ZZS varbūt neizdara daudz, bet paveiktais ir paliekošs


Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varbūt neizdara daudz, bet paveiktais ir paliekošs, intervijā aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš ir pārliecināts, ka bez nopietnas uzņēmējdarbības, kas veicinās darbavietu rašanos, šajā valstī būtiskas pārmaiņas uz labo pusi nav gaidāmas.

Kādi būs ZZS galvenie darāmie darbi, ja tiksiet ievēlēti 12.Saeimā?

Mūsu pamatprincips ir būt politiski stabiliem, prognozējamiem un nebūt ar krasiem politiskiem uzstādījumiem, jo tie nenoved ne pie kā laba. Nav arī tā, ka ZZS nebūtu savu principu. Ja ejam strādāt valdībā un esam koalīcijas partneri, pamatā kā pirmo mērķi liksim valsts drošību un stabilitāti. Tas arī ir atspoguļojies pašreizējā valdības darbā.

Mūsu prioritātes ir lauksaimniecība, vide un labklājība, par kuru esam regulāri atbildējuši. Pāri tam visam ir valsts drošība un jautājumi, kas skar valsts aizsardzību. ZZS gribētu turpināt šīs nozares vadīt. Būsim gatavi nominēt savus pārstāvjus arī citās jomās, piemēram, tieslietu un iekšlietu sfērā.

Kāds ir stratēģiskais redzējums uz Latvijas attīstību un sasniedzamajiem mērķiem?

Viens no stratēģiskajiem mērķiem ir tālāk nostiprināt valsts drošību, tāpēc nav apspriežams jautājums par virzību uz aizsardzības budžeta palielināšanu. Dzīve mūs ir nolikusi situācijā, kad ar katru nākamo budžetu līdzekļi ir jāpalielina. Otrkārt, bez nopietnas uzņēmējdarbības šajā valstī nekas nenotiks. Nepieciešama prognozējama nodokļu politika, lai katram uzņēmējam, veidojot savu uzņēmumu, būtu zināma garantija par nākotni, un viņš saprastu, kāda ir nodokļu bāze un ka finansiālā situācija netiks raustīta un staipīta.

Vai pieturēsieties pie 2020.gada termiņa, kad jāsasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas jāatvēl aizsardzībai? Vai arī to varētu sasniegt agrāk?

Domāju, ka mēs pie tā pieturēsimies, bet, ja dzīve spiedīs to darīt ātrāk, tad acīmredzot nāksies izdarīt korekcijas šajā plānā, lai mērķi sasniegtu ātrāk.

Vai jau pašlaik dzīve to nespiež?

Spiež, bet neesam arī naivi, ka varam ļoti krasi rīkoties, kad ir tik akūtas vajadzības citās jomās. Šajā brīdī neizbēgami seko jautājumi "kam tad jūs ņemsiet nost?". Nost te nevienam noņemt nevar, tāpēc ir tikai iespēja strādāt pie valsts IKP palielināšanas. Te parādās otra puse - uzņēmējdarbība, jo, ja tās nebūs, tad arī nebūs budžeta pieauguma.

Kas ir jādara aizsardzības jomā? Saglabājam profesionālo dienestu?

Pats par sevi, ka jāturpina strādāt profesionālajam dienestam, līdz ar to cilvēkiem, kas tur dienē, aktīvi jāiegūst praktiskās iemaņas, piemēram, miera uzturēšanas misijās un piedaloties NATO spēku aktivitātēs. Otrs jautājums ir par zemessardzi, kādas var būt zemessargu sociālās garantijas - atvaļinājumi vai pabalsti, vai kādas citas lietas. Jāvirzās uz to piešķiršanu. Tāpat aktuāla lieta ir nepieciešamā ekipējuma nodrošināšana gan zemessardzes, gan profesionālās armijas pārstāvjiem. Ekspertiem jāvērtē, vai nepieciešams iepirkt jaunu bruņojumu vai arī var iegādāties lietotas iekārtas.

Treškārt, agresijas gadījumā jābūt gataviem noturēties kādu konkrētu brīdi. Saprotams, ka karā uzvarēt Latvijai vienai pašai nav iespējams, bet ir jāspēj noturēties, kamēr citi atnāk palīgā. Jāveic laicīga draudu situācijas apzināšana, tostarp nodrošinot pienācīgu radaru skaitu.

Kādu nodokļu politiku piedāvā ZZS? Vai atbalstīsiet progresīvā nodokļa ieviešanu?

Progresīvo nodokli visi vāļā kā tādu karstu kartupeli, un publiskajā telpā visiem ļoti patīk, ja saka, ka bagātajam jāmaksā vairāk un nabadzīgajam mazāk. Nav populāri teikt, ka neatbalstām progresīvo nodokli. To var izvērtēt, taču pašreiz nevar ar 100% garantiju teikt, ka valdību veidojošās partijas to ir gatavas ieviest. Nebūsim naivi - to nedarīs arī nākamā koalīcija, jo nav balsu, lai ieviestu progresīvo nodokli.

Nodokļu politika nedrīkst būt saraustīta un pakļauta politiskajai konjuktūrai. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšana ir viena no nepareizajām indikācijām. Ja grib uzņēmējam dot kādu atbalsta bāzi un cerību, tad jautājums par mikrouzņēmuma nodokli varētu būt lakmusa papīrs. Nevaram būt populisti un sacīt, ka absolūti visam samazināsim pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, bet to var samazināt tām preču grupām, kas visvairāk tiek skartas Krievijas sankciju dēļ, piemēram, dārzeņiem. Par spīti atbalstošiem pētījumiem, pret šo ideju iestājas Finanšu ministrija (FM). Tā kā piespiest visus maksāt nodokļus ir ārkārtīgi grūti, tad FM redz tikai vienu ceļu - vai nu nesamazināt nodokļus, vai arī paaugstināt, jo tas ir visvieglākais risinājums. Manuprāt, tā nav īsti pareiza pieeja.

Ko darīsiet trūkuma mazināšanai sabiedrībā, lai nebūtu tik daudz nabadzīgu iedzīvotāju?

Trūkuma mazināšana skar jūtīgo sociālo pabalstu jomu. Deputātes Ilzes Viņķeles (V) atbalstītā ideja paredz uz sociālā budžeta "uzkarināt" veselības aprūpes finansēšanu. Tādā veidā cilvēki vēl vairāk tiks iedzīti trūkumā. Pirmais solis, lai nepalielinātu trūkumu, ir netērēt sociālo budžetu kādiem citiem mērķiem. Jābūt stingrai garantijai, ka sociālais budžets tiks izlietots tam, kam tas ir paredzēts. Pārējais ir saistīts ar uzņēmējdarbību, jo, ja būs darbavietas, ja būs cilvēkiem, kur strādāt, tad katrā ģimenē atradīsies arī kāds, kas pelnīs naudu. Tagad veselā virknē ģimeņu nevienam cilvēkam nav darba - viņi pārtiek no pensijām vai vecāku pabalstiem. Viena daļa, kas ir paspējuši, jau ir aizbraukuši no Latvijas.

Kāds ir jūsu risinājums problēmām veselības aprūpes jomā? Vai tur ir nepieciešamas kādas reformas?

Veselības aprūpē nav citu variantu kā papildu naudas līdzekļu piešķiršana. Man kā nespeciālistam ir sarežģīti izteikties, taču redzams, ka nozare regulāri tiek barota ar solījumiem. Veselības aprūpei ir jābūt reāli piesaistītai pie premjera. Kas nākamajā valdībā būs Ministru prezidents, tam arī obligāti jāuzņemas atbildība par veselības nozari. Pašlaik veselības ministri mainās nepārtraukti un atbildīgo nevar atrast ļoti ilgu laiku. Vajadzētu ministra amata kandidātam dot garantiju, ka viņš varēs šajā amatā nostrādāt kādu ciklu un parādīt, uz ko ir spējīgs.

