AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VIEDOKĻI


47279

Ārkārtas situācijā likumi nav punktuāli jāievēro. LA saruna ar Jāni Dūklavu
Apskatīt komentārus (0)


13.08.2014


Valdība lemj par atbalsta pasākumiem uzņēmējiem, kuru uzņēmējdarbība cietīs Krievijas sankciju dēļ. Zemkopības ministrs JĀNIS DŪKLAVS stāsta par iespējamo atbalstu lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem, kā arī par situāciju Āfrikas cūku mēra skartajā Latgalē.

– Kāpēc aizvadītajā nedēļā nenotika jau izziņotā ārkārtas valdības sēde? 


Jānis Dūklavs: – Lūdzu Ministres prezidentes birojam sasaukt valdības ārkārtas sēdi. Straujumas kundze to sasauca, tomēr izrādījās, ka Ekonomikas ministrija vienā pēcpusdienā un brīvdienās naktī nevar apkopot visu informāciju, tāpēc valdības sēdi pārcēla uz otrdienu. Kā varētu palīdzēt tiem uzņēmējiem, kas cietīs no Krievija sankcijām? Tie varētu būt nodokļu maksājumu samazinājumi, paātrināta PVN atmaksa un citi pasākumi. Termiņu pagarināšana ES investīciju projektiem. Finanšu ministrs varētu tikties ar banku pārstāvjiem, bankas varētu atbalstīt aizņēmējiem pamatsummas atmaksas termiņu. Zemkopības ministrijai vissvarīgākā ir piena nozare, tāpēc ka tā nevar gaidīt divas nedēļas līdz lēmumam. Govis ir jāslauc ik dienu, un jāzina, kur pienu likt. Patlaban ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs, tostarp ne par cik samazinās piena iepirkuma cenu Lietuvas un Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, ne arī tas, uz kuriem tirgiem tie produktus pārvirzīs. Uz šiem jautājumiem nevar sniegt atbildes vienas dienas laikā. Rītdien (šodien, otrdien) tiekos ar piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem, aicināti ir visi ražotāji. Mums uz Krieviju īsti piena produktu eksportētāji ir četri pieci. Piena produktu eksporta lielā klāsta aizliegums uz Krieviju ietekmēs visu tirgu, tāpēc ka visām ES dalībvalstīm ir aizliegums. Visiem ražotājiem vajadzēs savus produktus kaut kur pārdot. Līdz ar to ir liela ažiotāža. Viens otrs ražotājs teic, ka piena pircējs, pamatojoties uz “force majore” nosacījumiem, ir lauzis pirkuma līgumu. Ļoti svarīgi, kā reaģēs lielie Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, tiem bija ļoti liels eksports uz Krieviju. No Latvijas uz Lietuvu šie uzņēmumi pirka vairāk nekā 600 tonnu piena dienā. Jādomā, kur paliks šis piens, ja lietuvieši to nepirks. Ministrijā rēķina minimālo cenu, tā teikt, izdzīvošanas cenu piena ražotājam. Saprotam, ka šī cena nav visiem vienāda, tomēr pie vidējās zemākās cenas nonāksim. Ar papildu valsts atbalstu tad to varētu palīdzēt saņemt. Domājam par piena produktu intervenci. Par ES instrumentiem, kurus varētu iedarbināt. Piemēram, piena pulverim viegli to varētu veikt. Varētu būt atbalsts produktu pārdošanai mazattīstītajām Āfrikas valstīm.

– Vai var rīkoties, lai valsts un pašvaldību iepirkumos, tostarp armija, slimnīcas, skolas un citas iestādes pirktu Latvijā ražotos produktus?


– Var darīt. Ministru prezidente apsolīja tikties ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju un runāt par iepirkumiem nākamajam gadam. Nav arī slēgti līgumi par programmām “Skolas piens” un “Skolas auglis”. Ārkārtas situācijā gaļas, piena un citu produktu iepirkumā ir jābūt tiem produktiem, ko Latvija ražo. Saistībā ar cūku likvidēšanu, piemēram, Rēzeknes gaļas kombināts no veseliem dzīvniekiem varētu ražot ļoti labus, garšīgus konservus no cūkgaļas. Šādu produktu var arī ilgi glabāt, tie būtu piemērojami armijas, cietumu vajadzībām. Ir runa arī par dārzeņiem un piena produktiem. Tātad vajadzētu, lai valsts iepirkumā visi vietējie produkti paliktu uz vietas. Kā to paveikt, tas ir atbildīgo iestāžu kompetencē. Paredzu, ka arī citas valstis rīkosies līdzīgi, viss vietējais iepirkums paliks šajās valstīs. Ja sācies ir aukstais karš, tad likumi arī nav tik punktuāli jāievēro – kā tad, kad dzīvojām normālā dzīves ritmā. Uz šo periodu vajag pielaides iepirkumiem par cenām un citas līdzīgas atlaides.

– Kādi ir svarīgākie secinājumi pēc šodienas tikšanās ar piena ražotāju kooperatīvu pārstāvjiem?


– Tikos ar Ilzi Aizsilnieci, Latvijas Kooperatīvu asociācijas pārstāvi. Viņas vadītais kooperatīvs “Piena ceļš” uz Krieviju eksportē visvairāk piena produktu, tuvu 40%. Viņa uzskata – jāsniedz lielāks atbalsts tiem uzņēmējiem, kas proporcionāli vairāk produktu eksportē uz Krieviju. Tāpat tiem kooperatīviem, kas izaugsmē daudz naudas ieguldījuši, varētu pagarināt projektu īstenošanas termiņus. Tāpat lielāku atbalsta intensitāti vajadzētu eksporta veicināšanas pasākumiem. Patlaban tā nepārsniedz 50%, bet zivsaimniecības nozarē var saņemt līdz pat 100% lielu atbalsta intensitāti.

– Finanšu ministrija šodien ziņoja, ka pievienotā vērtības nodokļa samazināšana vietējo ražotāju konkurētspēju nerosināšot. Tas nozīmē meklēt citus atbalsta instrumentus lauksaimniekiem?


– Manuprāt, katrs pasniedz šo vēstījumu no sava skatpunkta. Pieredze ir gan Polijā, gan Vācijā un citās valstīs. Visur šis samazinātā PVN mehānisms darbojas. Tātad ir jāpēta citu valstu pieredze. Nav jauns ritenis jāizdomā. Ja citiem darbojas labi, arī mums darbosies. Argumenti, ka nauda paliks tirgotājiem un nosēdīsies pie pārstrādātājiem. Tad jau arī citās valstīs nosēstos, tomēr, redz, nenosēžas un labi darbojas! Ir profesores, nu jau Lauksaimniecības universitātes rektores Irinas Pilveres pētījums par samazināto PVN likmi. Iesaku ar to rūpīgi iepazīties. Protams, PVN samazināšana pārtikai nozīmē, ka citai produktu grupai tas ir jāceļ. To arī Polijā savulaik darīja. Tas ir profesionālu ekonomistu, finansistu jautājums. Finanšu un Ekonomikas ministrijai šis darbs būtu jāveic. Esmu pārliecināts, ka sabiedrībai būtu labums, varēs lētāk pirkt pirmās nepieciešamības produktus.

– Aizvadītajā nedēļā bijāt Latgalē. Kāds noskaņojums ir Latgales cilvēkiem?


– Ar pilnu atbildību varu teikt – informācijas Latgales cilvēkiem pietiek. Jautājums ir – vai vēlas ņemt to pretim? Cilvēki prasa – kā rīkoties, ja vienīgā sivēnmāte vai četras būs jānokauj. Tas ir viņu iztikšanas jautājums. Cilvēki domā, kā nodrošināt biodrošības pasākumus. Katram saimniekam ir sava sāpe, iespējas, kā risināt šo jautājumu. Nevaram katram saimniekam nozīmēt trīs konsultantus. Cilvēku attieksme pret valsti nav naidīga, tā ir lūdzoša, atbalstu prasoša. Iespējams, ka kaut kur nav pareiza informācija, tāpēc arī informatīvie materiāli par Āfrikas cūku mēri ir nodrukāti krievu valodā. Ar cilvēcisku pieeju ir jāizturas pret ikvienu cūku audzētāju, jācenšas atbalstīt biodrošības jautājumos, lai slimība kūtī nenokļūtu.

– Vēl pavisam nesen Latgales mednieki teica, ka nesaņem kompensācijas par nošautajām meža cūkām?


– Ir jāzina – kompensāciju maksās vienu reizi mēnesī, 20. datumā. Uz tikšanos ar ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem nenāk visu medību kolektīvu pārstāvji, tāpēc arī visiem nav informācijas.

Slimības ierobežošanā cilvēks ir vislielākais risks. Var doties uz mežu, tad gan vajag dezinfekcijas līdzekļus izmantot. Biju četrās Latgales aptiekās, trijās no tām šo līdzekļu pietika vismaz 50 cilvēkiem.

– Ja saimnieki nevar gadu audzēt cūkas, kas bijis gandrīz vienīgais naudas ienākumu avots, kā rīkoties?


– Visticamāk, būs atbalsts dzīvnieku, piemēram, aitu pirkumam. Par to runāsim ar Lauku atbalsta dienestu. Katram saimniekam ir jāvērtē sava situācija. Iespējams, ka gadu var izturēt.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv