AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VISAS AKTUALITĀTES


   

Ivetas Grigules runa Saeimā notikušajās ārpolitikas debatēs
Apskatīt komentārus (0)


30.01.2012


Latvijas ārpolitikai ir 2 prioritātes – ekonomika un drošība. Tā kā ārlietu ministrs ir teicis, ka Latvija kā NATO dalībvalsts ir drošās rokās un uztraukumam nav pamata, tad vairāk runāšu par Latvijas kā nacionālas valsts ekonomisko ārpolitiku.

Eiropas Savienība dimensijā viens no vissvarīgākajiem dienas kārtības jautājumiem ir Jaunais Eiropas Savienības valstu līgums par budžeta disciplīnu. Līgums paredz ierobežot nostiprināt tādas normas kā valsts ārējais parāds, valsts obligāciju izlaides saskaņošana Eiropas Komisijā, budžeta deficīts. Kas būtiski, pārkāpumu gadījumā jebkura Eiropas Savienības valsts varēs rosināt pret Latviju tiesvedību, kas vainagoties ar soda naudu. Bet neizprotami ir tas, ka Latvijā nenotiek debates ar sociālajiem partneriem un, pats galvenais – ar sabiedrību par līgumu, kas ietekmēs mūsu valsts turpmāko nākotni. Kāpēc tā? Ministru prezidents šim dokumentam ir uzlicis slepenības statusu. ZZS uzskata, ka nekavējoties ir jāinformē sabiedrība un jāsāk plaša diskusija par šo jauno starpvalstu līgumu. Sevišķi komisku situāciju ar slepenību padara tas, ka Lielbritānijā šis it kā slepenais līgumus ir pilnā apjomā nodrukāts laikrakstā The Thelegraph. TE NAV KO SLĒPT! Jāsāk diskusija ar sabiedrību.

2012. gads būs izšķirošs Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānošanā. ZZS stingri iestājas par godīgāku atbalstu Latvijas lauksaimniekiem gan lauku attīstības programmu finansēšanā, gan platību tiešmaksājumu piešķiršanā. Nav pieļaujams, ka Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos saņems aptuveni 50% no Eiropas Savienības dalībvalstu platībmaksājumu vidējā apjoma par hektāru, kā tas šobrīd tiek piedāvāts. Ir jāpanāk pieaugums vismaz līdz 80%, ņemot vērā arī to, ka Eiropas Savienība no 2013.gada liedz pašām dalībvalstīm izmantot savus nacionālos budžeta līdzekļus lauksaimnieku atbalstam.

Iespējamais Kohēzijas finansējuma samazinājums Latvijai tikai palielinās atšķirības starp vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un mūsu valsti. Bet kāds tad ir Kohēzijas politikas mērķis? Kohēzijas politikas mērķis ir skaidri definēts – atšķirību mazināšana starp dažādiem Eiropas reģioniem. ZZS uzstāj, ka Kohēzijas aploksnes apjomam nākošajā plānošanas periodā ir nevis jāsamazinās, kā to paredz šī brīža piedāvājums, bet jāsaglabājas vismaz pašreizējā līmenī.

Ļoti īsi par diviem Baltijas reģiona projektiem. Nenoliedzot Latvijas valsts enerģētiskās neatkarības nozīmīgumu, ZZS neatbalsta veidu, kā pašreiz tiek risināts jautājums par līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas projektā. Jau atkal jāvērš uzmanība uz to, ka sabiedrībai trūkst informācijas par projekta realizēšanas riskiem. Pirmkārt, un tagad rūpīgi ieklausieties manos vārdos - kāda būs atomelektrostacijas iespējamā ietekme uz Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju veselību un pat dzīvību? Otrkārt - vai valsts uzņēmums Latvenergo vispār varēs tikt galā ar viena miljarda latu lielajām finansiālajām saistībām? Vai ir vērtēts, kā šis lēmums ietekmēs Latvijas tautsaimniecību? Cik dramatiski pieaugs Latvenergo tarifi patērētājiem – gan privātpersonām, gan uzņēmējiem? un Vai tarifu pieaugums nemazinās mūsu uzņēmēju konkurētspēju atsevišķās tautsaimniecības nozarēs? Šobrīd jautājumu ir daudz, bet skaidras atbildes sabiedrībai netiek sniegtas.

Saprotot Rail Baltic projekta ģeopolitisko nozīmi, esam ļoti skeptiski par tā ekonomisko pamatojumu. Tikai viens piemērs, ja Igaunijas teritorijā tiek plānots, ka ātrgaitas vilciens piestās ne tikai Tallinas centrā un lidostā, bet arī igauņu vasaras galvaspilsētā Pērnavā, piestās trīs vietās, tad Latvijā būs tikai viena pietura - Rīga. Valdībai ir jāpanāk, lai projektā tiktu veiktas izmaiņas, paredzot savienojumu arī ar Rīgas lidostu, kas veicinās Rīgas kā reģionālas un tranzīta lidostas izaugsmi. Un noteikti ir jāpanāk, ka finanšu līdzekļi šī projekta realizēšanai, kas mērāmi miljardos, tiek piešķirti papildus Latvijai paredzamajiem Kohēzijas līdzekļiem.  

Raugoties ārpus Eiropas Savienības robežām, ZZS uzskata, ka daudz lielākas pūles un resursi mūsu ārlietu un ekonomiskajiem dienestiem ir jāvelta sadarbības veicināšanai un stiprināšanām ar otru lielāko pasaules ekonomiku – Ķīnu, kā arī tādām strauji augošām ekonomikām kā Indija un Brazīlija. Pārsteidzoši, bet Brazīlija šobrīd savas ekonomiskās attīstības rādītājos ir apsteigusi Apvienoto Karalisti. Mēs uzskatām, ka Latvijai jāaktivizē jaunu eksporta tirgu meklēšana Ķīnā, Indijā un Brazīlijā, kā arī citās, ekonomiski strauji augošās valstīs ārpus Eiropas Savienības robežām. Jaunajos virzienos darbojoties, mūsu uzņēmējiem ir vajadzīgs daudz lielāks valsts atbalsts, lielāks kā strādājot jau labi zināmajā Eiropas Savienības iekšējā tirgū. ZZS ir pārliecināta, ka vienai no galvenajām prioritātēm Latvijas ārpolitikā ir jābūt stabiliem ilgtermiņa ekonomiskiem sakariem ar visstraujāk augošajām pasaules ekonomikām.

Un nobeigumā – vakar mēs visi saņēmām ziņu, ka Afganistānā ir smagi ievainots Igaunijas kareivis. Pirms nedēļas tika nošauti četri francūži. ZZS aicina valdību pēc iespējas ātrāk uzsākt mūsu karavīru izvešanu no Afganistānas. Lai par piemēru mums ir Dānija un Norvēģija, un nu jau arī apņēmības pilnā Francija. Vai tiešām mums ir jāsagaida nelaime, lai beidzot atvērtos acis par Afganistānas pasākuma definēto mērķu sasniegšanas neiespējamību. Ne jau karojot un apspiežot citas tautas mēs panāksim mieru un harmoniju pasaulē. Agresija rada dubultu agresiju, īpaši ja tā tiek pastiprināta ar fanātisku reliģiju un no Rietumu civilizācijas pilnīgi atšķirīgām tradīcijām un vērtībām.  Paldies par uzmanību!




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv