AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VISAS AKTUALITĀTES


   
75274

Aivars Lembergs: Neveiksmes stāsts joprojām ietekmē ekonomiku
Apskatīt komentārus (0)


29.12.2016


Par 2016. gadu Latvijas politikā un ekonomikā – sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs

   

- Kādas jaunas tendences iezīmējas Latvijas politikā šogad?

- Sociālekonomiskā situācija tieši ietekmē sabiedrisko domu - vai nu tā izraisa optimismu, vai cilvēkiem nav viedokļa, vai arī viņi iegrimst pesimismā. Latvijas gadījumā sabiedriskā doma nav ļoti optimistiska, jo joprojām ir jūtamas nepareizā ceļā pārvarētās krīzes sekas. Latvija pārvarēja krīzi, saspiežot ekonomiku, mēģinot to politiski iztēlot par «veiksmes stāstu». Bet patiesībā tas ir «neveiksmes stāsts», kura sekas ilglaicīgi ietekmē ekonomiku.

Otrkārt, Latvijas ekonomisko situāciju ietekmē Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju un Krievijas atbildes sankcijas ES. Latvija ir ekonomiski visjutīgākā valsts šajā ziņā ES, un, lai arī ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs solīja, ka ES un ASV sniegs mums palīdzību, tomēr, izņemot nelielu atbalstu piena ražotājiem, nekas nav noticis. Un arī par to paldies franču zemniekiem, kuri protestēja un prasīja kompensācijas, nevis mūsu partnerībai NATO un ES. ASV un ES Krievijas tirgu neuzskata par būtisku, bet Latvijai tas ir liels zaudējums gan tranzīta, gan ostu jomā, gan zivju produkcijas un lauksaimniecības produkcijas noietam.

Dziļu robu Latvijas ekonomikā atstāja arī prezidentūra Eiropas Savienības Padomē - pusgadu gatavojās, pusgadu uzņēma bezgalīgus viesus, bet valsts pārvalde zaudēja laiku Eiropas struktūrfondu apguves uzsākšanā, un ir izveidojusies bedre starp fondu apgūšanas veco un jauno periodu. Šo bedri budžets ar papildu investīcijām neaizlāpīja, ko varētu izdarīt, izmantojot Junkera plānu, bet Latvija, Laimdotas Straujumas valdība tam nebija organizatoriski gatava.

Ģeopolitiski arī, ja ASV valsts sekretārs saka, ka frontes līnija ģeopolitiskajā cīņā starp Rietumiem un Austrumiem iet pa Latviju, tad paši saprotiet... parasti no frontes līnijas iedzīvotājus evakuē. Šobrīd neviens nav evakuēts, tas priecē, bet šādi un līdzīgi izteikumi, ģeopolitiskās nedrošības sēšana neraisa optimismu investoros.

Ir vēl citi aspekti, bet var teikt, ka nav bijis mērķtiecīga darba resursu piesaistē Latvijas ekonomikā, turklāt, pat ja tas būtu noticis, tas atdevi dotu pēc pieciem gadiem.

- Kā vērtējat Māra Kučinska valdības darbu?

- Domāju, ka liels darbs bija ieguldīts valdības rīcības plāna izveidē. Drīzumā jāsāk prasīt atbildība par plāna izpildi - paziņojot skaļi, kur tas ir izpildīts un kur nav. Ja nav izpildīts un nav atļauts pārcelt darbu izpildes termiņu, tad tur vajag būt organizatoriskiem secinājumiem.

Es kā milzīgu problēmu Latvijas attīstībā saskatu to, ka mūsu valstī nav tautsaimniecības politikas veidotājinstitūcijas. Ļoti lielas funkcijas šajā jomā ir neoficiāli nodotas Finanšu ministrijai. Finanšu ministrijai būtu jāseko nodokļu plāna izpildei, kā to noteikusi Saeima, un jākontrolē budžets, protams, vēl cīņa ar ēnu ekonomiku un dažas citas funkcijas. Taču Latvijā jau vismaz pēdējos 10 gadus Finanšu ministrija ir galvenā ekonomikas politikas veidotāja. Bet FM nevar tā būt, jo viņi visu vērtē no ļoti šaura redzesleņķa: ieņēmumi/izdevumi - pietiek naudas, jāatņem, pietrūkst naudas - jāpieliek. Tas nav pārmetums FM, jo domāt par tautsaimniecības attīstību - tas vispār nebūtu jābūt viņu pienākumam. Taču viņu lomu šajā pastiprina tas, ka viņi ir atbildīgi par ES fondu ieviešanu.

Ekonomikas ministrija savukārt ir ar ļoti zemu kapacitāti - tā atbild tikai par dažiem tautsaimniecības virzieniem, turklāt ne izšķirošajiem attīstībā - komunālā saimniecība, enerģētika, tūrisms... Bet arī viņi neskatās kopumā uz tautsaimniecību, ņemot vērā visas nozares, reģionālos un starptautiskos aspektus. Vides un reģionālās attīstības ministrija - arī nav politikas veidotāji, drīzāk statistikas vācēji par reģionu attīstību. Vēl, protams, ir nozaru ministrijas - svarīgas, bet tikai savā nozarē. Esmu runājis gan ar Straujumu, gan ar Kučinski - bet kurš tad veido ekonomisko domu? Kurš? Nav tāda. Un kamēr tas tā nav, neceriet uz sabalansētu plānveida sistēmisku, kompleksu attīstību. Tas būs tā, kā bija - sociālo nodokli pieliksim, 70 miljonus papildus iekasēsim, nu tur daļa zaudēs darbu... bet sociālekonomiskā analīze - dažos teikumos. FM to uzrakstījusi, jo kas tai daļas gar bezdarbnieku armiju - tā taču citas ministrijas kompetence!

Manuprāt, ir jāapvieno Ekonomikas ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Privatizācijas aģentūras, Vides un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Valsts kancelejas (kur pusi darbinieku var mierīgi atlaist, jo viņi dublē ministriju funkcijas, turklāt uzņemas politikas veidošanu bez politiska mandāta) resursi un jāizveido institūcija tautsaimniecības politikas radīšanai. Ja man būtu iespēja, es ar to sāktu.




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv