2017.gadā Latvijā bijis līdz šim mazākais uz ceļiem bojāgājušo skaits
Apskatīt komentārus (0)
09.01.2018
2017.gads kļuvis par drošāko gadu uz Latvijas ceļiem, jo sasniegts
līdz šim zemākais bojāgājušo skaits – 134 cilvēki, kas ir par 15% mazāk
nekā 2016.gadā. Tāpat pērn bija rekordzems bojāgājušo gājēju skaits –
50, un to skaits samazinājies par 9% salīdzinājumā ar 2016.gadu.
Latvija pēdējos gados ir viena no ES līderēm ceļu satiksmes
negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanā. 158 bojāgājušo 2016.gadā
bija zemākais rādītājs valsts vēsturē un bojāgājušo skaita samazinājums
par 16% salīdzinājumā ar 2015. gadu bija ceturtais straujākais
bojāgājušo skaita kritums ES.
Iepriekšējos 20 gados ir veikti būtiski pasākumi, lai ievērojami
samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, t.sk.
pilnveidoti un nozīmīgi pastiprināti normatīvie akti, ieviesta pārkāpumu
uzskaites punktu sistēma, ieviestas jaunas satiksmes drošību
kontrolējošās tehnoloģijas (stacionārie un pārvietojamie fotoradari),
veikti infrastruktūras uzlabojumi un organizētas izglītojošās drošības
kampaņas.
Šo komplekso darbību rezultātā kopš 2000. gada ceļu satiksmes
negadījumos bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem samazinājies četras
reizes - no 635 bojāgājušajiem 2000. gadā līdz 134 bojāgājušajiem pērn.
Savukārt ceļu satiksmes negadījumos ievainoto skaits šajā laika periodā
ir samazinājies par 9% (5402 ievainotie 2000. gadā un 4942 ievainotie
2017.gadā).
Pateicoties satiksmes drošības kampaņām, kas maina cilvēku apziņu un
uzvedību ceļu satiksmē, piemēram, drošības jostu lietotāju skaits
automobiļa priekšējā sēdeklī ir sasniedzis 81%. Savukārt alkohola
reibumā izraisītajās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits
2017.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu samazinājies septiņkārtīgi.
Kaut arī pieejamie dati liecina par ievērojamu ceļu satiksmes
negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumu, to apjoms uz miljonu
iedzīvotāju vēl aizvien ir viens no augstākajiem ES, tādējādi
atbildīgajām institūcijām ceļu satiksmes drošības uzraudzības un
kontroles jomā joprojām ir jāplāno intensīvs darbs.
Zinošs autovadītājs, drošā transportlīdzeklī
Virzoties uz kopējo mērķi – uzlabot satiksmes drošību – ne mazāk
svarīgs ir topošo autovadītāju apmācības un pārbaudes process, kura
teorētiskā un praktiskās braukšanas sadaļa tiek nemitīgi pilnveidota. Kā
vienu no pēdējiem jaunumiem var minēt video jautājumu ieviešanu
eksāmenos no 2018. gada pavasara, kas mudinās autovadītājus laikus
prognozēt un atpazīt bīstamas satiksmes situācijas, kā arī prasmes
rīkoties šādās situācijās, kā arī citu risku novērtēšana un iespējamu
ceļa satiksmes negadījumu novēršana.
Droša satiksme nav iedomājam bez droša auto, tāpēc tehniskajā apskatē
tiek ieviestas jaunākās un modernākās tehnoloģijas, Papildus tam
ikdienā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa,
savukārt, lai veicinātu autovadītāju izpratni par drošu auto, jau sešus
gadus visā apskates stacijās tiek organizēti “Tehniskās apskates nakts”
pasākumi.
Infrastruktūras uzlabojumi
Lai uzlabotu satiksmes drošību pēdējos gados ir veikti arī ievērojami
ieguldījumi valsts autoceļu infrastruktūrā, kā arī rīkotas izglītojošās
kampaņas par autoceļu segumu specifiku dažādos gadalaikos un drošas
braukšanas ieteikumiem.
Pateicoties ieguldījumiem valsts autoceļu remontdarbos, kopš
2012,gada par 22% ir palielinājies labā un ļoti labā tehniskā stāvoklī
esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars. Ja 2012.gadā šādā stāvoklī bija
35% valsts galveno autoceļu, tad 2017.gadā tie jau bija 57,3%. Tieši
galvenie autoceļi ir visvairāk noslogotie un uz tiem ir lielākā
satiksmes intensitāte.
Veicot remontdarbus valsts autoceļu tīklā, pieejamā finansējuma
robežās tiek uzlabota satiksmes drošība vietās un posmos, kur regulāri
fiksēti ceļu satiksmes negadījumi, vai ir reģistrēti tā saucamie “melnie
punkti”. Autoceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros tiek pārbūvēti
krustojumi, izbūvēti apļveida krustojumi, likvidēti kreisie pagriezieni,
veikti citi infrastruktūras uzlabojumi.
Pieejamo līdzekļu robežās tiek ierīkoti arī apgaismoti gājēju un
velosipēdistu ceļi, tādā veidā paaugstinot mazāk aizsargāto satiksmes
dalībnieku drošību, jo tiek atdalīta transporta un velosipēdistu un
gājēju satiksme.
Realizējot lielāko pēdējo gadu autoceļu attīstības projektu – Ķekavas
apvedceļu – tiks būtiski uzlabota satiksmes drošības situācija uz
Bauskas šosejas, kā arī tiks uzlaboti satiksmes apstākļi deviņās vietās,
kas ir “melno punktu” reģistrā.
Uzlabojot satiksmes drošību uz šosejas Tīnuži – Koknese (P80), kur
bija vērojams liels frontālo sadursmju skaits, 2016.gadā tika izveidotas
akustiskās ribjoslas, kuras informē autobraucējus ja tie iebrauc
pretējā braukšanas joslā. Šādu marķējumu plānots ieviest arī citos
autoceļu posmos.
Kontrole uz ceļa
Viens no efektīvākajiem instrumentiem kā uzlabot drošību uz ceļiem ir
regulāra satiksmes dalībnieku kontrole uz ceļa. To var nodrošināt gan
ar stacionāro, gan ar pārvietojamo fotoradaru palīdzību. Nākamgad
Latvijā uz ceļiem darbosies jau 100 stacionārie fotoradari. Tāpat
pozitīvu ietekmi uz satiksmes drošību devusi Valsts policijas
netrafarēto auto iegāde, kas jau samazinājusi kopējo satiksmes plūsmas
ātrumu, kā arī palīdz cīņā ar agresīviem šoferiem.