AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VISAS AKTUALITĀTES


   
77668

Brigmanis: Pēc diviem gadiem, domāju, metīšu mieru priekšniekošanai partijā
Apskatīt komentārus (0)


07.04.2017


Sestdien, 8. aprīlī, notiks Zemnieku savienības kongress, kurā ne tikai risinās partijas jautājumus un politiskos rēbusus, bet arī pārvēlēs partijas vadību. Augusts Brigmanis Zemnieku savienību vadījis jau 17 gadu, pirms neilga laika konkurenci pieteica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, taču pēkšņi atteicās kandidēt uz partijas vadītāja amatu.

   

NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES intervija ar Augustu Brigmani - par nenotikušo divvaldību un partijas reitinga punktu kritumiem un kāpumiem, par nekustamā īpašuma nodokli un finanšu ministres iespējām kāpt pa politiskās karjeras kāpnēm.

- Sanācis tā, ka tomēr nekonkurēsiet ar Jāni Dūklavu. Viņš gan bija kārtīgi atspēries, bet nu - nekā?

- Man ar Jāni Dūklavu nekad nav bijušas nekādas antipātijas vai pretstāve. Šo situāciju pārrunājām, vienā otrā jautājumā viņš domā citādi nekā es. Atbalsts Vidzemes pusē viņam ir, partijas biedri viņu reāli izvirzīja. Protams, ir grūti ielīst cita cilvēka ādā, tāpēc neesmu īsti pārliecināts, vai viņam bija pilnīgs priekšstats par to, kas jādara partijas priekšsēdētājam? Viena lieta - būt ministram, pavisam kas cits - būt partijas priekšsēdētājam, jo otrajā gadījumā laukums ir daudz plašāks. Beigās veidojās situācija, ka pārējos reģionos atbalstīja manu kandidatūru. Dūklavs atsauca savu kandidatūru. Bet mūsu abu sarunās mēs analizējām daudz ko, jo Dūklavs teica, ka dažas lietas gribot darīt citādi nekā es. Tad lemjam, es teicu, mums ir visas iespējas kaut ko mainīt. Es viņam arī teicu: ja kāds nāk manā vietā, tad tam jābūt jaunākam, enerģiskākam vīram vai sievai. Pēc diviem gadiem, domāju, ka metīšu mieru priekšniekošanai partijā. Lai nāk kāds jaunāks.

- Jums kāds jau ir padomā?

- Jā, ir. Pat vairāki. Viens no viņiem būtu ļoti piemērots: viņš ir bijis gan pašvaldības vadītājs, gan Saeimas deputāts, gan ministrs, viņam ir bijusi zemnieku saimniecība, viņš pazīst drēbi, kā mēdz teikt. Vai šis cilvēks varētu vadīt partiju? Protams, varētu! Viņš ir gados jauns? Protams, jā! Vai viņš gribētu vadīt partiju? Nē, viņš to negrib. Viņu tas neinteresē.

- Un kurš tad tas ir?

- Lai tas paliek noslēpums.

- Nu labi... Bet ja Dūklavs šoreiz tomēr būtu kandidējis un tiktu ievēlēts?

- Tad būtu divvaldība, kurā es viņu būtu atbalstījis.

- Kā jūs to domājat?

- Katram cilvēkam - sevišķi mūsu gados - ir savs raksturs, ko nav iespējams izmainīt. Pirmām kārtām tas ir reāls darbs ar valdību, ar ministriem. Partijas priekšsēdētājs vienlaikus ir arī premjera amata kandidāts. Jānis Dūklavs savulaik šo iespēju neizmantoja, kaut arī pirms Māra Kučinska viņam bija iespēja kļūst par premjeru. Tāpēc šobrīd virzīt Dūklavu ar domu, ka viņš būtu arī premjera amata kandidāts, - situācija kļūtu visai sarežģīta. Viņš vada ministriju, viņš ir ārpus parlamenta, es palieku Saeimā frakcijas vadītājs, tad kā viņš vadītu arī visas partijas darbu? Tas nav iespējams.

- Kā jūs balsojāt par Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem? Atbalstījāt vai neatbalstījāt savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu?

- Esmu piesardzīgs attiecībā uz tēmām, kas skar cilvēka jūtas, turklāt dzīvnieki ir mūsu vistuvākie līdzgaitnieki un pret viņiem jāizturas ar cieņu un saudzību. Es dzīvniekus neturu viena iemesla dēļ: man būtu ļoti grūti no viņiem šķirties. Es pats balsoju pret dzīvnieku izmantošanu cirkā, jo cirka spožā fasāde ir pavisam citādāka nekā aizkulises: savvaļas dzīvnieku vieta ir nevis cirkā, bet gan dabā.

- Janvārī Zaļo un zemnieku savienības reitings - tāpat kā citām partijām - bija krities. Budžeta pieņemšanas peripetijas, citi aspekti... Kas notiek šobrīd?

- SKDS mums uzrāda 13,3%, savukārt Latvijas fakti - 15,4%. Patlaban reitings kāpj uz augšu. Budžeta pieņemšanas laikā, tad, kad bija tie neveiksmīgie stāsti par mikrouzņēmumu nodokļiem, reitings kritās. To pazemināja arī Ivetas Grigules jautājums.

- Kapēc šis «Grigules jautājums» tik ilgi tika muļļāts? Atgādināšu, ka Grigule kopā ar Mamikinu un Ždanoku nobalsoja pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.

- Stāsts sākās ar viņas neveiksmīgo pozicionēšanos Eiropas Parlamentā, kad notika šis balsojums. Viņa gan uzskatīja, ka rīkojusies pareizi, balsodama pret rezolūciju, un mēģināja skaidrot savu pozīciju, tomēr tas sanāca visai neveikli. Kāpēc partijas attieksmes demonstrējums notika tik gausi... Tāpēc, ka visi nedomā vienādi, turklāt daži partijas biedri iespītējās, sak’, ja nav pierādīta vaina, tad cilvēks nav vainīgs. Līdz ar to eksistē tāds iekšējs fons un doma: kā tad tā - visi Ivetai Grigulei pārmet visus pasaules grēkus, bet partija viņu neaizstāv! Sak’, vienalga, pareizi tas vai nepareizi, bet par savējiem jāiestājas. Protams, man kā partijas priekšsēdētājam ir svarīgi tajā brīdī savākt neapstrīdamas informācijas bagāžu, uz kuras pamata es varu partijas biedriem pateikt - vai nu Ivetai Grigulei pašai jāizstājas no partijas, vai nu mums viņa jāizslēdz, jo argumenti mums ir tādi un tādi. Jāņem vērā, ka mūsu partijā ir konkrēts cilvēku loks, kas uzskata, ka Iveta Grigule darīja pareizi, balsodama pret minēto rezolūciju, un ka publiskajā telpā viņa tiek nepatiesi nonievāta.

- Sanāca dīvaini: sākumā partijas biedri lēma, ka Grigule jāatstāj partijā, pēc tam - pēkšņi izlēma pretēji.

- Ir tā: jāpanāk, ka nodaļa, kurā cilvēks ir savulaik iestājies, pati izvērtē konkrētā cilvēka nodarījumu un pati pieņem lēmumu. Viss sākas no nodaļas, un es arī nevaru pieņemt partijā cilvēku, kurš, mani pazīdams, atnāk pie manis un saka: gribu stāties partijā! Nē, jāiet uz partijas nodaļu un jāstājas tur. Iveta Grigule bija «pierakstīta» Rīgas nodaļā, turklāt viņa bija ZS valdes locekle. Spiediens uz Griguli bija liels, es viņai ierosināju apturēt darbību partijā, viņa to neizdarīja. Valdē šo jautājumu skatīt es neliku, jo jutu: valdē nav atbalsta viņas izslēgšanai no partijas, bet beigās viņa pati izstājās. Taču reitinga punkti bija jau zaudēti. Viens otrs gan izteicās: nieks par tiem reitinga punktiem, galvenais - mēs savējo esam aizstāvējuši.

- Pašaizliedzīgi, bet netālredzīgi. Atminamies, pērnruden bija arī Jūrmalas skandāls, kas varēja atņemt reitinga punktus. Toreiz tika aizturēts domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS).

- Šobrīd redzam, ka viss ir kluss...

- Kā jau KNAB - uztaisa šovu, uz kuru uzaicina medijus, pēc tam viss norimst.

- Bet interesantākais ir tas, ka puse jūrmalnieku atbalsta Gati Truksni. Viņa zināšanas par Jūrmalu, izpratne par tās attīstību ir augstā līmenī. Publiskie reitingi ir viena lieta, bet patiesais atbalsts - pavisam kas cits. Protams, katram cilvēkam mēs varam kaut ko pārmest, arī Gatim Truksnim, bet es ceru, ka viņa partijas biedri vēl viņam labu un viņš tiks ar visu galā. Arī šajā gadījumā partija jautāja: kur ir fakti, kas pierāda Trukšņa vainu? Un kas notika Zaļajā partijā? Visi tie, kas gribēja Truksni sist un mīcīt, tika nostumti malā. Truksnis startēs pašvaldību vēlēšanās, viņš patlaban ir pagājis malā, lai sakārtotu domas un redzējumu par pilsētas attīstību.

