11.11.2014

Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa apsveikums Lāčplēša dienā


Lāčplēša Kara ordeņa, nozīmīgākā Latvijas Republikas apbalvojuma par militāro drosmi un ieguldījumu Latvijas valsts labā, pirmie septiņi nēsātāji ir Latvijas armijas komandieri – ģenerālis Pēteris Radziņš, pulkveži Mārtiņš Peniķis, Krišjānis Berķis, Jūlijs Jansons, Jānis Apinis, Jānis Puriņš un pulkvedis-leitnants Oskars Dankers. Septiņi cilvēki, mūsu Latvijas brīvības cīnītāji, kara un aizsardzības ministri, karavīri. Viņi simbolizē mūsu nācijas izcilību, kuras pamatā ir dzimtenes mīlestība. Dzimuši zemnieku, rentnieku, strādnieku ģimenēs. Mācījušies pagasta vai pilsētas skolās, tad Pēterburgā, Tartu, Rīgā. Strādājuši, dienējuši, cīnījušies, arestēti, izsūtīti, nošauti vai miruši svešumā. Viņu dzīvesstāsti ir līdzīgi daudzu cilvēku, kuri veidoja Latvijas Republiku, dzīvesstāstiem. 

 

Arī abu 20.gadsimta totalitāro varu okupācijas apstākļos mūsu karavīri cīnījās par savas valsts neatkarību. Daudzi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri piedalījās šajā cīņā par Latvijas brīvību gan Latvijas Centrālās padomes, gan šīs pretošanās kustības militārā spārna – kureliešu rindās. 

 

Katrs no viņiem ir ilgos okupācijas gadus aizliegtās valsts atspulgs. Viņi ir mūsu nācijas gadu desmitiem noniecinātais lepnums un aizmirstībā grūsts gods. Cik pārliecināti mēs būtu par sevi, savu valsti, ja šie cilvēki būtu mūsu dzīves pieredzes daļa – tēvi, mātes vai vecvecāki. Šodien mums katram kā cilvēkam un mums kopumā kā valstij ir jāatjauno mūsu personiskā vēsturiskā atmiņa un lepnums par to. 

 

Lepnums par mūsu valsts vēsturi, sevi un dzimteni ir pamats tam, lai Lāčplēša kara ordeņa devīzi mēs katrs spētu pateikt skaļi, skaidri un viegli – "Par Latviju!"