Kas būtu jādara, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju?

Es domāju, ka tā uzlabojas. Nekad nevar sniegt atbildi, ka viss ir izdarīts pietiekami. Varētu operēt ar demogrāfijas rādītājiem, taču tīri vizuāli redzu daudz jaunu māmiņu, daudz jaunu cilvēku, kam dzimst bērni - attīstība ir pareizā virzienā. Ne viss ir risināms ar pabalstiem, taču, ja tas ir saprātīgās robežās un īstajā laikā, tad vienai otrai ģimenei šie līdzekļi ir būtiski.

Kā jārīkojas, lai apturētu emigrāciju un veicinātu aizbraukušo atgriešanos Latvijā?

Tā ir tikai viena lieta - darbavietu radīšana šeit, Latvijā. Ja būs pienācīgi atalgots darbs, tad neviens projām nebrauks. Lai uzņēmēji būtu gatavi radīt darbavietas, viņu ražojumam ir jābūt noieta tirgum. Jau pašlaik koalīcijā runājam par atbalstu lauksaimniekiem, piemēram, saistībā ar tiešmaksājumiem, tāpat jāatbalsta piena nozare, kurā iesaistīts liels skaits cilvēku. Esošās daudzmaz vēsturiskās nozares jāatbalsta, jo ir daudz vienkāršāk palīdzēt jau izveidotiem uzņēmumiem, nekā guldīt lielus līdzekļus, lai kaut ko radītu pilnīgi no jauna. Ja tagad neatbalstīsim piensaimniekus, tad cilvēki nolems nestrādāt ar milzīgiem zaudējumiem un kādā brīdī to lietu likvidēs.

Atbalsts var izpausties kā palīdzība jaunu tirgu meklēšanā. Ļoti bieži no svara ir ierēdņu attieksme, kad sertificē kādu uzņēmumu - bieži vien ierēdņi prasa izpildīt vairāk prasību, nekā vajadzīgs, ar domu nodrošināties pret jebkuru negatīvu pavērsienu.

Vai nepieciešams veikt izmaiņas izglītības sistēmā, piemēram, augstākajā izglītībā?

Izglītības jautājumā ZZS eksperte ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola. Izglītības sfērā var darīt ko grib, nekas uz priekšu neiet, piemērs tam ir lielā reformatora Roberta Ķīļa cīņas. Lielais jautājums ir par izglītības kvalitāti, proti, vai Latvijas augstākās izglītības sistēmas piedāvājums ir konkurētspējīgs ar izglītību, kas iegūta ārpus Latvijas. Šeit svarīgi arī, kā ir sagatavoti mācībspēki, turklāt izglītības kvalitāti nosaka arī citi faktori, par kuriem vislabāk varētu izteikties nozares eksperti. Jāpanāk, lai cilvēks, kurš ir beidzis augstskolu, varētu sacīt, ka ir ieguvis labu izglītību, kas ir konkurētspējīga Eiropā un ar kuru var iegūt ļoti prestižu darbu ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā un Vācijā.

Kā panākt, lai mediķi, skolotāji un iekšlietu sistēmas darbinieki saņem pienācīgu atalgojumu?

Tas jādara sabalansēti ar valsts iespējām. Būtu šausmīgi populistiski teikt, ka, līdzko mēs nāksim pie varas, algas būs augšā. Pakāpeniski jāpaaugstina algas visu sfēru pārstāvjiem atbilstoši valsts budžeta iespējām. Nevaru piekrist, ka vispirms alga jāceļ ministram, lai amatā dabūtu ļoti labu cilvēku, kas sakārtotu nozari. Tiek teikts, ka par pašreizējo algu labu kandidātu ministra amatam nevar atrast - ja tāda pieeja būtu visām medmāsām, skolotājām un citiem, kuriem ir daudz zemāks atalgojums, tad jau neviens Latvijā nenāktu strādāt. Iedzīvotāji pateiktu, ka par tādu atalgojumu vispār neko netaisās darīt.

Kā Latvijā veidot starpnacionālās attiecības?

ZZS ir pilnīgi skaidrs, ka nedrīkst cilvēkus šķirot pēc tautības, rases un seksuālās orientācijas. Kā Saeimas Cilvēktiesību komisijas pārstāvis uzskatu, ka visi cilvēki ir nākuši pasaulē, lai šeit atrastu savu vietu. Mums ir jābūt tolerantiem pret cittautiešiem, un ZZS neizvirza nekādus nosacījumus, par kuriem būtu skaidri zināms, ka tie cittautiešus kaitinās un izsauks viņos neapmierinātību. Tajā pašā laikā skaidri jāpasaka, kas ir mūsu kā pamatnācijas uzstādījumi - tā ir mūsu valsts, mūsu neatkarība, mūsu valoda, ļoti precīzi nosacījumi, kā var iegūt pilsonību un kā var iegūt uzturēšanās atļauju. Ar saukļiem integrācijas politiku nepanāksi, bet jāsaprot, kāda ir katra cilvēka mentalitāte.

Jānošķir valsts patrioti, kas iestājas par Latviju, no personām, kuru izrīcības liecina, ka viņi nevēlas, lai šeit būtu tāda valsts kā Latvija. Pēdējie atbildīgajām iestādēm ir jākonstatē un ļoti asi jāreaģē.

Vai ieviesīsiet partnerattiecību institūtu, kas attieksies gan uz heteroseksuāliem, gan uz viendzimuma pāriem?

Lai par šiem jautājumiem sākas diskusija, bet neņemos spriest, kā vispareizāk to lietu darīt. Vienmēr paturēšu prātā kādās brīvdienās Vīnē pieredzēto. Patrāpījās, ka tajā laikā pilsētā notika seksuālo minoritāšu praida gājiens. Dalībnieki bija ļoti skaisti saģērbušies, skanēja skaļa mūzika. Pēc pasākuma izveidojušās drazas novāca paši praida darbinieki. Praids noslēdzās pie pilsētas mērijas. Nekādas emocijas man tas neizsauca, bet Austrija vienmēr kā valsts šķitusi inteliģenta. Latvijā ir zināmas tradīcijas, kā uz šiem jautājumiem skatās, un jāsaprot, ka tai lietai ir ļoti liela pretestība.

Ko darīt ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB)?

ZZS uzskata, ka KNAB ir jāatstāj tāds, kāds tas ir pašlaik, un iestāde jāturpina vadīt pašreizējam priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam. Priekšniekam būs jāparāda, ka viņa vadībā iestādes darba rezultāti uzlabojas. Jāņem gan vērā, ka sasniegtos rezultātus var mērīt dažādi. Visos laikos korupcijas problēma ir bijusi aktuāla, tāpēc KNAB ir vajadzīgs.

Kā veidot attiecības ar Krieviju, ņemot vērā situāciju Ukrainā? Kādiem jābūt Latvijas ārpolitikas principiem?

Piekrītu publiski izskanējušajai pozīcijai, ka Krievija darīs, kā gribēs. Mūsu politika ir jābūvē, šo faktoru ņemot vērā - Latvijas rīcībai ir jābūt pietiekami uzmanīgai un izsvērtai. Ir jautājumi, kuros mums nevajag speciāli provocēt Krieviju, bet ir precīzi jāseko Eiropas Savienības un NATO īstenotās politikas virzienam. Kaimiņus neaizvēlas, un Latvijas īstenotajai pieejai jābūt sabalansētai. Ārpolitikas jomā jāstiprina trīs Baltijas valstu vienotība, piesaistot arī Poliju.

Vai ZZS pārvarēs 5% barjeru, lai iekļūtu Saeimā? Cik vietu iegūsiet?

Jā, es domāju, ka iegūsim no 15 līdz 18 vietām.

Ar ko veidosiet koalīciju un ar ko to neveidosiet?

Būtu loģiski, ka koalīcijā būtu "Vienotība", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un mēs. Teikt, ka neveidosim koalīciju ar bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas partiju "No sirds Latvijai", būtu pārsteidzīgi, jo tās atbalstītāju skaits aug. Viņu politisko pozīciju ir ļoti grūti vērtēt, jo nevar pateikt, cik tajā ir priekšvēlēšanu gaisotnes retorikas. Diezin vai mēs par īstenojamo politiku varam spriest no tā, ar ko kāds cilvēks ēd pusdienas vai iepērkas veikalā. Galvenais jautājums ir, kāds līdz šim ir bijis cilvēka reālais darbs valstī.

Partija "Saskaņa" ir sevi pozicionējusi un par sadarbību ar Vladimira Putina partiju "Vienotā Krievija" secinājumus nav izdarījusi, tāpēc ar viņiem koalīcijā neiesim. Arī ar Latvijas Krievu savienību koalīciju neveidosim.

Kāda ir jūsu personīgā motivācija darboties politikā?

Nākot politikā, tu vienmēr gribi kaut ko sasniegt. Es uz politiku atnācu, kad Latvijas Zemnieku savienība bija ārpus Saeimas. Tas bija 1999.gadā, kad partijā bija 300 biedru un nekas neliecināja, ka tā atgriezīsies parlamentā. Tad arī bija motivācija, jo uzstādi sev mērķi un redzi - vari kaut ko panākt vai nē. Jāņem vērā, ka tu strādā Latvijas valstsvīra Kārļa Ulmaņa agrāk pārstāvētajā partijā. Tas ir daudz - piedalīties politikas veidošanā un parādīt, ka pēc tevis paliek padarīti darbi.

Tātad jūs gribētu, lai vēstures grāmatās pēc 100 gadiem raksta, ka esat atdevis spēku Ulmaņa partijai?

Lai par mani kaut ko raksta vēstures grāmatās? Es nezinu, neesmu domājis, kā būs pēc 100 gadiem, jo koncentrējos uz pašreizējo situāciju. Ir labi, ja darbs dzīvi piepilda ar kādu saturu. Būtu nedaudz garlaicīgi, ja es nodarbotos tikai ar lauksaimniecību, ko es darīšu, kad beigšu politisko karjeru. Pašlaik nav domas pārtraukt darbošanos politikā, taču visu nosaka veselība un tas, cik pats jūties vecs.

Kritiķi ZZS dažkārt raksturo kā "bezprincipu partiju", kuras princips ir būt pie varas. Vai varat nosaukt kādu nozīmīgu darbu, ko esat izdarījuši valsts labā?

Jautājums, kas ir tie kritiķi. Vēlētāji uz tikšanos ar politiķiem droši vien nāk arī koncerta dēļ, taču jautājums, ar kādu nostāju viņi atnāk. Pasākumā Ulmaņa piemiņas muzejā "Pikšas" iedzīvotāji nāk klāt, spiež roku un saka paldies, tāpēc saprotu, ka tas, ko mēs darām, viņiem ir pieņemams. Vēlētāji norāda: "Jūs nekad nelamājaties, esat pieklājīgi un to, ko apsolāt, izdarāt. Varbūt neizdarāt daudz, bet izdarītais ir paliekošs." Vai ir jēga šādā situācijā partijai veidot pilnīgi jaunu tēlu? Kur tad ir palikuši visi lielie darītāji - "Latvijas ceļš", "Saimnieks", Tautas partija un citi? Viena daļa no viņiem ir atraduši vietu ZZS.

Lielā mērā par krīzes pārvarēšanu ir jāsaka paldies pacietīgajai tautai, kas visu piecieta. Taču, runājot par izdarītajiem darbiem, ne jau Valdis Dombrovskis (V) viens kā politiķis pārvarēja krīzi. Bija brīdis, kad ZZS valdībā strādāja tikai divatā ar "Vienotību", un mēs sniedzām arī savu ieguldījumu krīzes pārvarēšanā.

Pamatā cilvēki atceras, ka Andreju Judinu (V) neievēlēja par tiesnesi, Jāni Maizīti neievēlēja par ģenerālprokuroru un neielika to tiesībsargu, kuru gribēja "Vienotība". Bet, ja mēs paskatāmies, tad tās bija mūsu pareizās izvēles - Ēriks Kalnmeiers ir labs ģenerālprokurors, Judins labi strādā Saeimā un Juris Jansons arī ir "ok".

Nākamgad notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Kuru personu gribēsiet redzēt valsts pirmās personas amatā?

Pirmkārt, pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam jāpasaka, vai viņš ir nolēmis kandidēt uz otro termiņu. Ja Bērziņš nolemj kandidēt, tad es viņu personīgi atbalstīšu. Par ZZS nostāju nevaru runāt. Ja Bērziņš nekandidēs, tad ir atvērts laukums sarunām.

Kādu vērtīgu pieredzi guvāt, pavadot laiku opozīcijā?

Darbs opozīcijā ļauj pārbaudīt patieso spēku. Nav liela māksla strādāt, kamēr tu esi pie varas, jo visi pie tevis nāk pieklājīgi, ar cieņu un domu, ka varēsi viņiem palīdzēt. Tad, kad vairs neesi pie varas, tad uzzini, kas ir tavi draugi, kas esi tu pats un kas ir tavi partijas biedri. Saka, ka Anglijā politiķi sapņo par atrašanos opozīcijā, jo var visus droši kritizēt un vēl saņemt naudu. ZZS nav pieņemama filosofija mūžīgi atrasties opozīcijā.

Kā vērtējat krimināllietas virzību, kurā apsūdzēts Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs? Vai tā raisa kādus secinājumus par Latvijas tiesu sistēmu?

Cilvēks ir vainīgs tikai tad, kad tiesa viņu atzīst par tādu. Puses - prokurori un advokāti - cīnās. Cik šajā lietā ir pamatoti pierādījumi, cik stipras apsūdzības, to parādīs reālā situācija. Bet vairākos tiesas procesos, kas ir noslēgušies, Lembergs ir uzvarējis, saprotu, ka arī slavenā Anglijas lieta beidzās ar viņa uzvaru.

Vai ZZS lēmums par premjera amata kandidātu izvirzīt smagos kriminālnoziegumos apsūdzētu personu - Lembergu - ir vērtējams kā laba politika?

Par labu vai sliktu politiku es nerunāju, jo politika ir tāda, kāda tā ir. Varu atkārtot, ka, kamēr apsūdzības nav pierādītas, cilvēks nav vainīgs. Lembergs ir populārākais no visiem premjera amata kandidātiem, un tas ir neapstrīdams fakts. Jāņem vērā, ka viņš ir sakārtojis Ventspili. Protams, ka par Ventspils domes priekšsēdētāju kā personību tiek lauzti šķēpi un viņš tiek dažādi vērtēts.

Joprojām neatbalstīsiet atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru? Ko atbildēsiet tiem, kuriem būs aizdomas, ka šādi jūs saglabājat iespēju samelot?

Atklātie balsojumi ir dziļi populistiska ideja, kas īstenota, lai izdabātu tautas lielākās daļas viedoklim. Es atbalstu slēgto balsojumu, jo tajā cilvēks var droši paust savu patstāvīgo viedokli. Aicinu kolēģus par sevi rīkot slēgto balsojumu, jo tad skaidrāk var saprast, kas es esmu un kas es neesmu. Atklātajā balsojumā balsotājam ir jādomā par to, kā vēlāk reaģēs balsojumā ieinteresētā persona un kā to novērtēs mediji, kuriem arī ir ietekme. Taču arī es mīļā miera labad piekāpos par labu atklātu balsojumu rīkošanai par ģenerālprokuroru, tiesnešiem un citām amatpersonām, bet pēc būtības šo pieeju neatbalstu. Savukārt par melošanu atbildība jāprasa no konkrētā deputāta. Uzskatu, ka situācijai ir viens risinājums - tautas vēlēts Valsts prezidents.