Arhīvs

Arhīvs


2009. gada notikumu arhīvs


LBAS manifestācija šodien pulcē vairākus simtus cilvēku.

 

Saeima slēdz pavasara sesiju.

 

Apstiprināti Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti.

 

 

52 stundas pēc vēlēšanām

 

Centrālā Vēlēšanu komisija turpina apkopot pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultātus. Provizoriskajiem datiem varat sekot līdzi www.cvk.lv un citos interneta resursos.

Valdība 9. jūnija rītā sanākusi uz ārkārtas sēdi, lai kopā ar sociālajiem partneriem vienotos par budžeta izdevumu samazinājumu vēl par 500 miljoniem latu.

Pensionāri, skolotāji, valsts iestādēs strādājošie ar bažām uztvēruši Finansu ministrijas priekšlikumus izdevumu samazināšanā.

 

Sociālie partneri aktīvi pauduši viedokļus un analizējuši gan valdības rīcību budžeta deficīta mazināšanā, gan kritizējuši valdības nespēju piedāvāt valsts attīstības vīziju un plānu.

Vērtējot izskanējušos iespējamos lēmumus budžeta sabalansēšanai, LTRK pārstāvis Daniels Pavļuts pauda viedokli, ka pašlaik "spēles laukumā ir mestas visas kārtis", bet nav īstas skaidrības, kas tieši tiks darīts, informē LETA. Uzņēmēju nostāja ir tāda, ka valsts noteikti nedrīkstētu celt nodokļus, jo nodokļu celšana varbūt var palīdzēt budžetu sabalansēt uz papīra, bet reāli tā padziļinās krīzi, jo vēl vairāk apsīks ekonomiskā aktivitāte.

Tāpat nepiedodami būtu samazināt Eiropas Savienības fondu naudu, jo tie ir līdzekļi, ko uzņēmēji saņem par brīvu, nevis aizņēmuma formā.

Runājot, ko valstij vajadzētu darīt, lai sekmētu izeju no krīzes, Pavļuts atkārtoja daudzu uzņēmēju jau teikto, ka valsts pārvaldē ir nepieciešamas reālas strukturālas reformas, mazinot birokrātisko aparātu. Esošie samazinājumi varbūt ir bijuši smagi, tomēr tās nav bijušas strukturālas pārmaiņas. "Pakalpojumu apjoma samazināšana iedzīvotājiem nav strukturālas reformas, uzsvēra LTRK pārstāvis.

Arī valsts kontroliere Ingūna Sudraba šorīt intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka valstī ir nepieciešamas strukturālas pārmaiņas. Viņa jau kopš gada sākuma uzsvērusi, ka valstij ir nepieciešams saprast, kas ir tās funkcijas, kas valstij ir vajadzīgas, bet no nevajadzīgajām atteikties.

Pēc Sudrabas vārdiem, pašlaik valdība joprojām īsteno matemātisku izdevumu griešanu, tiek plānots samazināt iedzīvotāju ienākumus, "lai arī nav skaidrs, kā vārdā un kas sekos pēc tam". Ar šādiem lēmumiem valdība turpina dzīt lejup ekonomiku.

"Tiešām apbrīnoju, kā var tā nemīlēt savu valsti un darīt pāri cilvēkiem," sašutusi bija Sudraba, uzsverot, ka valdība nav piedāvājusi nekādu plānu Latvijas izvešanai no krīzes.

Ierēdne pieļāva, ka esošā situācija ir nekompetences sekas, kā piemēru minot Valsts kancelejas sākto pārvaldes reformu analīzes procesu, kurā arī tiek darītas daudzas bezjēdzīgas darbības.

Kritiku valdībai pauž arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras pārstāve Elīna Egle šorīt intervijā telekanālam LNT sacīja, ka izskanējušais nepieciešamais budžeta samazinājums nav pārsteigums, bet priekšlikumi tā sasniegšanai publiski izskanējuši pārsteidzīgi, jo vienošanās ar sociālajiem partneriem par risinājumiem neesot panākta.

Egles vērtējumā, ministri pie budžeta grozījumiem ir strādājuši vāji, jo LDDK kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, "pasēžot pie budžeta vien divas stundas", atraduši, kā ietaupīt 318 miljonus latu, neaizskarot pensionārus un citus sociāli mazāk aizsargātos. Vienkārši ir jāatgriežas 2007.gada budžeta līmenī, taču tas nenotiek, teica Egle.

Darba devēji kategoriski nepiekritīs nodokļu palielinājumam, jo pieredze rāda, ka to celšana papildus ieņēmumus budžetā nav nesusi. No otras puses, faktiski esot apstājusies Eiropas Savienības fondu apguve, kas ir iestrēgusi birokrātiskās procedūrās. "Biznesam vajag stabilitāti," teica Egle, atzīmējot, ka esošā pēdējo valdību politika ir novedusi pie ēnu ekonomikas palielināšanās.

"Skatoties uz ministriem, liekas, ka viņi laiž muļķi," valdības darbu pie budžeta grozījumiem novērtēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Arī arodbiedrība valdības piedāvājumu vērtē kā vāju un tam nepiekritīs, jo uzskata, ka samazinājumu var panākt, negriežot algas un sociālos pabalstus. Valsts pārvaldē faktiski nekādas reformas nav notikušas, departamenti nav optimizēti un ierēdņiem nereti lielās algas nav samazinātas, savu pozīciju pamatoja Krīgers.

Algu samazinājumiem, pensiju un sociālo pabalstu apcirpšanai arodbiedrības kategoriski nepiekritīs, jo pretējā gadījumā cilvēkiem būs tikai divi ceļi - "iet uz Vecrīgu dauzīt logus vai arī doties uz kapiem".


 

Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv