05.09.2013

ZZS pieprasa nekavējoties risināt situāciju veselības aprūpes nozarē


Šodien, 5.septembrī, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti iesniedza Saeimas Prezidijam Pieprasījumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei par finansējumu slimnīcu pakalpojumu sniegšanu.

ZZS deputāti norāda, ka jautājums ir steidzams, jo aktualizē jautājumus par valsts garantētu slimnīcu pakalpojumu nodrošināšanu periodā no šī gada septembra, un tam risinājums jārod nekavējoties. Atsaucoties uz slimnīcu vadītāju teikto, šī gada pēdējos mēnešos finansējums valsts garantētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vairs nebūs pieejams, kā rezultātā medicīniskā palīdzība reģionos būs pieejama tikai par maksu, bet rindas uz izmeklējumiem kļūs garākas.

ZZS pauž sašutumu, ka šobrīd netiek pildīta valdības deklarācija, kas paredzēja ikgadēju nozares finansējuma palielināšanos. Tieši pretēji – vidēja termiņa budžeta plānošanā redzama tendence samazināt veselības aprūpes nozares bāzes finansējumu, 2014.gadā paredzot tikai 2,84% no IKP, 2015.gadā – 2,52% no IKP un 2016.gadā – 2,36% no IKP.

ZZS uzsver, ka šāda pieeja veselības nozares budžeta plānošanā kopumā ir pretrunā ar uzdevumu nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem veselības aprūpes pieejamību, īpaši ņemot vērā, ka pati Veselības ministrija norāda, ka jau šobrīd valsts garantētā veselības aprūpes apjoma nodrošināšanai 2013.gada otrajā pusgadā pietrūkst 34 miljoni latu, 2014.gadā – 66 miljoni, un arī 2015.gadā – 66 miljoni latu.

Dana Reizniece – Ozola, ZZS deputāte: „Veselības ministrijas pieeja nozares budžeta plānošanā ir absurda, jo netiek ņemts vērā katras slimnīcas faktiskais finansējuma iztrūkums. Vairāk tiek paredzēts tām slimnīcām, kurām jau gada sākumā piešķirts lielāks pakalpojumu kvotu skaits. Turklāt nav saprotams, kādēļ papildu budžeta līdzekļus paredzēts izmantot atsevišķu slimnīcu infrastruktūras uzturēšanai un jauna aprīkojuma iegādei, ja pilnībā nav nodrošināta norēķināšanās par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas. Tāpat regulārs būtiska papildu finansējuma piešķīrums neatliekamās palīdzības dienesta darbības nodrošināšanai rada bažas par tā saimniecisku darbību.”

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ZZS lūdz veselības ministrei sniegt atbildes uz tādiem būtiskiem jautājumiem kā Veselības ministrijas plāns kā turpmāk nodrošināt valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus, kas jau šobrīd pārsniedz 2013.gadā noteiktās valsts noteiktās kvotas (š.g. septembrī aprēķinātais finansējuma trūkums – 2,4 milj. LVL). Kāds ir veselības aprūpei papildus piešķirtā finansējuma sadalījums starp ārstniecības iestādēm un ambulatoro pakalpojumu rindu samazināšanu? Kā tiks risināts jautājums par pakalpojumu parādu apmaksu un rindu mazināšanu uz diagnostiku, speciālistu konsultācijām un operācijām?

Tāpat ZZS vēlas noskaidrot, kāds ir plānotais finansējuma apjoms un izdevumu atšifrējums no valsts budžeta līdzekļiem pirmsslimnīcas etapa, tai skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, funkciju nodrošināšanai no 2010.gada līdz 2013.gadam.

Uz šiem un vēl citiem veselības aprūpes nozari raksturojošiem jautājumiem ZZS cer saņemt atbildes iespējami īsākā laika posmā, neskatoties uz to, ka šodien Saeimas plenārsēdē lielākā daļā deputātu no valdības koalīcijas ZZS sagatavoto pieprasījumu veselības ministrei  neuzskatīja par ārkārtēju un neatbalstīja tā risināšanu steidzamības kārtā.

ZZS atgādina, ka šobrīd Latvija ierindojas to Eiropas valstu vidū, kurām ir viszemākie valdības izdevumi veselības aprūpes funkciju nodrošināšanai gan procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP vidēji ES – 6%, Latvijā 2013.gada bāzes finansējums – 3,13% no IKP), gan rēķinot pēc pirktspējas paritātes principa (pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2011.gadā vidējais valdības finansējums uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 689 USD, Lietuvā – 954 USD, Igaunijā – 1053 USD).


Informāciju sagatavoja: 
Ilona Jurševska , ZZS