- Sestdien Zemnieku savienības kongress. Par ko runāsiet? Kas patlaban ir svarīgākais partijā?

- Pamatā runāšu par sadarbību starp politiskajiem spēkiem, kas atrodas zaļzemniekos, par uzdevumiem, kas jāveic gan katrai partijai atsevišķi, gan apvienībai kopumā. Jāpiebilst, ka Zemnieku savienība tika nodibināta 1917. gadā, un mēs esam atbildīgi par pēctecību. Pa šiem gadiem ir daudz kas bijis: tika nodibināta Latvijas valsts, Zemnieku savienības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kārlis Ulmanis ir atlaidis Saeimu, Zemnieku savienības biedri tikuši izsūtīti uz Sibīriju... Mēs esam atbildīgi to Zemnieku savienības biedru priekšā, kuri trimdā uzturēja ZS darbu, un, protams, to priekšā, kas atjauno ZS darbu atjaunotās brīvvalsts laikā - sākot jau ar Aivaru Berķi.

- Sadarbība iekšpartijiski - tas ir svarīgi. Bet ne mazāk nozīmīgi ir tas, kā sadarbojas koalīcijas partijas.

- Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam saplēsties. Skatos, Zaļajā partijā ienāk jauni spēki, Zemnieku savienībā ienāk jauni cilvēki, visi grib rādīt muskuļus, jāatrod iekšējā sabalansētība un viedokļu saskaņotība. Tātad vispirms pašā apvienībā jābūt vienotai izpratnei par to, kas jādara. Mums blakus ir politiskie partneri, bez kuriem mēs nevaram iztikt. Tagad iet ar paziņojumiem, ka mēs iesim un ņemsim nost Vienotībai tās pārstāvēto Izglītības ministriju, - tas nebūtu pareizi. Es tomēr gribu gludināt šo publiskajā telpā izskanējušo ziņu, jo koalīcijas partneriem ir katram sava atbildības joma. Nekas nav mūžīgs, un tad, kad veidosies cita valdība, tad arī domāsim. Tagad nav īstais laiks mētāties ar pārmetumiem uz Vienotības vai Nacionālās apvienības pusi.

- Mētāties, protams, nevajag, taču skaidrs, ka Vienotība ir smagi zaudējusi reitinga punktus daudzu iemeslu dēļ. Vai jūs kaut ko mācāties no šīs reitinga punktu zaudēšanas?

- Protams. Savu partijas atbalstītāju skaitu var zaudēt divējādi. Pirmām kārtām - ar pārāk augstu paceltu degunu. Zinām taču, ka ne tikai atsevišķi Vienotības biedri, bet pat veselas nodaļas gāja prom no partijas. Viņi netika sadzirdēti un uzklausīti. Otrā lieta: nedrīkst partijas ideoloģijā mētāties no viena grāvja otrā. Mēs esam konservatīvi labēja partija, mēs nekad nebūsim liberāļi, lai arī kā mums kāds vēlētos uzspiest pseidotaisnīguma izpratni. Smagākais iekšējais jautājums ir: sabalansēt valsts un pašvaldību pārstāvniecību, varu un atbildību. Starp valsti un pašvaldību ir nepārtraukts cīniņš par naudas sadali, par funkcijām. Vēl jo svarīgāk tas ir tāpēc, ka mēs esam tipiska pašvaldību partija, kas balstās uz ļoti plašu pārstāvniecību pašvaldībās. Nodokļu reforma mums būs ļoti liels pārbaudījums. Ir varianti, kas būtu sabiedrībai patīkami, taču tie sitīs pa kabatu pašvaldībai. Tātad - pirmais stāsts ir partijas iekšējās problēmas, otrs - politisko mērķu un bākas nemainīšana, trešais - nepieļaut totāli rupjas kļūdas komunikācijā ar sabiedrību.

- Tas, kas sitīs pa kabatu pašvaldībai, ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), ja to pazeminās. Ja nepazeminās, tas izdzīs no mājām ļoti daudzas ģimenes. Sabiedrības pretestība ir liela.

- Jā, liela. Risinājumu vajadzētu meklēt divējādi. Pirmais: ko izdarīs ZZS. Otrais: ko izdarīs tie cilvēki, kas sevi iezīmējuši kā nodokļu reformas stūrmaņus. Ja finanšu ministre Dana ReiznieceOzola ar šo reformu tiks galā, viņai būs nākotne kā politiķei. Un es nedomāju tikai nodokļus, es domāju par visu fiskālo telpu. Ja viņa netiks galā, tad viņas politiskā karjera būs beigusies, un viņa varēs iet spēlēt šahu, būs daudz brīvā laika. Bet tagad viņa ir uzsākusi lielo politiskā šaha partiju. Šādos brīžos parādās cilvēka īstā vērtība, parādās tas, ko cilvēks spēj (vai nespēj) izdarīt: vai tu proti argumentēt un atrast kompromisus un risinājumus, vai tu esi īstais procesa virzītājs ministrijā, bet varbūt tu esi tikai bandinieks, kuru kāds grūsta?

- Bet kā jūs pats balsotu, ja rīt nāktos izšķirties par NĪN, - vai nu iedzīvotājiem, vai nu pašvaldībām par labu?

- Tad, nākot ar vienu vai otru ideju, es vispirms piedāvātu variantus, kurus visiem kopā apspriest. Ļoti ceru, ka ministrei ir padomā šie varianti. Viņai kā šahistei jāzina vairāki gājieni uz priekšu. Es, būdams gana piesardzīgs, uzreiz visas savas kārtis neatklāšu. Bet kopumā - mēs atbalstām Danu viņas centienos.

- Cik liela loma un ietekme šajos fiskālās telpas jautājumos ir partijai Latvijai un Ventspilij, konkrēti - Aivaram Lembergam?

- Loģiski, ka viņu kā pašvaldības vadītāju, protams, interesē šie jautājumi. Par tiem pastiprināti domā arī Uldis Sesks, Andris Rāviņš, citu pašvaldību vadītāji. Aivars Lembergs diskutē, pierāda, un viņa argumenti ir spēcīgāki par ministres argumentiem, jo viņa dzīves pieredze ir lielāka, viņš balstās uz analīzi, uz konkrētiem datiem. Kaut gan arī ministrei ir vesels pulks ar cilvēkiem, kas viņai piegādā nepieciešamos datus... Bet skaidrs ir viens: tā, kā ir tagad, nevar palikt. Mums blakus ir valstis, kurās nodokļu lietas attīstās cilvēkiem labvēlīgākā virzienā. Taču joprojām parādās tādi nodokļu reformas piedāvājumi, kas pozitīvo virzību norok pašā saknē. Tā, piemēram, kurš gan piekritīs PVN palielināšanai zālēm? Vai arī - kurš pie pilna prāta atbalstīs nodokļu sloga pieaudzēšanu tūrisma jomai? Tūrisms Latvijā šobrīd kaut cik attīstās, un tagad to bremzēt - tas būtu aplami. Tagad dzirdu, ka skeptiskas par budžeta deficīta palielinājumu ir Eiropas Savienības institūcijas. Es ļoti ceru, ka finanšu ministrei ir bijusi saruna ar kādu no ES institūciju cilvēkiem, ka mēs Latvijā grasāmies uzsākt nodokļu reformu un ka tā ilgtermiņā nesīs mums pozitīvas izmaiņas, tāpēc tai vajadzētu būt saprotošākai pret mums.

- Zemnieku savienībai jādomā ne tikai par fiskālo telpu, bet arī par to, kā attīstās (vai neattīstās) lauksaimniecība. Izskatās, ka cūkkopība būs izslaucīta no dienaskārtības...

- Domāju, ka tas tā nav. Cūkkopība kā nozare neizzudīs: kādi saimniekotāji aiziet, citi nāk vietā. Arī pienrūpniecībai tiek meklēti tirgi, un tie arī tiek atrasti. Diemžēl klimata izmaiņas ir acīm redzamas, un slimības, kas piemeklēs lauksaimniecības dzīvniekus, būs arvien nepazīstamākas... Tas pats attiecas uz zivsaimniecību. Bet kopīgiem spēkiem mums ar to visu jātiek galā.

- Neesat dīvāna zemnieks, kā viens otrs jūs dēvē?

- Neesmu gan. Es apsaimniekoju 700 hektāru zemes, sākumā man bija tikai 13 hektāru, lēnā garā palielināju platības. Šogad dabūšu lielo miglotāju, būs arī frontālais iekrāvējs. Patlaban man ir pieci traktori, divi kombaini un cita tehnika. Strādājam!




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv