AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VIEDOKĻI


47021

Aizsardzības ministrs R.Vējonis nosauc būtiskākos nozares sasniegumus pirmajā pusgadā
Apskatīt komentārus (0)


29.07.2014


"Ieguldījumi valsts drošībā un aizsardzībā ir prioritāri, jo garantē visu un katra Latvijas iedzīvotāja tiesības uz drošību, dzīvību un veselību. Vienlaikus šiem ieguldījumiem jābūt jēgpilniem, mērķtiecīgiem un ilgtspējīgiem, nodokļu maksātāju naudas izlietojumam jābūt lietderīgam," uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. "Lai sasniegtu mērķi - Latvijas pašaizsardzības spēju nodrošināšanu minimāli nepieciešamajā līmenī līdz 2020.gadam, nepieciešama konsekventa Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna īstenošana un nacionālo drošības interešu stādīšana augstāk par īstermiņa politisko izdevīgumu."

Sabiedroto klātbūtnes nodrošināšana Latvijā Ukrainas krīzes kontekstā

Ņemot vērā pastāvošos draudus Eiroatlantiskās telpas drošībai un stabilitātei Ukrainas krīzes kontekstā, tai skaitā notikumu negatīvo ietekmi uz Baltijas reģiona drošību, ir stiprināta sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā.

NATO jau ir pastiprinājusi patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas, trīskāršojot lidmašīnu skaitu. 24.aprīlī Latvijā ieradās 150 gaisa desanta karavīru no ASV armijas 173.kājnieku brigādes kaujas vienības, lai rotācijas kārtībā uzturētos te līdz gada beigām. Tāpat no šā gada 9. līdz 20.jūnijam Ādažos norisinājās plašākās apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības "Saber Strike 2014", kurās piedalījās ap 1600 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Dānijas, Norvēģijas, Lielbritānijas un Somijas.

Šogad tiek plānotas vēl vairākas nacionālā līmeņa mācības, kurās varētu iesaistīties ar citu valstu pārstāvji. Savukārt jautājumu par ilgtermiņa sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanu dalībvalstis diskutēs NATO Velsas samitā šā gada septembrī.

Aizsardzības finansējuma palielināšana

3.jūlijā Saeimā tika pieņemts Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz konkrētu grafiku aizsardzības finansējuma pieaugumam. Pakāpeniska finansējuma palielināšana aizsardzības nozarei ļaus uzsākt valsts aizsardzībai primāri nepieciešamo spēju attīstību saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu 2012.-2024.gadam. Līdz šim nepietiekamā finansējuma dēļ pilnvērtīga attīstības plāna ieviešana un spēju attīstība nav bijusi iespējama.

Ministru kabinets 22.jūlijā spēra pirmo soli bruņoto spēku attīstības plāna īstenošanā - atbalstīja gaisa telpas novērošanas spējas attīstību. Šodien, 29.jūlijā, valdība lems par otro soli valsts pašaizsardzības stiprināšanā - skatīs informatīvo ziņojumu par Zemessardzes attīstību un līdzekļu piešķiršanu.

Aizsardzības spēju pilnveidošana - gaisa telpas novērošana un mehanizācija

Šā gada 22.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, lai nodrošināta zemo lidojumu identifikāciju. Kopējās sistēmas izmaksas astoņos gados būs aptuveni 158 miljoni eiro, no tiem - 38 miljoni apmācību, infrastruktūras un personāla izdevumu segšanai. Tā rezultātā Latvijas spēs minimāli nepieciešamajā līmenī pastāvīgi un pietiekami efektīvi veikt gaisa telpas novērošanu un aizsardzību.

Savukārt, lai nodrošinātu Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizāciju, 27.februārī parakstīta nodomu vēstule starp Latviju un Lielbritāniju par mehanizēto platformu iegādi.

Zemessardzes kaujas spēju paaugstināšana

Izvērtējot nepieciešamību paaugstināt vienību kaujas gatavības spējas Ukrainas notikumu kontekstā, pēdējo mēnešu laikā ir aktīvi strādāts pie Zemessardzes spēju attīstības. Šā gada 8.aprīlī valdībā tika atbalstīta ministrijas iniciatīva stiprināt Zemessardzi, piešķirot finanšu līdzekļus, kas tiks ieguldīti zemessargu apmācībā, mācību uzdevumu izpildes kompensācijās un munīcijas iegādē.

Zemessardzes kaujas gatavība ir tieši saistīta ar zemessargu iespējām apmeklēt mācības un ik gadus iziet pilnu apmācību ciklu. Tādēļ tiks izstrādāti priekšlikumi, kā nodrošināt zemessargu aktīvāku dalību apmācības ciklā un risināt sadarbību ar darba devējiem.

Tuvāko gadu galvenais uzdevums Zemessardzes attīstībā ir izveidot vienības, kuras sagatavotības ziņā būtu līdzvērtīgas profesionālā dienesta karavīru vienībām un spētu efektīvi pildīt konkrētus uzdevumus.

Iesaiste starptautiskajās operācijās

17.maijā no NATO vadītās starptautiskās drošības operācijas Afganistānā atgriezās vairāk nekā 100 Latvijas karavīru pēc Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienības slēgšanas Mazarišarīfā. Saskaņā ar plānoto uzdevumu maiņu Latvija samazina savu militāro kontingentu Afganistānā līdz aptuveni 25 - 30 karavīriem.

Latvija turpina iesaisti citās starptautiskajās operācijās (operācija "Atalanta", Eiropas Savienības apmācību misija Mali), un 13.jūnijā dalībai Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas republikā tika nosūtīti 40 Nacionālo bruņoto spēku karavīri.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv