AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VIEDOKĻI


47040

Aivars Lembergs intervijā NRA: Vairāk domāt par nacionālajām interesēm
Apskatīt komentārus (1)


30.07.2014


Neatkarīgās Rīta Avīzes saruna ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu par Ventspils attīstības priekšnoteikumiem, par to, vai Latvijai izdosies sasniegt Zviedrijas labklājību, kā izlietot papildu naudu aizsardzības budžetā un kāpēc līdzšinējās valdības neko nav darījušas, lai palielinātu Latvijas enerģētisko un ekonomisko neatkarību.

 

– Ventspils tiek pozicionēta kā viena no Latvijas sakoptākajām un progresīvākajām pilsētām. Taču gulēt uz vecajiem lauriem nedrīkst un sava izcilība ir jāpierāda katru dienu no jauna. Kas tiek darīts, lai Ventspils devīze – «pilsēta ar rītdienu» – būtu ne tikai sauklis, bet ar darbiem apliecināta realitāte?

 

– Lai kaut ko sasniegtu, jāievēro virkne stingru principu. To var saukt arī par metodiku. Pieejai jābūt sistēmiskai un kompleksai. Tas attiecas uz pilnīgi visu – gan uz pilsētas attīstību, gan cilvēka attīstību. Pilsētas gadījumā tas nozīmē, ka jūs visas pilsētas tautsaimniecības nozares virzāt kā prioritāras. Jums nav pabērnu un nav arī īpaši mīlamo bērnu. Ja kaut kas tiek atstāts kā mazāk svarīgs, tad tas var pat iznīcināt daudzas labas un pareizas aktivitātes, padarītos darbus un jūs negūstat gaidīto rezultātu. Tas – pirmkārt. Otrkārt, ir jādzīvo ar atvērtām acīm un jāapzinās, ka pasaule attīstās caurmērā ar 5% līdz 7% pieaugumu gadā. Tā kā Latvija vēl nav sasniegusi attīstīto reģionu līmeni, tad šis ir pats minimālākais attīstības temps. Līdz ar to attīstības dinamika jānodrošina pietiekami augsta. Tas ir ārkārtīgi grūti izdarāms. Mēs visu laiku mācāmies un mums ir sava veida paraugi, kuri gan nav mūžīgi un mainās. Visu laiku cenšamies gūt jaunas idejas, jaunas atziņas un tās iemiesot savos attīstības plānos.

 

 

– Skan jau skaisti, bet kas konkrētāk?

 

– Mums tikko ir izstrādāta informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) teritoriālās attīstības stratēģija. Mēs esam nosprauduši mērķus un definējuši, kā tos sasniegt. Izaicinājums ir liels, mērķis sarežģīts gan no intelektuālā, gan resursu viedokļa. 2005. gadā mēs pieņēmām īpašu programmu dabas zinību attīstībai vispārizglītojošās skolās. Šai programmai tika piešķirts atbilstošs finansējums. Mērķis – veicināt skoēnu interesi par dabas zinātnēm. Viens no kritērijiem – cik no vidusskolas beidzējiem aiziet mācīties inženierzinātnes, informātiku un matemātiku. Ja, programmu uzsākot, no vidusskolu beidzējiem tādu bija 23%, tad tagad jau virs 38%. Tā ir būtiska strukturāla izmaiņa. Jau vairāk nekā desmit gadu realizējam Ventspils industrializācijas programmu. Par to tai laikā vispār neviens nerunāja. Industrializācija Latvijā bija slēgta un galvenā privatizācijas metode – likvidācija vai bankrots. Mūsu mērķis bija izmainīt Ventspils iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūru, tai skaitā nodarbinātības struktūru, lai apstrādājošai rūpniecībai būtu lielāks īpatsvars un samazinātos transporta nozares īpatsvars. Ne tāpēc, ka transporta nozare mums nepatiktu, bet gan tāpēc, ka tā ieņēma pārāk lielu nozīmi pilsētas tautsaimniecības struktūrā un šai nozarei ir milzīga atkarība no ārpolitiskiem faktoriem. To mēs tagad labi redzam un drīz ļoti spēcīgi jutīsim. Tādā veidā mēs mēģinājām mazināt šo atkarību. Šī strukturālā izmaiņa šobrīd ir notikusi.

