Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju identifikācijas un uzskaites sistēma pilnā apmērā jāsāk darboties no 2021. gada
Apskatīt komentārus (0)
19.12.2017
Valdības sēdē, 27. jūnija, Satiksmes ministrijai tika uzdots
sagatavot informatīvu ziņojumu par Autotransporta direkcijas veicamajiem
pasākumiem, lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus, mazinātu ēnu
ekonomiku un nodrošinātu precīzu pasažieru uzskaiti sabiedrisko
pārvadājumu nozarē.
Ministru kabineta sēde 19.decembrī pieņēma zināšanai sagatavoto
informatīvo ziņojumu, kas paredz Autotransporta direkcijai (ATD)
nodrošināt, lai palielinātu bezskaidras naudas norēķinu iespējas
reģionālo maršrutu autobusos, kā arī pēc iespējas vairāk autobusu tiktu
aprīkoti ar videonovērošanu, tādējādi pastiprinot kontroli, ieviešot
braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju uzskaites sistēmu, kā arī
samazinātu pārvadātāju pašizmaksu, nākotnē slēdzot līgumcenas līgumus.
Jau šobrīd pasažieri var norēķināties par braucienu ar jebkuras
bankas izsniegtu maksājumu karti, tostarp ar bezkontakta karti, 180 AS
CATA apkalpoto maršrutu autobusos.
Lai samazinātu biļešu tirdzniecības pārkāpumus, līdz 2019. gadam ir
vēl vairāk jāpalielina to maršrutu skaits, kuros var veikt bezskaidras
naudas norēķinus. Šobrīd šāda prasība pārvadātājiem nav obligāta, tomēr
plānots, ka tā tiks izvirzīta kā obligāta prasība konkursa nolikumā par
tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos
maršrutos no 2021. gada 1. janvāra.
Pēdējo gadu laikā ATD ir pastiprinājusi kontroli reģionālo maršrutu
autobusos. Tā 2016. gadā no 1166 pārbaudēm pārkāpumi tika konstatēti 17%
gadījumu (35% no tiem pārkāpumi saistīti ar biļešu tirdzniecību).
Konstatējot pārkāpumus, pārvadātājam tiek piemērots līgumsods vai
ieturēta zaudējumu kompensācijas daļa. Tāpat, lai uzlabotu kontroli,
turpmākajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu
kā obligāta prasība tiks noteikta videonovērošanas ierīkošana
transportlīdzeklī. Saskaņā ar ATD datiem daļā maršrutu tīkla, kur
sabiedriskā transporta pakalpojumus jau šobrīd nodrošina autobusi ar
ierīkotu videonovērošanu, pārvadāto pasažieru skaits palielinājies par
11,65%, bet ieņēmumi pieauguši par 10,25%.
Saskaņā ar ATD veiktajiem aprēķiniem līgumcenas līgumos pašizmaksa
ir par 24% mazāka, salīdzinot ar koncesijas līgumiem. Šobrīd 21% līgumu,
kas noslēgti ar pārvadātājiem, ir līgumcenu līgumi. Tas nozīmē, ka
pārvadātājs izmaksas par to personu pārvadāšanu, kuru braucienus pilnā
apmērā vai daļēji kompensē valsts, iekļauj sniegtā pakalpojuma cenā.
Līdz ar to uzņēmumam netiek atsevišķi kompensētas izmaksas par katras
personas pārvadāšanu, bet pārvadātājam ir tikai jāsniedz statistika par
to, cik braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju tika pārvadāti konkrētā
reisā.
2018. gadā šādu līgumu īpatsvars būs jau 42%, bet, sākot ar 2021.
gadu, pēc šāda principa tiks slēgti visi līgumi ar pārvadātājiem.
Līgumos tiks noteiktas arī vienotas kvalitātes prasības, kas nozīmē, ka
pasažieris neatkarīgi no novada kurā dzīvo, saņems līdzvērtīgu
pakalpojumu.
Lai novērstu gadījumus, kad valsts pilnā apmērā vai daļēji kompensē
braucienus sabiedriskajā transportā personām, kuras nav tiesīgas saņemt
braukšanas maksas atvieglojumus, ATD uzdots turpināt darbu pie
braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju uzskaites sistēmas izveides.
Tādējādi tiks mazināts risks negodprātīgiem transportlīdzekļu vadītājiem
izsniegt nulles vērtības biļeti maksājošam pasažieriem, vienlaikus
saņemot naudu par braucienu, kā arī vairs nevarēs kases aparātos fiksēt
biļetes par faktiski nepārvadātiem pasažieriem.
Šobrīd valsts pilnā apmērā kompensē personu ar I un II grupas
invaliditāti, politiski represēto personu un bāreņu veiktos braucienus,
bet daļēji atlaidi par braucienu reģionālajos maršrutos var saņemt
daudzbērnu ģimenes.
Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju identifikācijas un uzskaites
sistēmai pilnā apmērā jāsāk darboties no 2021. gada 1. janvāra gan
reģionālajos maršrutos, gan arī deviņu republikas nozīmes pilsētu
sabiedriskajā transportā.
Līdz 2018. gada 30. jūnijam ATD ir jāizveido braukšanas maksas
atvieglojumu saņēmēju datu bāze, savukārt līdz 2020. gada 31. decembrim
lielajām pilsētām ir jāpieslēdzas valsts informācijas sistēmas datu
bāzei, lai attiecīgās pasažieru kategorijas tiktu precīzi uzskaitītas
arī pilsētu sabiedriskajā transportā.
Šobrīd elektroniska pasažieru uzskaite tiek nodrošināta Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē un Jūrmalā.