2017.gadā Latvijā bijis līdz šim mazākais uz ceļiem bojāgājušo skaits
Apskatīt komentārus (0)


09.01.2018

2017.gads kļuvis par drošāko gadu uz Latvijas ceļiem, jo sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits – 134 cilvēki, kas ir par 15% mazāk nekā 2016.gadā. Tāpat pērn bija rekordzems bojāgājušo gājēju skaits – 50, un to skaits samazinājies par 9% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Latvija pēdējos gados ir viena no ES līderēm ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanā. 158 bojāgājušo 2016.gadā bija zemākais rādītājs valsts vēsturē un bojāgājušo skaita samazinājums par 16% salīdzinājumā ar 2015. gadu bija ceturtais straujākais bojāgājušo skaita kritums ES.

Iepriekšējos 20 gados ir veikti būtiski pasākumi, lai ievērojami samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, t.sk. pilnveidoti un nozīmīgi pastiprināti normatīvie akti, ieviesta pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, ieviestas jaunas satiksmes drošību kontrolējošās tehnoloģijas (stacionārie un pārvietojamie fotoradari), veikti infrastruktūras uzlabojumi un organizētas izglītojošās drošības kampaņas.

Šo komplekso darbību rezultātā kopš 2000. gada ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem samazinājies četras reizes - no 635 bojāgājušajiem 2000. gadā līdz 134 bojāgājušajiem pērn. Savukārt ceļu satiksmes negadījumos ievainoto skaits šajā laika periodā ir samazinājies par 9% (5402 ievainotie 2000. gadā un 4942 ievainotie 2017.gadā).

Pateicoties satiksmes drošības kampaņām, kas maina cilvēku apziņu un uzvedību ceļu satiksmē, piemēram, drošības jostu lietotāju skaits automobiļa priekšējā sēdeklī ir sasniedzis 81%. Savukārt alkohola reibumā izraisītajās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2017.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu samazinājies septiņkārtīgi.

Kaut arī pieejamie dati liecina par ievērojamu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumu, to apjoms uz miljonu iedzīvotāju vēl aizvien ir viens no augstākajiem ES, tādējādi atbildīgajām institūcijām ceļu satiksmes drošības uzraudzības un kontroles jomā joprojām ir jāplāno intensīvs darbs.

Zinošs autovadītājs, drošā transportlīdzeklī

Virzoties uz kopējo mērķi – uzlabot satiksmes drošību – ne mazāk svarīgs ir topošo autovadītāju apmācības un pārbaudes process, kura teorētiskā un praktiskās braukšanas sadaļa tiek nemitīgi pilnveidota. Kā vienu no pēdējiem jaunumiem var minēt video jautājumu ieviešanu eksāmenos no 2018. gada pavasara, kas mudinās autovadītājus laikus prognozēt un atpazīt bīstamas satiksmes situācijas, kā arī prasmes rīkoties šādās situācijās, kā arī citu risku novērtēšana un iespējamu ceļa satiksmes negadījumu novēršana.

Droša satiksme nav iedomājam bez droša auto, tāpēc tehniskajā apskatē tiek ieviestas jaunākās un modernākās tehnoloģijas, Papildus tam ikdienā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, savukārt, lai veicinātu autovadītāju izpratni par drošu auto, jau sešus gadus visā apskates stacijās tiek organizēti “Tehniskās apskates nakts” pasākumi.

Infrastruktūras uzlabojumi

Lai uzlabotu satiksmes drošību pēdējos gados ir veikti arī ievērojami ieguldījumi valsts autoceļu infrastruktūrā, kā arī rīkotas izglītojošās kampaņas par autoceļu segumu specifiku dažādos gadalaikos un drošas braukšanas ieteikumiem.

Pateicoties ieguldījumiem valsts autoceļu remontdarbos, kopš 2012,gada par 22% ir palielinājies labā un ļoti labā tehniskā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars. Ja 2012.gadā šādā stāvoklī bija 35% valsts galveno autoceļu, tad 2017.gadā tie jau bija 57,3%. Tieši galvenie autoceļi ir visvairāk noslogotie un uz tiem ir lielākā satiksmes intensitāte.

Veicot remontdarbus valsts autoceļu tīklā, pieejamā finansējuma robežās tiek uzlabota satiksmes drošība vietās un posmos, kur regulāri fiksēti ceļu satiksmes negadījumi, vai ir reģistrēti tā saucamie “melnie punkti”. Autoceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros tiek pārbūvēti krustojumi, izbūvēti apļveida krustojumi, likvidēti kreisie pagriezieni, veikti citi infrastruktūras uzlabojumi.

Pieejamo līdzekļu robežās tiek ierīkoti arī apgaismoti gājēju un velosipēdistu ceļi, tādā veidā paaugstinot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, jo tiek atdalīta transporta un velosipēdistu un gājēju satiksme.

Realizējot lielāko pēdējo gadu autoceļu attīstības projektu – Ķekavas apvedceļu – tiks būtiski uzlabota satiksmes drošības situācija uz Bauskas šosejas, kā arī tiks uzlaboti satiksmes apstākļi deviņās vietās, kas ir “melno punktu” reģistrā.

Uzlabojot satiksmes drošību uz šosejas Tīnuži – Koknese (P80), kur bija vērojams liels frontālo sadursmju skaits, 2016.gadā tika izveidotas akustiskās ribjoslas, kuras informē autobraucējus ja tie iebrauc pretējā braukšanas joslā. Šādu marķējumu plānots ieviest arī citos autoceļu posmos.

Kontrole uz ceļa

Viens no efektīvākajiem instrumentiem kā uzlabot drošību uz ceļiem ir regulāra satiksmes dalībnieku kontrole uz ceļa. To var nodrošināt gan ar stacionāro, gan ar pārvietojamo fotoradaru palīdzību. Nākamgad Latvijā uz ceļiem darbosies jau 100 stacionārie fotoradari. Tāpat pozitīvu ietekmi uz satiksmes drošību devusi Valsts policijas netrafarēto auto iegāde, kas jau samazinājusi kopējo satiksmes plūsmas ātrumu, kā arī palīdz cīņā ar agresīviem šoferiem.