 

 

– Vai varat minēt konkrētus skaitļus?

 

– 2000. gadā apstrādājošā rūpniecībā tika nodarbināti 7% no Ventspilī strādājošajiem, bet šobrīd tie ir 15%. Šādas strukturālas izmaiņas nevar veikt ar vienu dekrētu vai vienu soli. Tur ir vajadzīgs konkrēts pasākumu komplekss, kas nodrošina šādu virzību. Nākamais virziens – bērnu un jauniešu dzīves telpa. Bērns ģimenē faktiski ir galvenais, un rūpes par bērnu visās tā izpausmēs galarezultātā piesaista vecākus. Ventspilnieki jau četrus gadus nezina, kas ir rindas uz bērnudārziem, un Ventspilī nav neviena privāta bērnudārza, jo nav tādas nepieciešamības.

 

 

– Kādi Ventspilī ir dzimstības rādītāji?

 

– Mēs jau neesam izņēmums, un tāpat kā pārējā Latvijā mums dzimstības un mirstības saldo ir negatīvs. Savā attīstības plānā esam ielikuši, lai 2020. gadā migrācijas saldo Ventspilī būtu pozitīvs. Ja mēs attīstām industrializāciju, IKT, elektronikas, mašīnbūves nozares, tad tam ir vajadzīgi speciālisti. Mēs aktīvi strādājām, un es personīgi nodarbojos ar to 2009.–2010. gadā, lai Latvijā veidotu profesionālajā izglītībā kompetences centrus, jo tā programma, kas bija iestrādāta profesionālās izglītības reformā, bija ceļš ne uz kurieni. Faktiski uz pagātni. Tas mums izdevās. Ne tikai attiecībā uz Ventspili, bet uz visu Latviju. Šobrīd Ventspilī tiek veidots pirmais tehnikums pilnīgi no jauna, un ceram to izveidot tādu, kādu gribētu. Lai arī tas ir valsts tehnikums, izvirzītais kritērijs ir – lai mūsu tehnikums ir virs vidējā Vācijas līmeņa. Lai kādam nerastos šaubas, ka mēs varētu ieslīgt (vismaz manā vadībā) kaut kādā pašapmierinātībā, tad uzskatu, ka Latvijai ir jāpanāk attīstības līmeņa ziņā Zviedrija. Pirmais uzdevums – mums jābūt tikpat labiem kā Zviedrija, bet pēc tam – labākiem. Ne tā kā tagad, kad, ja esam par piecām kapeikām labāki par Bulgāriju vai Rumāniju, tad esam jau sasnieguši diezin ko. Pamatā tam visam ir atbilstoša vidējā izglītība, profesionālā izglītība, augstākā izglītība un zinātne. Ventspils augstskolas zinātnes centrs ir starp piecpadsmit starptautiski atzītiem zinātnes centriem Latvijā. Ārpus Rīgas tādi ir tikai Ventspilī un Daugavpilī.

 

 

– Jūs pieminējāt, ka nepieciešama izaugsme vismaz 5–7% līmenī. Lai arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) neveic regulārus datu apkopojumus par IKP dinamiku teritoriālā griezumā, varbūt jums ir dati par Ventspils IKP attīstību?

 

– Diemžēl attiecībā uz IKP dinamiku Ventspils var izmantot tikai tos pašus statistikas datus, ko visi pārējie. Pirmajiem naudu nogrieza tieši statistikai, un tagad Latvija ļoti tālu atpaliek no tā statistikas apjoma, kādu CSP deva reģionālā griezumā padomju laikā. Lai cik paradoksāli tas liktos, kad datus apkopoja ar roku, informācija bija daudz plašāka un dziļāka, nekā tas ir tagad. Latvijas valdības vadītāji, ekonomikas ministri, kas par to atbild, diemžēl savas mazizglītotības dēļ, neizprotot svarīgo statistikas informācijas nozīmi plānošanā un pārvaldē, šo nozari ir atstājuši pilnīgā pabērna lomā. Līdz ar to plāno un pārvalda valsti ar aizsietām acīm.

 

 

– Jūs pieminējāt, ka Latvijai jāsasniedz Zviedrijas līmenis.

 

– Apmēram divās paaudzēs.

 

– Vai, turpinot saimniekot kā līdz šim, ar tādu valdību, kāda ir patlaban, šis mērķis tiks sasniegts?

 

– Netiks sasniegts. Tāpēc, ka Latvijā nav un nav bijusi valdība, kas Latvijas nacionālās intereses stādītu augstāk par citu valstu interesēm. Ja jūs redzat, ka valsts un nācijas mērķis ir sulainība un pakalpība citu nāciju interesēs, tad jūs nekad nevarat sasniegt pienācīgu savas nācijas attīstības līmeni. Nekad. Jūs prasīsiet piemēru. Pateikšu. Latvija siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus kopš 1990. gada ir samazinājusi par 240%. Tas ir labākais rādītājs pasaulē. Bilance starp izmešiem un to piesaisti (absorbciju), pārrēķinot CO2, Latvijai ir tāda, ka mēs vairāk piesaistām nekā izmetam. Esam vienīgie ar pozitīvo bilanci. Mēs esam Eiropas plaušas. Vai šādā situācijā ir saprotami, kāpēc Latvijai viens miljards eiro ES naudas plānošanas periodā līdz 2020. gadam jātērē, lai samazinātu CO2 izmešus? Kur ir loģika? Ja vecās ES valstis būtu spiestas samazināt CO2 izmešus līdz Latvijas līmenim, tad viņu labklājības līmenis kristos vairākkārt. Tāpēc Vācija un citas valstis iedod naudu ES struktūrfondiem un caur Eiropas Komisiju spiež Latviju, lai mēs tērējam naudu un turpinām samazināt šos izmešus. Tādējādi risinot Vācijas un pārējo bagāto valstu problēmas uz Latvijas nācijas rēķina.

 

 

– Oktobrī gaidāmas Saeimas velēšanas, un viss liecina, ka esošais politisko spēku samērs ar nebūtiskām korekcijām saglabāsies. Līdz ar to pašreizējais politiskais kurss iegūs jaunu leģitimitāti. Kā vērtējat šo situāciju?

 

– Tad arī mēs Zviedriju nekad nesasniegsim. Nekad. Nu tā tas ir. Turpināsim sulainīgi kalpot visiem, kam nav slinkums.

 

 

– Partija Latvijai un Ventspilij vēlēšanās piedalīsies ZZS sastāvā. Vai ir domāts par premjera kandidātu, jo dzirdētas dažādas versijas?

 

– Mūsu partija par šo jautājumu ir lēmusi, un tas ir izlemts jautājums. Mēs nepiedalīsimies skaistuma konkursā. Visām apvienībā (ZZS) esošām partijām un tām, ar kurām slēgts sadarbības līgums, jāizvērtē iespējamās kandidatūras un jāpieņem lēmums. Esmu aicinājis ZZS un sadarbības partnerus pieņemt lēmumu par šo jautājumu jau pagājušā gada augustā un oktobrī. Diemžēl šis lēmums nav pieņemts līdz pat šai baltai dienai. Tas, manuprāt, būtiski samazina ZZS politisko vilkmi, jo nerada konkurenci Straujumai un citu partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem.

 

 

– Tātad tas, ka ZZS tik ilgi vilcinās, viņiem nāk par sliktu?

 

– Pluss ir tad, ja premjera kandidāts ir aktīvs; tam ir idejas; ideju pamatojums un organizatoriskā vilkme. Ja viņam nav šādas vilkmes; ja viņam nav viedokļa; ja viņš nav gatavs diskutēt ar esošo premjeru par vienu vai otru jautājumu un paust arī alternatīvu viedokli, tad šādam premjera kandidātam nav jēgas, jo tad viņš kļūst par, šajā gadījumā Straujumas kundzes, ēnu, bet par ēnām neviens nebalso.

 

 

Pilnu interviju var lasīt ŠEIT. 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv